Egils Neliuss Stelpes sākumskolā māca angļu valodu, viņa sieva Sandra – latviešu valodu un literatūru. Ja ar angļu valodas apguvi lielu problēmu nav, tad latviešu valodas un literatūras stundās var just, ka bērni ļoti maz lasa grāmatas.
"Katru reizi teikumā vismaz divi vārdi, kurus bērni nesaprot, ko tas nozīmē," pastāstīja skolotāja Sandra. "Tās ir tādas elementāras lietas, piemēram, kas ir sivēns, pienene, lai cik smieklīgi tas arī neliktos.
Lauku skolā mēs esam tik tālu jau nonākuši, jo nav jau vairs ne to dārziņu, ne tās zemes, nu laucinieki būtībā gandrīz kā pilsētnieki pērk visu gatavu veikalā. Teiksim, mums ir ļoti laba sadarbība ar pagasta bibliotēku, mēs dodamies, iepazīstamies ar jaunākajām grāmatām, tad lasām, pārrunājam, kas patika, kas – nepatika."
"Man vienreiz vajadzēja vārdu, ko uz četrām elpām izrunā – latviešu valodas vārdi – un kā piemērs pirmais, kas man ienāca prātā, krizantēma. No visas skolas, no visām tām klasēm, kurās mācu bērnus, neviens vienīgs nezina, kas ir krizantēma," atklāja skolotājs Egils.
Sandra Neliusa jau 13 gadus ir arī Stelpes pagasta kultūras pasākumu organizatore.
"Ļoti palīdz tas, ka skola un kultūras nams atrodas vienā ēkā, un tad ļoti veiksmīgi izdodas pasākumi, kur kopā ir gan bērni, gan vecāki, gan vecvecāki. Valsts svētkus mēs svinam kopā – sirsnīgi, silti, tādi emocionāli svētki.
Pasākumu mums ir ļoti, ļoti daudz. Un cilvēki nāk – uz citu vairāk, uz citu mazāk, bet regulāri, man liekas, ka cilvēki ir pieraduši, ka te notiek tikšanās ar dažādiem cilvēkiem, ar māksliniekiem, koncerti," skaidroja Sandra.
Sandra un Egils stāsta, ka abus aizkustinājis Stelpes pagasta iedzīvotāju atbalsts ukraiņiem. Sandras brāļa sieva ir ukrainiete, tāpēc viņu mājā dzīvojušas vairākas ukraiņu ģimenes.
"Mani ļoti priecē arī tas, ka, kad mēs organizējām Vecumniekos atbalsta koncertu ukraiņiem, tad sanāca vairāk kā 400 cilvēku un neatteica savu dalību ne Jānis Paukštello, ne Indra Burkovska, ne Agris Daņiļenko," atcerējās Sandra.
"Daudzi valstī pazīstami cilvēki brauca uz šo sarīkojumu, lai nodziedātu vienu vai divas dziesmiņas vai norunātu vienu vai divus dzejolīšus, neņemdami par to ne centa," uzsvēra Egils.
"Pašu amatiermākslinieki gan no Bauskas, gan no Īslīces, un savāca arī ziedojumus, kas lieti noderēja šīm ukraiņu ģimenēm. Vecumnieku mūzikas un mākslas skola ļoti atbalstīja, piedāvāja arī tādus terapeitiskus pasākumus, un viņi zīmēja, gleznoja, dziedāja," piebilda Sandra.
"Es gribētu divos vārdos par to cildeno, ko mēs saskatījām šeit – savos līdzcilvēkos un savā tautā," norādīja Egils. "Mēs pat iedomāties nevarējām, ka tāds dvēseles potenciāls ir šeit, un tauta ir ļoti saliedējusies. Tauta beidzot ir pateikusi skaidri, visus fašisma pieminekļus novākusi, bet arī mums šeit, lokāli – Vecumniekos, kad mūsu mājā dzīvoja šie ukraiņi, iebrauca sētā kāds ar malkas piekabīti, izlādēja visu ārā un pat nepateica, kā viņu sauc."
Bet Ziemassvētku laikā pie mazās Stelpes sākumskolas iededz eglīti un rīko dažādus pasākumus, tai skaitā tradicionālo labdarības tirdziņu.
"Skolēni nesa pašu gatavoto, pašu sacepto, un mēs ietirgoto naudiņu un, teiksim, ja vēlas vēl kaut ko ziedot, vai ēdienu sunīšiem, kaķīšiem vai segas, mēs vedam uz dzīvnieku patversmi "Mežavairogi".
Ļoti atsaucīgi ne tikai bērni, bet arī pieaugušie cilvēki. Un tas tā priecē, ka nav vienaldzība.
Mums būs gan klašu eglītes, gan skolā lielā egle. Pieaugušajiem mums būs koncerti, piemēram, mums būs koncerts, kur uzstāsies Normunds Ķietis un akordeoniste Inita Āboliņa. Cilvēkiem ļoti patīk, parādīs tādu ceļu uz Ziemassvētkiem ar savām dziesmām, ar savu uzstāšanos. 29. decembrī no Andrupenes, no Latgales atbrauks divi vīri, kas priecēs seniorus ar savu uzstāšanos, šis koncerts mums pie galdiņiem."
Mazā Stelpes sākumskola ir ne tikai pagasta izglītības, bet arī kultūras centrs.
