Piektdien, 18. novembrī, tiks atklāta taktila Brīvības pieminekļa miniatūra neredzīgiem cilvēkiem. Objekts tapis, lai arī cilvēki ar redzes traucējumiem spētu sataustīt un aptvert Brīvības pieminekļa simbolisko nozīmi un skaistumu. Gluži kā Kārļa Zāles radītais Brīvības piemineklis, arī taktilais piemineklis tapis par tautas ziedojumiem un šodien tiks atklāts svinīgā pasākumā, piedaloties tā veidotājiem.
Autora ziņas
Latvijā šomēnes pieredzes apmaiņā bija ieradušies 15 ārsti no Ukrainas. Mediķi atzīst, ka darbs slimnīcās kopš kara sākuma ir prātam neaptverams lielās cietušo plūsmas dēļ. Daudz ievainoto ir tieši civiliedzīvotāji. Lai arī nerimstošs ir arī citvalstu atbalsts medicīnas jomā, tomēr kara plosītajai valstij īpaši pietrūkst ārstu – protezētāju.
Kopš vasaras Latvijā demontēti vismaz 120 padomju un nacistisko režīmu slavinošie pieminekļi, no kuriem daļu pieprasīja nojaukt likums un valdībā noteiktais pieminekļu saraksts, bet daļu pašvaldības pašas rosinājušas nojaukt. Atsevišķu pieminekļu fragmentus mantojuma un mākslas eksperti lēma saglabāt. Okupācijas muzeja krājumā nonākusi Liepājas pieminekļa skulpturālā daļa un metāla kapara kaluma piemineklis, kas atradās Daugavpilī, kā arī Rēzeknē demontētā karavīra skulptūra un citi.
Aptuveni 80% Latvijas iedzīvotāju aptaujās sevi sauc par patriotiem, taču sabiedrībā vēl ir jāvairo arī pilsoniskā patriotisma izpausmes, secina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošo pētniece Ieva Bērziņa. Intervijā Latvijas Radio viņa skaidroja, kas ir patriotisms, kā to ietekmē dalība Eiropas Savienībā un arī karš Ukrainā.
Par Latvijas zinātnieku radītajām tehnoloģijām izsolēs interesējas gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmumi. Zinātnes komercializācijas izsolēs zinātnieku komandas šogad piedāvāja iegādāties patentus tādiem risinājumiem kā medikamentu iedarbības pētījumu veikšana bez cilvēku iesaistes, viedo apģērbu ražošana vai koksnes atkritumu pārstrāde.
Latvijas iestādes kopumā gatavas rīcībai radioaktīvā piesārņojuma gadījumā, secinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Pēdējos gados atjaunots rīcības plāns un iezīmēta katras institūcijas loma gadījumā, ja notiktu kodolincidents kādā no citu valstu atomelektrostacijām (AES). Iedzīvotāju apziņošanā šādos gadījumos būtiska loma būtu arī pašvaldībām, taču Latvijas Radio apvaicātās pašvaldības atzina, ka līdz šim vietvaru civilās aizsardzības plānos rīcībai radiācijas piesārņojuma gadījumos nav atvēlēta pietiekama uzmanība. Radiācijas drošības centrs gan norādīja, ka riski tieši Latvijas iedzīvotājiem šādās situācijās nav augsti.
Pēc 5 līdz 7 gadiem "Getliņi Eko" ("Getliņu") poligonā sadzīves atkritumus noglabāt vairs nevarēs. "Getliņu" poligona teritoriju Ropažu novadā paplašināt nav iespējams. Vienlaikus iedzīvotāji aptaujā iebilst pret jauna atkritumu poligona būvniecību Rīgā, tādēļ informatīvā kampaņā iedzīvotājus aicina aktīvāk šķirot atkritumus.
Pārtikas cenu straujā pieauguma dēļ nevalstiskās organizācijas un pašvaldību sociālie dienesti sāk papildu pārtikas paku izdali personām ar zemiem ienākumiem. Sarkanā Krusta pārstāvji novēro, ka sabiedrībā kopumā šogad kļuvis vairāk cilvēku, kam nepieciešama palīdzība, turklāt parādās vairāk jaunāka gada gājuma cilvēku.
Šogad pieaudzis dažādu ierīču un degvielas zādzību skaits no lauksaimniecības tehnikas. Savukārt pašus traktorus zog mazāk, taču riska objekti ir arī arkli, riepas vai piekabes, kas atstātas bez uzraudzības. Lauksaimnieki bažījas, ka zādzību skaits vēl pieaugs, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai un ieilgstot darbinieku trūkuma krīzei iekšlietu struktūrās.
Lauksaimniekiem ir daudz neskaidrību par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) prasībām no nākamā gada. Zemkopības ministrija (ZM) oktobrī Eiropas Komisijai (EK) galīgai apstiprināšanai iesniedza Latvijas KLP stratēģisko plānu turpmākajiem pieciem gadiem. Daļa zemnieku lēš, ka līdzšinējie maksājumi saimniecībās samazināsies, daļa jau plāno kādus brīvprātīgus "zaļākas" saimniekošanas pasākumus varēs veikt, lai tie pieaugtu. Taču visi apvaicātie lauksaimnieki norādīja, ka informācija par Latvijas kopējās lauksaimniecības gala plānu ir novēlota.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) darbinieku trūkuma dēļ plāno īslaicīgi apturēt vairāku mazāk noslogoto posteņu darbību, to vidū – arī Baldones postenis. Tajā šogad bijuši 53 izsaukumi uz ugunsgrēkiem tuvējā apkārtnē. Posteņa komandieris Jānis Grīviņš ir ugunsdzēsējs 12 gadus, bet Baldones posteni vada vairāk nekā divus gadus. Viņš vērtē, ka ugunsdzēsēju ierašanās laiks šajā apkaimē nu paildzināsies.
Ik gadu kopumā Latvijā slimnīcās tiek stacionēti aptuveni 6500 pacientu ar insultu. Tas ir galvenais invaliditātes un otrs izplatītākais nāves cēlonis pasaulē. Lai arī Latvijā šo gadījumu skaits kopumā sarūk, tomēr joprojām veidojas garas rindas rehabilitācijā. Insultu gan var arī novērst, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un veicot regulāras pārbaudes, kam Insulta dienā veltīti īpaši izglītojoši pasākumi Stradiņa slimnīcā.
Nodarbinātības valsts aģentūrā patlaban kopumā reģistrēti vairāk nekā 7000 bezdarbnieku ar kādu invaliditāti. Šo darba meklētāju skaits pēdējos piecos gados Latvijā ir samazinājies, taču pieaudzis īpatsvars, kas veido 14% no kopējā bezdarbnieku skaita. Cilvēkiem ar dažādiem funkcionējošiem traucējumiem joprojām ir sarežģīti atrast darbu gan vides pieejamības, gan sabiedrības aizspriedumu dēļ.
Atbalstīs privāto mežu īpašniekus, kas brīvprātīgi īstenos dabas aizsardzības pasākumus. Ar jauno programmu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) cer pārbaudīt jaunas sadarbības formas ar mežu īpašniekiem teritorijās, kur šobrīd nav kādu stingru ierobežojumu. Kā jauno kompensāciju pieeju vērtē paši mežu īpašnieki un dabas sargi?
Kā lietderīgi pārstrādāt izlietotajās baterijās esošo grafītu? Kā mazināt CO2 emisijas pilsētās un pārvērst to par attīrītu gaisu iekštelpās? Kā palīdzēt zemniekiem īstenot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses? Tās ir problēmas, pie kuru risinājumiem strādā dažādu Eiropas valstu zinātnieki un inovāciju uzņēmumi, kas aizvadītajā nedēļā pulcējās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta rīkotā samitā.
Latvijā patlaban ir viens Eiropas līmeņa viedais ciems – Alsungā. Par viedajiem ciemiem uzskatāmas kopienas lauku apvidos, kas rada inovatīvus risinājumus ar valsts vai privāto finansējumu, lai uzlabotu ciema ekonomiskos, sociālos un vides apstākļus. Lai arī vairākās citās lauku teritorijās kopienas jau darbojas pēc līdzīgiem principiem, tomēr bieži pašvaldībās iztrūkst iedzīvotāju iesaistes reālos darbos teritoriju attīstībā, secināts konferencē par viedo ciemu attīstību Latvijā.
Astoto pasaules diktātu latviešu valodā, kas norisinājās sestdien, Valsts valodas dienā, rakstīja 2000 interesentu no 29 valstīm. Šoreiz diktāta tekstu "Krāsaina saule virs pelēkiem jumtiem" bija radījis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris un to diktēja aktieris Gerds Lapoška. Iesniegto darbu labošanas procesā atzīmes netiks liktas, taču diktāta rakstītāji informāciju par pieļautajām kļūdām un to skaitu saņems tuvāko nedēļu laikā.
Ukrainiete Irina Pasečnaja Latvijā ir kopš marta. Savas mājas Harkivā viņai ar meitu nācās pamest līdz ar karu. Irina strādā kafejnīcā "Borščs" un šeit pavadītā pusgada laikā viņai izdevies jau labi apgūt latviešu valodu, lai brīvi sarunātos arī ar apmeklētājiem. Vienlaikus ģimene cer uz drīzu Ukrainas uzvaru un iespēju atkal atgriezties Harkivā, lai savu kara apšaudēs cietušo māju varētu uzcelt no jauna. Plašāk par ukraiņu integrāciju Latvijas sabiedrībā un pārdomām par nākotni ar harkivieti Irinu Pasečnaju sarunājās Sintija Ambote.
Energoresursu cenu krīze veicina līdz šim lēno enerģētikas attīstības tempu. Tas savukārt pietuvina Eiropu vīzijai, ka lielie siltumapgādes uzņēmumi nākotnē strādātu ar atjaunojamo elektroenerģiju, intervijā Latvijas Radio vērtēja Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.
Astotajai daļai pasaules putnu sugu draud izzušana, liecina jaunākais ziņojums par pasaules putnu stāvokli. Vairākas visā pasaulē apdraudētas putnu sugas sastopamas arī Latvijā – brūnkaklis, ragainais dūkuris vai parastā ūbele, Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus.
Daļa ukraiņu patvēruma meklētāju turpina atgriezties dzimtenē, lai gan karš vēl turpinās. Kāds dodas, lai atgrieztos pie ģimenes, kāds apciemo ilgstoši nedrošībā esošos tuviniekus. Dažādās Ukrainas pilsētas ikdiena atšķiras: vietām sadzīve pietuvinājusies pirmskara realitātei, citviet par karadarbību joprojām atgādina trauksmes sirēnas un apšaudēs sagrautie nami.
Darbaspēka problēmas reģionos cer risināt ar Mājokļu fondu, kas attīstīs īres dzīvokļus novados. Ministrija piedāvā jau nākamajā gadā izveidot fondu kā atbalsta instrumentu pašvaldībām, un tā plānotais apjoms būtu 100 miljoni eiro. Pašvaldības apstiprina vajadzību pēc mājokļiem un nepieciešamību tos būvēt pēc jauniem ilgtspējīgiem standartiem.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā nedēļas nogalē atklās Latvijas Bankas simtgadei veltītu izstādi "Vērtību zīmes". Tajā ikviens varēs tuvplānā izpētīt bankas kolekciju monētas kā miniatūrus mākslas darbus un paliekošu kultūrvēsturisku simbolu. Tāpat ekspozīcijā īpašā procesa stendā varēs apjaust monētu garo tapšanas ceļu no iedvesmas avotiem un ideju atlases līdz to realizācijai.
14. Saeimas vēlēšanu dienā daudzviet Latvijā pie vēlēšanu iecirkņiem ir vērojamas garas rindas, un cilvēki ir gatavi gaidīt rindā pat stundu, lai ar savu balsi varētu ietekmēt, kas būs pie varas Latvijā nākamos četrus gadus. Vieni ir apmierināti ar esošo valdību, bet citi gribētu sagaidīt pārmaiņas.
Jauniešus Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstu, raksturo arvien augošā nodarbinātība paralēli studijām, lai varētu nosegt ikdienas izdevumus, norādīja Latvijas Studentu apvienības vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods. Viņaprāt, jaunatnes politikai ir ne vien jārūpējas par jaunieti, bet arī jāiesaista viņu tās veidošanā. Savukārt, runājot par pašu jauniešu zemo aktivitāti vēlēšanās, apvienības vadītājs atzina, ka interesi par to jāstiprina ģimenēm un skolām.
Nedēļas nogalē Siguldā noritēs ikgadējā rudens stādu parāde. Līdz šim rudens tirgos stādu audzētāji novērojuši pirktspējas kritumu vietējā tirgū. Vienlaikus arī šo nozari skāris izejvielu trūkums un augstas enerģijas izmaksas, kā arī iepriekš tirdzniecības ierobežojumi pandēmijas laikā. Stādu audzētājiem gan izdevies saglabāt saimniecības un arī ātri pielāgoties jauniem tirgošanās veidiem. Taču nākotnes prognozēs nozares pārstāvji ir piesardzīgi.