Sintija Ambote

Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
VUGD saistībā ar sniegotajiem laika apstākļiem vakar saņemti divi izsaukumi
VUGD saistībā ar sniegotajiem laika apstākļiem vakar saņemti divi izsaukumi
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aizvadītajā diennaktī saņēmis 46 izsaukumus no kuriem 21 bijis uz ugunsgrēku dzēšanas darbiem. Ugunsgrēkos cietuši divi cilvēki un ir viens bojāgājušais, tādēļ glābēji atgādina par ugunsdrošību – neatstāt atklātu liesmu bez uzraudzības un arī rūpēties par apkures ierīču tehnisko stāvokli. Savukārt saistībā ar sniegotajiem laika apstākļiem vakar saņemti divi izsaukumi.
Arī jauno minimālo ienākumu atbalstu vērtē kā neatbilstošu faktiskajai ekonomiskajai situācijai
Arī jauno minimālo ienākumu atbalstu vērtē kā neatbilstošu faktiskajai ekonomiskajai situācijai
Līdz ar Saeimā pieņemto valsts budžetu pārskatītie minimālo ienākumu sliekšņi palielinās gan minimālās pensijas, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, informēja Labklājības ministrija. Tikmēr Tiesībsarga birojs un Sociālo darbinieku biedrība norādīja, ka zemāko ienākumu pieaugums nav proporcionāls esošajai ekonomiskajai situācijai, jo aprēķinos ik gadu tiks izmantoti novecojuši dati.
Latvijas Banka: Krievijas kara Ukrainā dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk
(papildināts)
Latvijas Banka: Krievijas kara Ukrainā dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk (papildināts)
Krievijas kara pret Ukrainu un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk, nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas, trešdien Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
Cik maksāsim nākamziem? Eksperti un tirgus dalībnieki vērtē, ka gāzes cena vasarā var svārstīties
Cik maksāsim nākamziem? Eksperti un tirgus dalībnieki vērtē, ka gāzes cena vasarā var svārstīties
Gāzes tirgus cena patlaban ir līmenī, kāds bija pirms Krievijas sāktā kara pret Ukrainu, bet eksperti un tirgus dalībnieki vērtē, ka vasarā tā var svārstīties. Tādēļ izaicinājumi gan siltumuzņēmumiem, gan mājsaimniecībām arī pirms nākamās ziemas sezonas saglabāsies tādi paši kā līdz šim. Proti, jāspriež, kā un vai mainīsies gāzes cena nākotnē, vai šobrīd ir izdevīgākais brīdis, lai gāzi pirktu visam gadam, vai vēl nogaidīt, un vai līgumus slēgt ar fiksētu vai mainīgu cenu.
«Zemnieku saeimas» kongresā kritizē Zaļo kursu un pārvēl vadību
«Zemnieku saeimas» kongresā kritizē Zaļo kursu un pārvēl vadību
Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja amatā apstiprināts tās līdzšinējais vadītājs Juris Lazdiņš. Piektdien, 3.martā, organizācijas biedri pulcējas ikgadējā kongresā, kur pārrunāja aizvadītajā gadā paveikto. Savukārt diskusijās lauksaimnieki ar Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem apsprieda piena nozares krīzi un tuvāko gadu izaicinājumus saistībā ar Eiropā izvirzīto Zaļo kursu.
Piena lopkopji vēl neplāno protestus; risinājumus no ministrijas cer sadzirdēt tuvākajās nedēļās
Piena lopkopji vēl neplāno protestus; risinājumus no ministrijas cer sadzirdēt tuvākajās nedēļās
Piena lopkopji šonedēļ vēl neplāno rīkot protestus, jo saimniecības vēl nav saņēmušas ziņas no piena iepircējiem par iepirkuma cenas izmaiņām martā. Ja piena cena šomēnes pietuvosies kritiskam līmenim, vairākas zemnieku organizācijas iepriekš pauda gatavību plašiem protestiem. Valdībā vēl nav skatīts Zemkopības ministrijas (ZM) ziņojums par situāciju nozarē, bet Latvijas Radio aptaujātās organizācijas risinājumu cer sadzirdēt līdz 20. martam.
Piekrastes pašvaldībām apdzīvotās vietās būs jāveido papildu gājēju celiņi uz jūru
Piekrastes pašvaldībām apdzīvotās vietās būs jāveido papildu gājēju celiņi uz jūru
Lai palielinātu jūras pieejamību iedzīvotājiem, piekrastes pašvaldībām apdzīvotās vietās būs jāveido papildu gājēju celiņi, kas ved uz jūru. Vides ministrijas virzītais likumprojekts paredz, ka pilsētās un ciemos jābūt vismaz diviem gājēju ceļiem uz vienu kilometru. Latvijas Pašvaldību savienībā vērtē, ka daudzām piekrastes pašvaldībām būs jāveido papildu piekļuves jūrai, īpaši vietās, kur piekrastes apguve patlaban ir blīvāka, kā Pierīgas pašvaldībās un Limbažu novadā.
Daļa ievainoto karavīru atkal atgriežas karā. Intervija ar «Azov» medicīnas korpusa vadītāju Ļvivā
Daļa ievainoto karavīru atkal atgriežas karā. Intervija ar «Azov» medicīnas korpusa vadītāju Ļvivā
Februāra sākumā Rīgā pēc humānās palīdzības kravas bija ieradies atbalsta iniciatīvas "Support Azov" pārstāvis Jaroslavs Soloduha. Viņš Ļvivā koordinē arī medicīniskās palīdzības saņemšanu, ko tālāk nogādā Ukrainas frontē. Tāpat aizvadīta gada laikā Jaroslavs palīdzējis no frontes evakuēt cietušos karavīrus, kā arī no izpostītām vietām izvest iedzīvotājus.
Pašvaldība liedz rīkot sapulci Ogres muzeja atbalstam; Puntulis sasaucis Muzeju padomes ārkārtas sēd...
Pašvaldība liedz rīkot sapulci Ogres muzeja atbalstam; Puntulis sasaucis Muzeju padomes ārkārtas sēdi (papildināts)
Ogres novada pašvaldība lēmusi nesaskaņot 23. februārī pulksten 18.00 pieteikto akciju pie Ogres Vēstures un mākslas muzeja, ko rīko Ogres novada Pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība. Šī akcija bija paredzēta muzeja atbalstam, jo muzeja ieskatā Ogres dome pret to sākusi vērst sankcijas pēc tam, kad tas iebilda pret domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) iecerēto sankcijām pakļautā Pjotra Avena kolekcijas porcelāna izstādi. Savukārt kultūras ministrs piektdien, 24. februārī, sasaucis Muzeju padomes ārkārtas sēdi, uz kuru aicināti pašvaldības un muzeja pārstāvji.
Te nevar apstāties. Kijivā dzīvojošais latvietis Roberts Vaišļa jau iemēģina privāto paneļu māju būv...
Te nevar apstāties. Kijivā dzīvojošais latvietis Roberts Vaišļa jau iemēģina privāto paneļu māju būvniecību
Kijivā dzīvojošais latvietis Roberts Vaišļa par saviem novērojumiem un dzīvi valstī, kur norit karš, Latvijas Radio stāstījis vairākkārt. Izglītības jomā strādājošais latvietis joprojām dzīvo Ukrainā. Lai arī kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā iedzīvotājiem arī galvaspilsētā netrūkst izaicinājumu, latvietis tur plāno palikt un attīstīt savu uzņēmumu izglītības jomā.
Vai Ukrainas kara bēgļu uzņemšana Latvijā veicinājusi integrācijas politikas attīstību?
Vai Ukrainas kara bēgļu uzņemšana Latvijā veicinājusi integrācijas politikas attīstību?
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainu gada laikā pametuši miljoniem bēgļu, lielākoties sievietes un bērni. Latvijā patlaban uzturas vairāk nekā 35 000 cilvēku no Ukrainas. Pirms gada Latvijā īsā laikā tapa arī tiesiskais regulējums bēgļu uzņemšanai un atbalstam. Arī sabiedrības vairākums atbalsta ukraiņu uzņemšanu, un cilvēki brīvprātīgi iesaistījās palīdzībā bēgļiem. Vai tas kopumā ietekmējis integrācijas politikas attīstību kopš bēgļu krīzes 2015. gadā? 
Eksperti: Cilvēki ar invaliditāti nav pietiekami informēti par savām tiesībām
Eksperti: Cilvēki ar invaliditāti nav pietiekami informēti par savām tiesībām
Cilvēki ar invaliditāti nav pietiekami informēti par savām tiesībām, secinājuši eksperti. Daļa civiltiesību vai administratīvu pārkāpumu lietu netiek uzsāktas, šiem cilvēkiem baidoties no zināšanu trūkuma un sarežģīta tiesu procesa. Nevalstisko organizāciju un Tiesnešu mācību centra kopīgā projektā taps vienkāršoti informatīvi materiāli par to, kur un kā vērsties kādu tiesību pārkāpuma gadījumā.
Kā patvēruma meklētājai no Baltkrievijas divu gadu laikā izdevies iedzīvoties Latvijā
Kā patvēruma meklētājai no Baltkrievijas divu gadu laikā izdevies iedzīvoties Latvijā
Baltkrievu žurnālisti Anastasiju Zahareviču pirms diviem gadiem par darbu protestu laikā aizturēja divas reizes. Anastasija piedzīvoja arī 20 dienu ieslodzījumu un vajāšanu. Taču kopš 2021. gada nogales jaunā žurnāliste ir Latvijā. Sākumā viņai nācās iemācīties nebīties no policijas, pakāpeniski uzticēties līdzcilvēkiem, atrast darbu un veidus, kā sazināties ar tuviniekiem tur Baltkrievijā.
Kaņiera ezera krastā notiks Niedru skulptūru festivāls
Kaņiera ezera krastā notiks Niedru skulptūru festivāls
Sestdien, 11. februārī, Kaņiera ezera krastā noritēs Niedru skulptūru festivāls. Pasākuma mērķis ir mitrāja atjaunošana, jo, savācot materiālu skulptūru veidošanai, tiks attīrītas mitrāju teritorijas un radīti labvēlīgi dzīvošanas apstākļi daudzām augu un dzīvnieku, tostarp putnu, sugām.
Dārgās apkures dēļ daļa dārzeņu siltumnīcu arī šajā sezonā par mēnesi atliek gurķu un tomātu audzēša...
Dārgās apkures dēļ daļa dārzeņu siltumnīcu arī šajā sezonā par mēnesi atliek gurķu un tomātu audzēšanu
Dārgās apkures dēļ daļa dārzeņu siltumnīcu arī šajā sezonā par mēnesi atliek gurķu un tomātu audzēšanu. Ir arī saimniecības, kas dārzeņus audzē visu gadu ar papildu apgaismojumu un pašu saražoto siltumu, bet daļai siltumnīcu modernizācija un arī savas koģenerācijas stacijas izveide rada izaicinājumus, īpaši esošajos ekonomiskajos apstākļos.
Piena iepirkuma cenas kritumu lēš 40% apmērā; ZM sola risinājumus tirgus stabilizēšanai
(papildināts...
Piena iepirkuma cenas kritumu lēš 40% apmērā; ZM sola risinājumus tirgus stabilizēšanai (papildināts)
Lauksaimnieki satraukti par straujo piena iepirkuma cenas kritumu. Lauksaimniecības datu centrā dati par janvāri būs pieejami tikai nākamnedēļ, taču viens no lielākajiem kooperatīviem "Piena loģistika" lēš, ka pāris mēnešos iepirkuma cena samazinājusies pat par 40%. Cenas straujais kritums zemniekiem atkal liek strādāt krietni zem pašizmaksas. Zemkopības ministrija (ZM) sola rast risinājumus piena tirgus stabilizēšanai.
Latvijā bioloģiski apsaimniekoti 16% lauksaimniecības zemes. Vai izdosies palielināt apjomu?
Latvijā bioloģiski apsaimniekoti 16% lauksaimniecības zemes. Vai izdosies palielināt apjomu?
Latvijā patlaban bioloģiski tiek apsaimniekoti 16% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Eiropas Savienībā uzstādītie mērķi paredz, ka pēc septiņiem gadiem šīm platībām Latvijā jābūt jau 25% apmērā. Zemkopības ministrija prognozē, ka platības tuvākajos gados pieaugs, bet bioloģisko zemnieku asociācijas ieskatā jaunie atbalsta maksājumi nemotivēs lauksaimniekus vairāk iesaistīties šajā sektorā.
Piena un augļu bezmaksas izdalei skolās nepieciešami papildu 5 miljoni eiro
Piena un augļu bezmaksas izdalei skolās nepieciešami papildu 5 miljoni eiro
Bezmaksas piena izdale skolēniem šajā mācību gadā atsevišķās skolās jau drīz beigsies. Pieaugot ražošanas izmaksām,  ar iepriekš atvēlēto budžetu nepietiek, lai iepirktu nepieciešamo piena apjomu skolām. Zemkopības ministrija aplēsusi, ka atbalsta programmai "Piens un augļi skolai" kopumā papildus nepieciešami 5 miljoni eiro.
Pirmajā gadā depozīta sistēmā nodoti 68% no tirgū laistā iepakojuma; 12 uzņēmumi taru arvien nepieņe...
Pirmajā gadā depozīta sistēmā nodoti 68% no tirgū laistā iepakojuma; 12 uzņēmumi taru arvien nepieņem (papildināts)
Pirmajā gadā, kopš Latvijā ieviesta depozīta sistēma dzērienu iepakojumam, depozīta pieņemšanas vietās kopumā līdz šim savākti ap 250 miljoni dažādu iepakojumu, kas ir 68% no gada laikā kopumā tirgū laistā depozīta iepakojuma apjoma. Patlaban Latvijā ir 1400 depozīta iepakojuma nodošanas vietas. 12 uzņēmumi ar 47 tirdzniecības vietām likumu joprojām nepilda, proti, šajos veikalos iepakojumu arvien nepieņem nedz taromātos, nedz manuāli. 
Tekstila šķirošanas konteineri daudzviet joprojām nav pieejami
Tekstila šķirošanas konteineri daudzviet joprojām nav pieejami
Latvija jau šogad bija apņēmusies ieviest tekstila šķirošanas sistēmu, bet sarkanie konteineri joprojām daudzviet iedzīvotājiem nav pieejami. Atkritumu apsaimniekotāji norādījuši, ka šķirošanas konteineru tīkls kļūs plašāks pavasarī, taču pilnvērtīgu šķirošanu varēs ieviest vien tad, ja tiks noteikta tekstila ražotāju atbildības sistēma. Tekstila šķirošanas sistēma Eiropas Savienības dalībvalstīm jānodrošina no 2025. gada. 
Aptauja: darba procesu digitalizācija uzņēmumos Latvijā notiek gausi
Aptauja: darba procesu digitalizācija uzņēmumos Latvijā notiek gausi
Darba procesu digitalizācija uzņēmumos Latvijā notiek gausi, secināts uzņēmēju aptaujā. Pārmaiņas bieži bremzē gan komunikācijas, gan resursu trūkums organizācijās. Tiesa, drīzumā uzņēmumu digitalizācijai būs pieejams atbalsts gan grantu un aizdevumu, gan konsultāciju un apmācību veidā.
Plūdi Jēkabpils apkārtnē izpostījuši vairākus ziemāju laukus
Plūdi Jēkabpils apkārtnē izpostījuši vairākus ziemāju laukus
Plūdi Jēkabpils apkārtnē izpostījuši vairākus ziemāju laukus. Biedrībā "Zemnieku saeima" lēš, ka plūdi postījumus radījuši līdz 400 hektāru platībā. Izskaloto lauku saimnieki rēķinās ar to, ka šogad ražas iekūlumi būs mazāki un būs jāveic lieli ieguldījumi tieši tīrumu atjaunošanā. Tikmēr Lauku atbalsta dienests (LAD) un "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" vēl veic plūdu zaudējumu aplēses gan ziemāju tīrumos, gan arī meliorācijas sistēmā, lai vēlāk lemtu par turpmāko atbalstu.
Rīgas patversmēm palielinās izdevumi; lielāks iemītnieku pieplūdums nav vērojams
Rīgas patversmēm palielinās izdevumi; lielāks iemītnieku pieplūdums nav vērojams
Energocenu sadārdzinājums pagaidām Rīgā nav radījis papildu pieprasījumu pēc nakts patversmes pakalpojumiem. Iepriekšējās krīzes laikā Rīgā tas ar gada nobīdi pieauga par 20%. Nakts patversmju pārstāvji gan iezīmē tendenci, ka patversmēs arvien vairāk uzturas cilvēki ar pilna laika veselības aprūpes vajadzībām.
Pašvaldība: Pļaviņās nav tādu dambja nestspējas risku kā Jēkabpilī; iedzīvotāji bažījas par iespējam...
Pašvaldība: Pļaviņās nav tādu dambja nestspējas risku kā Jēkabpilī; iedzīvotāji bažījas par iespējamiem plūdiem
Pļaviņās vērienīgi plūdi pēdējo reizi bija pirms desmit gadiem. Daugavai izejot no krastiem, applūda pilsētas ielas un mājas, no kurām evakuēja cilvēkus. 2013. gada lielo plūdu laikā Pļaviņās gan nupat bija uzbūvēts jauns aizsargdambis, kas pilsētu pasargā arī šobrīd. Pašvaldība uzskata, ka Pļaviņās nav tādu dambja nestspējas risku kā Jēkabpilī. Taču, lai arī Pļaviņās ūdens līmenis šobrīd ir stabils, iedzīvotāji neslēpj bažas par iespējamiem plūdiem un arī esošā dambja izturību.
Pieskārienus uztverošs robots un bakteriālās rezistences apkarošana – izvirza nozīmīgākos sasniegumu...
Pieskārienus uztverošs robots un bakteriālās rezistences apkarošana – izvirza nozīmīgākos sasniegumus zinātnē 
Zinātņu akadēmija izvirzījusi 12 nozīmīgākos 2022. gada zinātnes sasniegumus Latvijā. Nozīmīgi sasniegumi gūti vēža izpētē, izstrādāti risinājumi ēku siltuma zudumu samazināšanā. Laureātu vidū arī zinātnieki, kuri modelējuši ekonomiskos procesus, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju, kā arī pētnieki meklējuši risinājumus augu noturībai pret kaitēkļiem un slimībām. Tāpat veikti apjomīgi pētījumi par Latvijas kultūrai un vēsture nozīmīgiem jautājumiem un personībām. Savukārt Latvijas Radio interesējās plašāk par kādu Latvijā radītu bakteriālās rezistences risinājumu un robotu, kas uztver žestus un pieskārienus.
Lauksaimnieki: Jaunā KLP sistēma daļai būs ienesīgāka, bet daļai radīs zaudējumus
Lauksaimnieki: Jaunā KLP sistēma daļai būs ienesīgāka, bet daļai radīs zaudējumus
Šogad Zemkopības ministrija sāk īstenot jauno Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģisko plānu. Tajā līdz 2027. gadam Latvijas lauku attīstībai paredzēti 2,5 miljardi eiro. Lai skaidrotu jauno atbalsta maksājumu sistēmu Latvijas reģionos norit jauns semināru cikls lauksaimniekiem. Pirmais seminārs notika Bauskas novada Saulainē, pēc kura Latvijas Radio iztaujātie zemnieki vērtēja, ka jaunā sistēma kādam būs ienesīgāka, bet kāds secina, ka būs arī zaudējumi, piemēram, palielinot aizsargjoslas pie grāvjiem. 

Vairāk

Svarīgākais šobrīd