Ceturtdiena, 2. maijs

Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +20 °C, A vējš, 4m/s
LSM Bērnistaba

Sintija Ambote

Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Augļkopju asociācija: Sala radītie postījumi mērāmi miljonos eiro
Augļkopju asociācija: Sala radītie postījumi mērāmi miljonos eiro
Astoņu dienu ilgajā salā aizvadītajā nedēļā cietuši augļudārzi visos Latvijas reģionos, un postījumi būšot mērāmi miljonos eiro, lēsa Latvijas Augļkopju asociācijā, kas vērsīsies Zemkopības ministrijā (ZM) pēc atbalsta nozarei. Augļudārzu īpašnieki norādīja, ka tik katastrofālas salnas ir retas un Latvijā pret tām kokus apdrošināt patlaban nav iespējams. Zemkopības ministrija vērtēs atbalsta iespējas pēc tam, kad tiks iesniegti precīzi aprēķini.
No jauna izsniegto nebanku kredītu apjoms pērn 664,56 miljoni eiro – lielākais kopš 2013. gada (papi...
No jauna izsniegto nebanku kredītu apjoms pērn 664,56 miljoni eiro – lielākais kopš 2013. gada (papildināts)
Patērētāju (nebanku) kreditēšanas licencētie tirgus dalībnieki 2022. gadā ar patērētājiem noslēdza 943 690 jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 664,56 miljonu eiro apmērā, kas skaitliski ir par 22 540 darījumu jeb 2,45% vairāk un summas izteiksmē par 84,37 miljoniem eiro jeb 14,54% vairāk nekā 2021. gadā. Šī summa – 664,56 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats.
Kas notiktu, ja visiem būtu vienalga? «Plastmasas huligānu» piedzīvojumi turpinās jaunā grāmatā
Kas notiktu, ja visiem būtu vienalga? «Plastmasas huligānu» piedzīvojumi turpinās jaunā grāmatā
Bērnu grāmatai par dabas aizsardzību "Plastmasas huligāni" iznācis turpinājums – "Plastmasas huligāni. Tas ir murgs!" Grāmatas autore Agnese Vanaga sola jaunus ar ūdens ekoloģiju saistītus piedzīvojumus jau pazīstamajiem grāmatas varoņiem. Vienlaikus sadarbībā ar zinātniekiem no Latvijas Hidroekoloģijas institūta lasītāji no dažādām Latvijas skolām veic kopīgu pētījumu par ezeriem Latvijā.
Latvijas Sarkanās grāmatas atjaunošanas projektā par apdraudētām atzītas ap 500 sugas
Latvijas Sarkanās grāmatas atjaunošanas projektā par apdraudētām atzītas ap 500 sugas
Latvijas Sarkanās grāmatas atjaunošanas projektā no 1500 izvērtētajām sugām par apdraudētām atzītas aptuveni 500 sugas. Daudzām sugām būtiskākie apdraudējuma faktori ir biotopu kvalitātes un platību samazināšanās, kā arī to fragmentācija. Savukārt kā reģionāli izmirušas novērtētas 60 sugas, kuras iepriekš Latvijā ir fiksētas, bet pēdējās desmitgadēs tām vairs nav drošu pierādījumu.
«Mūs nevajag aizsargāt!» Krievvalodīgie pie Krievijas vēstniecības piketē pret jaukšanos Latvijas ie...
«Mūs nevajag aizsargāt!» Krievvalodīgie pie Krievijas vēstniecības piketē pret jaukšanos Latvijas iekšpolitikā (papildināts)
Piketā pret Krievijas iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā pie Krievijas vēstniecības šodien pulcējās pāris desmiti iedzīvotāju. Pasākuma rīkotāji biedrība "Krievu balss Latvijai" tādējādi iebilst pret Krievijas mēģinājumiem izmantot krievu tautības iedzīvotājus Latvijā, lai attaisnotu savu zvērīgo politiku, kara noziegumus, kā arī iespējamo agresiju pret Baltijas valstīm.
Ukrainas uzņēmēju dzinulis – ticība valstij un patriotisms. Saruna ar padomes «CSR Ukraine» vadītāju...
Ukrainas uzņēmēju dzinulis – ticība valstij un patriotisms. Saruna ar padomes «CSR Ukraine» vadītāju Marinu Saprikinu
Šonedēļ Rīgā noritēja Ukrainas–Baltijas ekonomikas forums, kurā uzņēmēji, investori, kā arī politikas veidotāji diskutēja par Ukrainas pieredzi, izaicinājumiem un biznesa iespējām kara apstākļos. Rīgā viesojās arī Ukrainas korporatīvās sociālās atbildības padomes "CSR Ukraine" priekšsēdētāja Marina Saprikina, kura kopš augusta ir atgriezusies dzimtenē, lai ieliktu arī savas pūles valsts ekonomikas atjaunošanā, neskatoties uz to, ka karš Ukrainā vēl turpinās. Plašāk par uzņēmējdarbības noturību kara laikā un gūtajām atziņām Marina Saprikina stāstīja intervijā Latvijas Radio.
«Open» radošie centri: Grūtībās nonākušu jauniešu pieprasījums pēc palīdzības ir pieaugošs
«Open» radošie centri: Grūtībās nonākušu jauniešu pieprasījums pēc palīdzības ir pieaugošs
Šomēnes plaši izskanējis gadījums par situāciju, kurā policija par jaunieša saduršanu Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā izmeklē kriminālprocesu par slepkavības mēģinājumu. Ilgākā laika periodā nepilngadīgo noziedzības īpatsvars saglabājas vienā līmenī, vērtē Valsts policijā un norāda, ka patlaban smagu noziegumu statistikā kāda tendence nav vērojama. Viena no riska grupām, kura noziegumus var veikt vai veic tos atkārtoti, ir grūtības nonākuši jaunieši, ar kuriem strādā arī "Open" radošie centri. Projekta pārstāvji secina, ka pieprasījums pēc šādām vietām ir arvien pieaugošs.
Ap 1000 mediķu protestēs kopā ar pedagogiem; pacientus tas neietekmēs 
Ap 1000 mediķu protestēs kopā ar pedagogiem; pacientus tas neietekmēs 
Solidarizējoties ar pedagogiem, protestā 24. aprīlī piedalīsies arī ap 1000 veselības nozares darbinieku. Latvijas Ārstu biedrība vērš uzmanību uz to, ka arī veselības aprūpē iepriekš pieņemtiem lēmumiem bieži neseko nepieciešamais finansējums. Tikmēr slimnīcas norādījušas, ka mediķu dalība protestā pacientus neietekmēs. 
Ražotājus mudina izmantot Latvijā pārstrādājamu iepakojumu
Ražotājus mudina izmantot Latvijā pārstrādājamu iepakojumu
Eiropas Savienībā joprojām pieaug izlietotā iepakojuma daudzums, jo tas netiek pietiekami atgriezts apritē. Būtiskākie pārstrādājama iepakojuma ieviešanas izaicinājumi uzņēmumiem ir ne tikai izmaksas, tehnoloģijas pieejamība un materiāla izturība, bet arī sabiedrības izglītošana un pirktspēja. Savukārt kustības "Zero Waste Latvija" eksperti secina, ka jāstiprina arī komunikācija starp ražotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem par to, kādus iepakojumu materiālus iespējams pārstrādāt tieši Latvijā.
Iedzīvotājiem pilsētā būs pieejams atbalsts vecu apkures iekārtu nomaiņai
Iedzīvotājiem pilsētā būs pieejams atbalsts vecu apkures iekārtu nomaiņai
Mājsaimniecībām pilsētās būs pieejams atbalsts novecojušu apkures iekārtu nomainīšanai. Eiropas fondu grantu programmā kopumā pieejami 12,44 miljoni eiro, lai stimulētu iedzīvotājus nomainīt vecās malkas apkures krāsnis, kā arī ogļu vai kūdras katlus. Siltumiekārtu tirgotāji vērtē, ka pērn pieprasījums pēc dažādu iekārtu nomaiņas būtiski palielinājās, arī brīžiem pārsniedzot piedāvājumu, bet šobrīd situācija stabilizējusies.
«Es nevaru nekad atslābt, jo nāve ir reāla.» Intervija ar Sarmīti Cīruli par kaujas mediķa darbu Ukr...
«Es nevaru nekad atslābt, jo nāve ir reāla.» Intervija ar Sarmīti Cīruli par kaujas mediķa darbu Ukrainas frontē
Vispārējās aprūpes māsa Sarmīte Cīrule jau pusgadu Ukrainā pilda kaujas mediķa pienākumus. Latvijas Ārstu biedrība viņu atzinusi par gada cilvēku medicīnā, ko Sarmīte sauc par pagodinājumu un arī lielu atbildību. Savukārt Ordeņu kapituls nupat lēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot mediķi ar Viestura ordeni.
Malkas cena kritusies par aptuveni 50%; mājsaimniecības nesteidz iepirkt kurināmo nākamai sezonai
Malkas cena kritusies par aptuveni 50%; mājsaimniecības nesteidz iepirkt kurināmo nākamai sezonai
Vēl līdz mēneša beigām iedzīvotāji var pretendēt uz atbalstu malkas apkurei, bet pašvaldībās atbalsta pieteikumus vairs iesniedz retais, atzina apvaicātās vietvaras. Vienlaikus malkas cena pēdējos mēnešos pakāpeniski samazinājusies, bet malkas tirgotāji pagaidām būtisku pieprasījuma pieaugumu vietējā tirgū nenovēro, taču prognozē, ka cilvēki arī šovasar iepirks lielas malkas rezerves visai nākamajai apkures sezonai.
NVA: Skolēnu pieprasījums pēc vasaras darba ik gadu pārsniedz darba piedāvājumu
NVA: Skolēnu pieprasījums pēc vasaras darba ik gadu pārsniedz darba piedāvājumu
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs visā Latvijā līdz aizvadītās darba nedēļas beigām saņemti vairāk nekā 400 darba devēju pieteikumi skolēnu nodarbinātībai vasarā. Taču NVA iepriekš prognozēja, ka pēdējā pieteikumu iesniegšanas dienā – 6. aprīlī – darba devēju aktivitāte pieaugs. Savukārt skolēni savus pieteikumus darbam vasarā varēs iesniegt maijā.
Sāk pētīt 70 iepriekš identificētos zivju migrācijas šķēršļus upēs
Sāk pētīt 70 iepriekš identificētos zivju migrācijas šķēršļus upēs
Pētnieki sāk 70 iepriekš identificēto zivju migrācijas šķēršļu izpēti upēs. Valsts zinātniskā institūta "Bior" eksperti norāda, ka aizsprostu, dzirnavu dīķu dambju, kā arī mazo hidroelektrostaciju ietekmes samazināšana ļautu būtiski uzlabotu zivju faunas stāvokli Latvijas upēs.
Putnkopjiem aizvadītā ziema grūta; būtisks atspaids – valsts atbalsts
Putnkopjiem aizvadītā ziema grūta; būtisks atspaids – valsts atbalsts
Arī šogad pirms Lieldienām ir liels pieprasījums pēc olām, secinājuši putnkopji. Daļa saimniecību ziemā samazināja putnu skaitu un pieprasījumu pat šobrīd nevar apmierināt. Barības un energoresursu izmaksu kāpumam saimniecībām būtisks atspaids bijis valsts atbalsts, taču nozari pārstāvošās organizācijas norādīja, ka atbalsta pasākumiem jābūt arī vienlīdzīgākiem ar citām valstīm.
Kalnciema ielas iedzīvotāji bažījas par iespējamu daudzstāvu nama projektu; pašvaldība ar atbildi ne...
Kalnciema ielas iedzīvotāji bažījas par iespējamu daudzstāvu nama projektu; pašvaldība ar atbildi nesteidzas
Kalnciema ielas iedzīvotāji bažījas par iespējamu daudzstāvu nama projektu, kas apdraudētu apkaimes vēsturisko apbūvi un aizsegtu sauli tuvējām mājām. Projekts pirms pāris gadiem apspriests būvvaldes sēdēs, bet lēmums par būvatļauju nav atrodams, taču iedzīvotāji šopavasar novērojuši gatavošanos kādiem būvdarbiem Kalnciema ielā 9. Iedzīvotāji ar jautājumiem vērsušies arī pašvaldībā pirms divām nedēļām, bet atbildes pagaidām nav saņemtas. Rīgas domē Latvijas Radio apstiprināja, ka šajā adresē iepriekš izsniegta kāda būvatļauja, taču pagaidām neprecizēja, kāda apbūve šajā projektā paredzēta.
Valsts vairs nekompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu visiem juridiskajiem lietotājiem
Valsts vairs nekompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu visiem juridiskajiem lietotājiem
No aprīļa valsts vairs nekompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu visiem juridiskajiem lietotājiem. Tas nozīmē, ka šo atbalstu vairs nesaņems uzņēmumi un arī valsts iestādes, izglītības iestādes, slimnīcas. Daļa klientu valsts atbalsta trūkumu neizjutīs, jo elektroenerģijas cena jau šobrīd kritusies līdz apjomam, kuru valsts nekompensē. Sarežģītāka situācija ir tiem, kam slēgti līgumi ar augstu fiksētu cenu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera lēš, ka aptuveni trešdaļai uzņēmumu ir šādi ilgtermiņa līgumi. 
Politiski represētie šī gada konferencē aicina tautu būt vienotākai
Politiski represētie šī gada konferencē aicina tautu būt vienotākai
Politiski represēto ikgadējai konferencei jau otro gadu īpašu emocionālu noskaņu piešķir karš Ukrainā. Apvienības biedri pieņēma aicinājumu ar nosaukumu "Vienoti Latvijai", kurā viņi rosina tautai būt vienotākai, vairāk novērtēt savas valsts neatkarību un aktīvāk izmantot savas pilsoņa tiesības un pildīt pienākumus.
Sludinās jaunu iepirkumu par pārvadājumiem Cēsu un Siguldas, Limbažu autobusu maršrutos
Sludinās jaunu iepirkumu par pārvadājumiem Cēsu un Siguldas, Limbažu autobusu maršrutos
Autotransporta direkcija veidos jaunu iepirkumu autobusu pārvadājumiem Siguldas, Limbažu un Cēsu maršruta daļās. Marta sākumā Administratīvā tiesa lēma, ka Autotransporta direkcijai jāatkāpjas no 200 miljonus eiro vērtiem valsts līgumiem ar uzņēmumu "Nordeka". Lēmums pieņemts, jo uzņēmums nav paredzētajā laikā uzsācis pasažieru pārvadājumus minētajos maršrutos. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija uzskata, ka tiesas lēmums ir pamatots. Savukārt "Nordeka" šo spriedumu pārsūdzēs.
Ar 20 pelēko roņu nomedīšanu pētnieki plāno iegūt datus par roņu uzvedību zvejas rīku tuvumā
Ar 20 pelēko roņu nomedīšanu pētnieki plāno iegūt datus par roņu uzvedību zvejas rīku tuvumā
Ar 20 pelēko roņu nomedīšanu pētnieki plāno iegūt datus par roņu uzvedību zvejas rīku tuvumā. Līdz ar pelēko roņu skaita pieaugumu, palielinājies arī roņu radītie postījumi zvejas rīkiem un zvejnieku lomiem gan Baltijas jūrā kopumā, gan Latvijas piekrastes ūdeņos. Tiesa zvejniekiem Latvijā pieejamas arī kompensācijas, kurās pēdējos divos gados izmaksāti vairāk nekā 350 tūkstoši eiro.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti