Par lēmumu ieguldīt austrumu robežas stiprināšanā valdības vadītājs Tusks paziņoja Polijas vēsturē zīmīgā gadadienā. Šodien aprit 80 gadu, kopš sabiedroto spēki guva uzvaru Montekasīno kaujā, kurā liels nopelns bija poļu karavīriem. Turklāt šajā dienā tiek atzīmēta arī Polijas armijas Otrā korpusa izveide. Šis korpuss iesaistījās vairākās operācijās Otrā pasaules kara gados. Ceremonija par godu šiem notikumiem risinājās Krakovā.

Savā runā Donalds Tusks uzsvēra, ka Polijas drošību veicinās četri elementi: ģeopolitiskā aizsardzība, iekšējā aizsardzība, gaisa telpas drošība un stiprāka austrumu robeža. Robežas stiprināšanas projektam Polijas valdība lēmusi piešķirt nosaukumu "Austrumu vairogs". Kā savā runā minēja Tusks, Eiropas un citu valstu līderi viņam ir uzsvēruši Polijas vadošo lomu. Attiecīgi Eiropa ir tikpat droša, cik Polija.

Tusks sacīja: "Mēs uzsākam lielu projektu, lai uzbūvētu drošu robežu, tai skaitā izveidojot nocietinājumu sistēmu, kā arī reljefa veidojumus un vides risinājumus, kas iespējamajam ienaidniekam padarīs šo robežu nešķērsojamu. Mēs jau esam tam atvēlējuši desmit miljardus zlotu. Mēs jau esam sākuši šo darbu, lai Polijas robeža ir droša miera laikos un lai tā ienaidniekam nebūtu šķērsojama kara laikā. Esam šo nacionālo aizsardzības un atturēšanas plānu nodēvējuši par "Austrumu vairogu". Jā, tas būs vairogs, kas aizsargās mūs no iespējamiem uzbrukumiem no austrumiem, bet kas galvenokārt atturēs pretinieku."

Tusks arī teica, ka valsts iestādes aktīvi strādā, lai nepieļautu mēģinājumus destabilizēt Poliju kā no ārvalstīm, tā arī no pašas valsts teritorijas.

Sarunā ar žurnālistiem Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs teicis, ka šis projekts tiks īstenots apmēram 400 kilometru garā Polijas robežas posmā ar Krieviju un Baltkrieviju. Ministrs arī uzsver projekta ekonomisko lietderīgumu: "Mēs to darām nevis tāpēc, lai uzsāktu karu, bet lai nepieļautu karadarbības izcelšanos Polijas teritorijā, lai nevienam nebūtu izdevīgi uzbrukt mūsu tēvzemei. Tas mums ir būtiski. Tas ir tas mērs, kas stiprina mūs un arī mūsu pozīcijas NATO un Eiropas Savienībā. Mēs uzņemamies atbildību. Polijas lieta, par kuru šodien runāju, ir arī parādīt savu gatavību visiem šiem gadījumiem."

Aizsardzības ministrs arī teicis, ka šī projekta ietvaros sadarbosies arī ar valstīm, kurām jau ir pieredze, atsevišķi nosaucot Baltijas valstis un Somiju.

Situācija uz Polijas un Baltkrievijas robežas saglabājas saspringta. Pēdējos gados Minska apzināti centusies destabilizēt drošības situāciju Polijas pierobežā, novirzot uz turieni lielas migrantu grupas. Iepriekšējās valdības laikā tika uzcelts 180 kilometru garš un 5,5 metru augsts žogs, lai atturētu migrantus no iekļūšanas Polijā.

Kopš Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, Varšava bijusi stingra Ukrainas atbalstītāja, un Polija – svarīgs tranzīta ceļš Rietumu bruņojuma piegādēm Ukrainai.

Polija ir modernizējusi savu armiju un tēriņus aizsardzībai palielinājusi līdz 4% no IKP, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Varšava arī iegādājusies bruņojumu vairāku miljardu eiro vērtībā, pamatā no ASV un Dienvidkorejas.