Piektdiena, 17. maijs

Vārda dienas: Umberts, Herberts, Dailis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +20 °C, Z vējš, 5m/s
LSM Bērnistaba

Sintija Ambote

Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Lauksaimnieki šogad prognozē viduvēju kartupeļu ražu
Lauksaimnieki šogad prognozē viduvēju kartupeļu ražu
Visā Latvijā norit kartupeļu talkas, un Kartupeļu audzētāju asociācija rēķina, ka labākās ražas šogad ir ap 30 tonnām no hektāra, kas parasti ir vidēji labi, bet šobrīd ir stipri virs vidējā. Vienlaikus ir arī lauki, kur ievāc vien 10 tonnas no hektāra.
Par maksātnespējīgu atzīts piena pārstrādes uzņēmums «Elpa»; darbību aptur «Limbažu siers»
Par maksātnespējīgu atzīts piena pārstrādes uzņēmums «Elpa»; darbību aptur «Limbažu siers»
Par maksātnespējīgu atzīts piena pārstrādes uzņēmums "Elpa". Augstās piena iepirkuma cenas un energoresursu sadārdzinājuma dēļ problēmas ir arī citiem uzņēmumiem, vērtē Piensaimnieku centrālā savienība. Tikmēr lauksaimnieku organizācijas cer, ka uzņēmumam nav palikuši būtiski parādi par pieņemto pienu, kā nereti Latvijā bijis citos maksātnespējas procesos.
Demogrāfs Mežs: Valsts politikai jānodrošina, ka bērnu skaits ģimenē nesamazina tās labklājību
Demogrāfs Mežs: Valsts politikai jānodrošina, ka bērnu skaits ģimenē nesamazina tās labklājību
Latvijā jau ilgstoši ir negatīvi demogrāfijas rādītāji, proti, mirstība krietni pārsniedz dzimstību. Pēdējos gados to papildus ietekmējusi arī kovida pandēmija. Arī vairums Eiropas valstu stagnē demogrāfijas rādītājos, taču reģionā ir arī valstis, kur nākotnes scenāriji ir labvēlīgāki, pateicoties pētījumiem un mērķtiecīgai demogrāfijas jomas politikai, intervijā Latvijas Radio stāstīja demogrāfs Ilmārs Mežs. 
REPORTĀŽA. Iespējamo nozares izaicinājumu un ziedu klēpju pavadībā ap 220 000 skolēnu visā Latvijā š...
REPORTĀŽA. Iespējamo nozares izaicinājumu un ziedu klēpju pavadībā ap 220 000 skolēnu visā Latvijā šodien devušies uz skolu
219 141 skolēns visā Latvijā ceturtdien, 1. septembrī, devās uz skolu. Jaunajā mācību gadā durvis ver 568 izglītības iestādes. Mācību gadam sākoties, netrūkst arī izaicinājumu. Pedagogu trūkums, iespējamais skolotāju streiks, skolas gaitas Latvijā uzsāk arī ukraiņu bērni. Vienlaikus aptaujātie skolotāji un skolēni atzina, ka svētku sajūtu tas nenomāc. 
Vēlme pēc klātienes mācībām uzvar bažas par valodas prasmēm – skolas gaitas sāk vairāk nekā 3000 ukr...
Vēlme pēc klātienes mācībām uzvar bažas par valodas prasmēm – skolas gaitas sāk vairāk nekā 3000 ukraiņu bērnu
Latvijas skolās un bērnudārzos šajā mācību gadā mācīsies vairāk nekā 3000 ukraiņu skolēnu. Viņu izglītošana plānota tikai latviešu valodā vai ukraiņu valodā mazākumtautību programmās. Pašas ukraiņu ģimenes rēķinās ar latviešu valodas izaicinājumiem gada sākumā, bet vienlaikus vecāki saka, ka savos bērnos novēro ilgas pēc klātienes mācībām. Savukārt pašvaldības bažījas par pedagogu un atbalsta personāla trūkumu, lai kvalitatīvi apmācītu papildu skolēnu skaitu.
Bankas aptauja: Ceturtdaļai mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstībai nepieciešami aizdevumi
Bankas aptauja: Ceturtdaļai mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstībai nepieciešami aizdevumi
Aptuveni ceturtdaļai Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) biznesa attīstībai šobrīd nepieciešami aizdevumi, secināts “SEB bankas” aptaujā. Nelielākiem uzņēmumiem pamatā finansējums nepieciešams izejvielu un iekārtu iegādei, kā arī inovācijām un jaunu tirgu apgūšanai. Tomēr uzņēmēji norāda, ka nelielam biznesam ir slikta aizdevumu pieejamība bankās.
Saldus novadā ceļ trauksmi par iespējamu notekūdeņu piesārņojumu no ražotnes
Saldus novadā ceļ trauksmi par iespējamu notekūdeņu piesārņojumu no ražotnes
Pēc Valsts vides dienesta šomēnes publiskotā problemātisko notekūdeņu objektu saraksta kāds Saldus novada iedzīvotājs vērsās Latvijas Radio ar aizdomām par iespējamu piesārņojumu meliorācijas grāvī netālu no vietējās zivju eļļas ražotnes. Uzņēmums gan notekūdeņu attīrīšanas iekārtās darbības traucējumus nav konstatējis un arī Vides dienesta lēmumu ražotni iekļaut ilgstošo piesārņotāju sarakstā sauc par nepamatotu.
«Nav jēgas» un «ļoti abstrakti solījumi». Kāpēc daļa balsstiesīgo atsakās no iespējas vēlēt?
«Nav jēgas» un «ļoti abstrakti solījumi». Kāpēc daļa balsstiesīgo atsakās no iespējas vēlēt?
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsoja vien 54% vēlētāju, kas ir zemākā iedzīvotāju aktivitāte 30 gadu laikā. Parlamenta vēlēšanās iedzīvotāju aktivitāte kritusies pakāpeniski. Taču pērn pašvaldību vēlēšanās aktivitāte bija jau krietni zemāka nekā iepriekš – vien 34%. Latvijas Radio dažādās Rīgas apkaimēs uzrunāja cilvēkus par došanos uz vēlēšanām.
Ik gadu aptuveni pieci atpūtnieki nonāk slimnīcā pēc apdedzināšanās ar «viltus dzintaru»
Ik gadu aptuveni pieci atpūtnieki nonāk slimnīcā pēc apdedzināšanās ar «viltus dzintaru»
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Valsts apdegumu centrā joprojām ik gadu nonāk līdz pieciem cietušajiem, kas guvuši apdegumus no pludmalē atrasta baltā fosfora jeb "viltus dzintara" gabala. No jūras izskalotu fosforu var sajaukt ar dzintaru līdzīgā izskata dēļ. Ārsti aicina atpūtniekus pie jūras būt vērīgiem un katru atrasto dzintara gabaliņu nelikt kabatās.
REPORTĀŽA no Tukuma novada: kā zemniekiem sokas ar labības kulšanu
REPORTĀŽA no Tukuma novada: kā zemniekiem sokas ar labības kulšanu
Visā Latvijā aktīvi norit labības kulšanas darbi. Lai arī daudzviet labības laukos zaudējumus radījusi veldre, tomēr kopumā zemnieki ražu un arī graudu cenu šogad sauc par labu. Tāpat karstie un sausie laika apstākļi ražas novākšanai ir ļoti labvēlīgi. Vienlaikus augkopības saimniecības gaida lietu, jo norit sējas laiks, kam vajadzīgs arī mitrums.
Tiesībsargs un bērnu tiesību aizstāvji neatbalsta ieceri direktoriem ļaut lemt par agresīvu skolēnu...
Tiesībsargs un bērnu tiesību aizstāvji neatbalsta ieceri direktoriem ļaut lemt par agresīvu skolēnu izglītošanu ģimenē
Tiesībsargs un Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija neatbalsta ieceri skolu direktoriem ļaut lemt par agresīvu skolēnu izglītošanu ģimenē. Eksperti norādījuši uz kvalitatīvas izglītības pieejamības riskiem. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un skolu vadītāju organizācijas ieskatā Izglītības likumā jāstiprina pedagogu tiesības, lai mazinātu emocionālās un fiziskās vardarbības problēmu skolās.
«Negribu, lai mani uzlūko kā tūristu.» Ārzemnieki pandēmijas laikā nav zaudējuši interesi par latvie...
«Negribu, lai mani uzlūko kā tūristu.» Ārzemnieki pandēmijas laikā nav zaudējuši interesi par latviešu valodas apguvi
Ārzemnieki pandēmijas laikā nav zaudējuši interesi par latviešu valodas apguvi, secina Latvijas Universitātes vasaras skolas rīkotāji. Ik gadu latviešu valodas un kultūras apguves kursos piedalās audzēkņi no tādām valstīm kā Brazīlija, Kanāda, Austrālija, ASV, Indonēzija, Spānija, Polija. Pēdējos gados īpaši liela interese ir no Japānas studentiem. Vasaras skolas dalībnieki ir gan dažādu augstskolu studenti un pasniedzēji, gan entuziasti un diasporas pārstāvji.
Palīdzībā ukraiņiem nevajadzētu atslābt. Saruna ar Rīgas atbalsta centra vadītāju
Palīdzībā ukraiņiem nevajadzētu atslābt. Saruna ar Rīgas atbalsta centra vadītāju
Šonedēļ Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrā Rīgā aizvadīta jau septītā darba birža. Kopumā šajos pasākumos piedāvātas apmēram 1600 vakances, un potenciāli darbu visdažādākajās specialitātēs varētu būt atraduši ap 400 cilvēku. Par to, kādēļ ne visi patvēruma meklētāji uzreiz atrod sev piemērotu darbu, kādas vakances tiek piedāvātas un pieprasītas, kā arī kopumā par atbalstu ukraiņiem Latvijas Radio sarunā ar Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītāju Pēteri Grūbi.
Šovasar bakteriālās iedegas izplatība Latvijas augļu koku dārzos pagaidām zema
Šovasar bakteriālās iedegas izplatība Latvijas augļu koku dārzos pagaidām zema
Šovasar augļu koku dārzos pagaidām ir zema bakteriālās iedegas izplatība. Augu aizsardzības speciālisti gan norāda, ka izplatību ietekmē laika apstākļi, kas vēl var būt labvēlīgi slimības izplatībai. Kopumā cīņa ar šo augļu koku slimību Latvijā norit jau 15 gadus un daļai augkopju tā nesusi arī lielus zaudējumus.
Latvijas augstskolās rudens uzņemšanā gana lielu interesi izrāda arī cilvēki no Ukrainas
Latvijas augstskolās rudens uzņemšanā gana lielu interesi izrāda arī cilvēki no Ukrainas
Latvijas augstskolās rudens uzņemšanā gana augsta interese arī no ukraiņu studentu puses. Viņu vidū ir gan jaunieši, kas šeit uzturas kopš kara sākuma, gan tie, kas studijām piesakās, vēl atrodoties dažādos Ukrainas reģionos. Augstskolām šo studentu uzņemšana ir atvieglota, un ukraiņiem ir iespējas mācīties visās programmās, kas norit angļu valodā. Par budžeta vietām cilvēkiem no Ukrainas jācīnās tāpat kā pārējiem studentiem, bet daļa augstskolu sniedz atbalstu šiem studentiem arī no sava budžeta. 
Kokrūpnieki: Latvijā šķeldas pietiek, tās eksports šogad – mazāks
Kokrūpnieki: Latvijā šķeldas pietiek, tās eksports šogad – mazāks
Latvijas Lielo pilsētu asociācija vairakkārt izteikusi bažas par apkures šķeldas deficītu vietējā tirgū tieši tās lielā eksporta dēļ. Pašvaldības norādījušas, ka iepirkumos nepiesakās kurināmā piegādātāji vai arī tie piedāvā būtisku sadārdzinājumu. Lai veicinātu energoresursu pieejamību, organizācija citstarp rosināja Zemkopības ministrijai (ZM) ierobežot šķeldas eksportu. Šī ideja gan neguva valdības atbalstu. Kokrūpniecības nozare apgalvo, ka šķeldas apjoms joprojām ir pietiekams, turklāt eksports šogad samazinājies.
9 vietvaras nav iesniegušas konkrētus plānus padomju slavinošo pieminekļu nojaukšanai
9 vietvaras nav iesniegušas konkrētus plānus padomju slavinošo pieminekļu nojaukšanai
13 vietvaras iesūtījušas ministrijai konkrētus plānus padomju un nacistisko režīmu slavinošo pieminekļu nojaukšanai, bet deviņas vēl ne. Kopumā 69 pieminekļi jālikvidē likumā noteiktajā termiņā – līdz 15. novembrim. Iesūtītos plānus ministrija turpmāk izvērtēs, kā arī prasīs paskaidrojumus pašvaldībām, kas tos vēl nav iesūtījušas.
Vēsturnieki mudina vietvaras mainīt komunistisko režīmu vai rusifikācijas politiku slavinošos ielu n...
Vēsturnieki mudina vietvaras mainīt komunistisko režīmu vai rusifikācijas politiku slavinošos ielu nosaukumus
Publiskās atmiņas centra vēsturnieki mudina vietvaras mainīt komunistisko režīmu vai rusifikācijas politiku slavinošos ielu nosaukumus. Latvijas Radio aptaujātās pašvaldības atzīst, ka nosaukumu maiņai konceptuāli neiebilst, taču norāda uz sarežģījumiem un izmaksām, kas radīsies iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuru adreses ir šajās ielās. 
Biškopības biedrība šogad prognozē labu medus ražu
Biškopības biedrība šogad prognozē labu medus ražu
Biškopības biedrība prognozē, ka kopumā Latvijā medus raža arī šogad varētu būt laba. Tiesa gan, vēsā pavasara un novēlotas augu ziedēšanas dēļ bišu dravās novērojamas arī lielas medus ražas atšķirības. Tāpat biškopību ietekmē energoresursu un degvielas sadārdzinājums. Biškopji būtisku medus cenas kāpumu pagaidām neprognozē, jo bažījas par iedzīvotāju pirktspēju.
Depozīta iepakojuma apsaimniekošana un glabāšana rada virkni problēmu mazo veikalu darbā (precizēts)
Depozīta iepakojuma apsaimniekošana un glabāšana rada virkni problēmu mazo veikalu darbā (precizēts)
Depozīta iepakojuma apsaimniekošana un glabāšana rada virkni problēmu mazo veikalu darbā, norādījuši tirgotāji. Noliktavās pietrūkst vietas tukšo pudeļu kastēm, un pudeļu šķirošana prasa papildu darba resursus. Sistēmas operators norādījis, ka apsaimniekošanas maksu plānots pārskatīt līdz gada beigām. Nākamnedēļ noslēdzas arī depozīta sistēmas ieviešanas pārejas posms, kad veikalos vairs nevarēs tirgot noteiktos iepakojumus bez depozīta zīmes. Tirgotāji lēš, ka daļu nemarķēto iepakojumu nepagūs iztirgot. 
Vai nu braucu uz Rīgu, vai mainu profesiju – ko domā no Krievijas atbraukušie žurnālisti
Vai nu braucu uz Rīgu, vai mainu profesiju – ko domā no Krievijas atbraukušie žurnālisti
Kopš februāra beigām uz Latviju emigrējuši vairāk nekā 200 Krievijas žurnālisti un 23 mediju organizācijas. Daļa no tām arī oficiāli sākušas savu darbību no Rīgas, lai turpinātu informēt Krievijas sabiedrību arī par notiekošo karu Ukrainā, ko darīt Krievijā vairs nav iespējams tur pieņemto likumu dēļ. Kādas ir žurnālistu pārdomas par notiekošo Krievijā? Un kādi ir viņu ilgtermiņa plāni?
Lauksaimniekiem bažas par gaidāmo atbalsta samazinājumu risku apdrošināšanai
Lauksaimniekiem bažas par gaidāmo atbalsta samazinājumu risku apdrošināšanai
Jūlija lietaino laikapstākļu dēļ veldrē patlaban sagāzti ap 20% sējumu, lēš Zemnieku saeima. Pilnīgu zaudējumu apmēru gan noteikt varēs tikai pēc ražas novākšanas, bet sējumu apdrošinātāji prognozē, ka tas būs līdzīgs kā citus gadus. Tikmēr lauksaimnieki bažīgi par nākamo gadu, kad tiks samazināts atbalsts apdrošināšanas polišu iegādei. Zemkopības ministrija norāda, ka zemniekiem jāspēj pašiem vairāk uzņemties saimniekošanas riskus.
Krievijas neatkarīgo mediju darbs – kā partizānu cīņa. Intervija ar TV kanāla «Doždj» galveno redakt...
Krievijas neatkarīgo mediju darbs – kā partizānu cīņa. Intervija ar TV kanāla «Doždj» galveno redaktoru
Krievijas neatkarīgā TV programma "Doždj" šonedēļ atsākusi darbu. Viena no medija komandas mājvietām turpmāk ir arī Rīga."Doždj" atgriešanās ēterā notiks pakāpeniski – sākumā plānoti ziņu izlaidumi bez Krievijā ieviestās cenzūras un ar laiku saturu plānots paplašināt. Plašāk par žurnālistu darba organizēšanu no Latvijas un par Krievijas neatkarīgo mediju nākotni Latvijas Radio sarunā ar kanāla galveno redaktoru Tihonu Dzjadko.
Cilvēki nepamanīti mēdz noslīkt mūsu acu priekšā – biedrības «Peldēt droši» dibinātāja par drošību u...
Cilvēki nepamanīti mēdz noslīkt mūsu acu priekšā – biedrības «Peldēt droši» dibinātāja par drošību uz ūdens Latvijā
Latvijā ik gadu noslīkst ap 130 cilvēku un joprojām esam pirmajā vietā Eiropā pēc noslīkušo skaita uz 100 000 iedzīvotāju. Arī šajā peldsezonā jau ir noslīkušie un arī garas svētku brīvdienas drūmo statistiku parasti palielina. Cilvēki mēdz noslīkt mūsu acu priekšā, bet mēs to pat nepamanām. Tā Latvijas Radio intervijā norādīja biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze.
Pērn Latvijas ūdenstilpēs noslīkuši vairāk nekā 120 cilvēki
Pērn Latvijas ūdenstilpēs noslīkuši vairāk nekā 120 cilvēki
Pērn Latvijas ūdenstilpēs noslīkuši vairāk nekā 120 cilvēki. Lielākā daļa jeb 65% noslīkušo bija vecumā no 25 līdz 59 gadiem un negadījumi pārsvarā notikuši laikā no maija līdz septembrim, kad ir aktīva peldsezona, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati. 
Senlietu nelikumīgā apritē cilvēki likumu mēdz pārkāpt arī nezināšanas dēļ
Senlietu nelikumīgā apritē cilvēki likumu mēdz pārkāpt arī nezināšanas dēļ
Senlietu nelikumīgā apritē cilvēki likumu mēdz pārkāpt arī nezināšanas dēļ, secinājusi Kultūras mantojuma pārvalde. Kopš 2018. gada kriminālatbildība ir arī par senlietu nelikumīgu tirdzniecību, glabāšanu, sūtīšanu vai izvešanu. Policija secinājusi, ka tas samazinājis arī senkapu postīšanas gadījumu skaitu, taču arī pēdējos gados dažās ierosinātajās lietās ik gadu izņemti ap 2000 priekšmetu, kuru vēsturiskā konteksta izpētes iespēja tādējādi zaudēta. 
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti