Lai veicinātu elektrotehnikas otrreizēju pārstrādi, atklāj kampaņu "Elektrotehnikas šķirošanās tūre’’, kurā iedzīvotāji šos atkritumus varēs nodot arī pie atsevišķiem pārtikas veikaliem.
Autora ziņas
Ukraiņu patvēruma meklētāju ģimenēm pēc karā piedzīvotā vajadzīga arī psiholoģiskā palīdzība – gan bērniem skolās, gan viņu vecākiem. Par to, kādi ir šo cilvēku mentālie izaicinājumi un vai Latvijā ir pieejami krīzes psihologi, kā arī par sabiedrības komunikāciju ar patvēruma meklētājiem ikdienā, sarunā Latvijas Radio stāsta Nacionālo bruņoto spēku galvenais psihologs Vilnis Čerņavskis.
Latvijas Radio ierakstu sērijā "Zaudētais siltums" pēta iemeslus, kādēļ Latvijā kūtri norit daudzdzīvokļu namu siltināšana, kas līdz ar lielajiem apkures rēķiniem iedzīvotājiem kļūst arvien aktuālāk. Taču no pagājušā gada ar valsts atbalstu var siltināt arī privātmājas. Latvijā ir ap 300 tūkstoši privātmāju, un Ekonomikas ministrija lēsa, ka renovēt vajadzētu ap 50% šo namu.
Pārtikas un lauksaimniecības nozares aktualizē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pārtikai. Šādi rosinājumi dažādām, jo īpaši pārtikas preču grupām ir regulāri, un arī šoreiz Finanšu ministrija norāda, ka tas radītu būtiskus un ātri nekompensējamus zaudējumus budžetā. Pirms četriem gadiem samazinātu PVN likmi sāka piemērot Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, un pārtikas ražotāji pārliecināti, ka līdz ar straujo cenu kāpumu tieši šādi atvieglojumi palīdzētu nodrošināt mazāk aizsargāto sabiedrības grupu pirktspēju.
Invazīvo sugu ierobežošanas atbalsta programmā pirmajā ideju atlasē virza sešus projektus.
Eiropā jau gadu norit diskusijas par Eiropas tālāko nākotni. Konference par Eiropas nākotni ir sākusi savu pēdējo posmu, bet tās platforma joprojām ir atvērta, lai debates varētu turpināt.
Iedzīvotāji elektroauto ar valsts atbalstu varēs sākt iegādāt šomēnes. Lai arī sākotnēji bija plānots, ka atbalstu varēs izmantot jau martā, līgumi ar 59 tirgotājiem noslēgti tikai tagad. Programmu paredzēts īstenot līdz nākamā gada beigām. Tās īstenotāji norāda, ka būtiskas aizķeršanās termiņos šobrīd nav, bet lielākas problēmas varētu radīt elektromobiļu pieejamība tirgū.
Ukraiņu basketbolists Dmitrijs Krivenko ir vairākkārt viesojies arī Latvijā un piedalījies “slam dunk” sacensībās. Patlaban jaunais sportists uzturas Ukrainā, Ivanofrankivskā, kur darbojas kā brīvprātīgais uz vietas un palīdz koordinēt palīdzību arī tiem, kas evakuējas uz citām valstīm.
Pēc divu gadu pārtraukuma visā Latvijā atkal norit Ēnu diena.
Arī pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā daudzi Luhanskas apgabala iedzīvotāji bēga uz citiem valsts reģioniem vai pat citām valstīm nestabilās situācijas dēļ. To vidū arī Genādijs, kas nu jau astoņus gadus dzīvo Latvijā.
Rīgas apkaimju iedzīvotāji bažījas par šopavasar īpaši lielo putekļu daudzumu pilsētā un neefektīvu ielu un ietvju uzkopšanu. Arī vides speciālisti norāda, ka tas ietekmējis gaisa kvalitāti aizvadītajās sausā laika nedēļās. Šopavasar Rīgas ielās ir vairāk putekļu, jo, lai samazinātu sāls ietekmi uz vidi, ziemā kā pretslīdes materiāls uz ietvēm vairāk kaisītas smiltis. Pašvaldība skaidro, ka putekļu tīrīšanas darbi uzsākti ātrāk, bet tos ierobežo vēl nestabilie laika apstākļi.
Jauni sociālie uzņēmumi tapuši arī Covid-19 izraisītās krīzes un energocenu sadārdzinājuma laikā. Vienlaikus atsevišķi uzņēmumi savu darbību pērn arī izbeiguši. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija norāda, ka uzņēmumiem pietrūkst atbalsta attīstībā, ko organizācija piedāvās bezmaksas praktiskajās apmācībās.
Vairāk nekā pusotrs tūkstotis no Ukrainas kara aizbēgušo bērnu jau uzņemti Latvijas skolās un bērnudārzos. Tostarp 130 bērni šajā nedēļā uzsāka mācības Rīgas Ukraiņu vidusskolas dažādās klasēs, un tur, iejūtoties skolas ikdienā, saņem daudzveidīgu pedagogu un skolēnu palīdzību.
Šobrīd nekas neliecina par to, ka Krievijā un tur īstenotajā režīmā varētu kas mainīties, tomēr, vēsturiskā kontekstā skatoties, agrāk vai vēlāk tas monstrs sabruks. Tā, raksturojot Krievijas sabiedrības iespējas ietekmēt režīmu valstī, sacīja Nacionālā arhīva vēsturnieks Gints Zelmenis, kurš par šodienas režīmu Krievijā, tās īstenoto karu Ukrainā un paralēlēm padomju varas izpausmēs dažādos vēsturiskos notikumos ar Latvijas Radio sarunājās dienā, kad visā Latvijā piemin 1949. gada 25. marta deportāciju, – tajā no Latvijas izsūtīja vairāk nekā 42 000 cilvēku.
Ukrainā joprojām atrodas 58 Latvijas valstspiederīgie, kuri izvēlējušies tur palikt vai joprojām mēģina izkļūt no kara plosītās valsts, informēja Ārlietu ministrijā. Kijevā joprojām uzturas arī jau astoņus gadus tur izglītības jomā strādājošais latvietis Roberts Vaišļa.
Depozīta sistēmā gandrīz divu mēnešu darbības laikā savākts teju miljons iepakojumu. Visvairāk iedzīvotāji nodevuši PET pudeles, mazāk skārdenes un stikla pudeles. Vairāki desmiti tirgotāju gan joprojām depozīta iepakojumu nepieņem un tuvākajā laikā par to var saņemt naudas sodus. Tikmēr Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji atsevišķas sistēmas prasības sauc par neērtām, īpaši to, ka PET pudeles jānodod nesaplacinātas.
Vēža pacientu organizācijas no vairāk nekā divdesmit Eiropas valstīm apspriedīs iespējas mazināt nevienlīdzību vēža diagnostikā un ārstēšanā. Kongresā Rīgā piedalīsies arī Baltijas valstu veselības ministri, Eiropas Komisijas pārstāvji un vadošie onkologi.
Sekmīgi kiberuzbrukumi valsts un kritiskās infrastruktūras sektorā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā nav konstatēti, norādīja CERT.lv. Nedēļas nogalē kiberuzbrukumu intensitāte Latvijā samazinājusies, taču apdraudējums joprojām ir liels visās jomās.
Ukrainā jau vairāk nekā nedēļu norit karš, un arvien vairāk tas skar arī pilsētu dzīvojamos rajonus un cilviliedzīvotājus.
Arī Krievijas pilsoņi interesējas par patvēruma iespējām Latvijā, lai aizbēgtu no Vladimira Putina īstenotā režīma, kas pašlaik īsteno iebrukumu Ukrainā.
Vides dienests apmācīs jaunus sabiedriskos vides inspektorus. Šie brīvprātīgie palīdz zvejas kontroles inspektoriem kopīgos reidos, turklāt šiem iedzīvotājiem ir tiesības pārbaudīt zvejas rīkus un izņemt nelegālos tīklus, konstatēt pārkāpumus un sastādīt ziņojumus.
Aleksandrs Kupnijs ir bijušais Černobiļas atomelektrostacijas (AES) darbinieks, kurš šobrīd dzīvo Slavutičā, Ukrainas–Baltkrievijas pierobežā. Intervijā viņš atzīst, ka mānīgā klusuma stāvoklis ir nepatīkams, jo, lai arī viņa pilsētiņā viss ir salīdzinoši mierīgi, Ukraina ir kara ugunīs.
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā bez ieviestajām sankcijām pret agresoru sociālajos tīklos netrūkst nosodošu izteikumu arī pret Krievijas iedzīvotājiem un norit diskusijas par sabiedrības atbildību notiekošajā. Vienlaikus vairāk nekā 100 Latvijas krievu un baltkrievu iedzīvotāju parakstījuši atklātu vēstuli, kurā nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un pauž atbalstu Latvijas nostājai šajā situācijā.
Vakar vakarā evakuācijas reisā no Ļvovas uz Rīgu ceļā devušies pirmie 29 Latvijas valstspiederīgie un desmit viņu ģimenes locekļi. Autobuss jau vairākas stundas atrodas uz Slovākijas robežas. Sestdien, 26. februārī, plānots arī nākamais evakuācijas reiss. Ārlietu ministrija apzinājusi vēl ap 70 Latvijas valsts piederīgos, kas joprojām ir Ukrainā, un daļa ir ceļā uz Ļvovu. Savukārt Latvijas Radio sazinājās arī ar Kijevā esošo latvieti Robertu Vaišļu, kurš izlēmis palikt.
Lielākās mazumtirdzniecības ķēdes paziņojušas, ka pārtrauks Krievijas un Baltkrievijas preču tirdzniecību. Būtisku produktu trūkumu tas neradīs, jo preces no Krievijas un Baltkrievijas aizņem tikai nelielu daļu produktu. Tādā veidā uzņēmumi pauž solidaritāti ar Ukrainu un nosoda Krievijas karu pret to.
Ukrainas atbalsta biedrība uzskata, ka Latvijai jādomā par medicīniskā atbalsta iespējām, īpaši mikroķirurģijas jomā. Savukārt Latvijas regulārās humānās palīdzības kravas Austrumukrainai šobrīd apturētas un Nacionālie bruņotie spēki gaida iespēju to droši nosūtīt, kā arī norāda, ka ir vēl daudz darāmā palīdzības koordinācijā. Tikmēr iedzīvotājiem Latvijā jau atvērts konts "ziedot.lv" palīdzībai ukraiņiem.
Dažas stundas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pie Krievijas vēstniecības Rīgā sāka pulcēties cilvēki, lai paustu atbalstu Ukrainai. Cilvēki pulcējās visas dienas garumā, un īpaši kupli apmeklēts bija vakarpusē.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) ēku nodos LZA īpašumā, tā otrdien, 22. februārī, lēma valdība. Ēkā plānots veidot Zinātnes un inovāciju centru. Nepieciešamās investīcijas ir 50 miljoni eiro, kurus cer piesaistīt Eiropas Investīciju bankas un privāto institūciju aizdevumos. Jauno zinātnieku apvienība bažījas, ka tas LZA ilgtermiņā liks vairāk nodarboties ar uzņēmējdarbību un novirzīs no tās pamata funkcijām.
Upju pļavās un citās zemākās vietās regulāri applūst senāk un arī mūsdienās celtas mājas. Latvijas Radio dažādās plūdu riska vietās sastaptie iedzīvotāji ar sarežģītajiem apstākļiem sadzīvo un no mājām šķirties neplāno, bet vienlaikus secina, ka pašvaldībām ir stingrāk jākontrolē, kādas teritorijas atvēl apbūvei.
No 18. februāra līdz 23. martam Latvijā norisināsies ASV Bruņoto spēku pavēlniecības Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības. Tāpat mēneša beigās sāksies arī Nacionālo bruņoto spēku organizētās mācības.
Cilvēkiem ar redzes traucējumiem Rīgā top jauna vieta sporta aktivitātēm Strazdumuižas kompleksa teritorijā. Neredzīgo sporta savienībai jaunās telpas vēl jāpārvērš no drūma industriāla mantojuma par sportistu jaunajām mājām ar neredzīgo galda tenisa un vingrošanas zālēm. Attīstot sporta aktivitāšu iespējas, organizācija cer vairāk iesaistīt jauno paaudzi dažādās sacensībās. Taču jauno telpu remontam patlaban trūkst gan līdzekļu, gan būvmateriālu, gan talcinieku darba roku.
Ap 30% lauksaimnieku ikdienā nešķiro saimniecībās izmantoto iepakojumu, secināts zemnieku aptaujā. Lai arī lielākā daļa lauksaimnieku rod iespējas šķirot un bez maksas nodot šos atkritumus, tomēr arī viņi secinājuši, ka apsaimniekošanā ir nepilnības, īpaši uzkrātā iepakojuma izvešanas biežumā. SIA "Eco Baltia vide" norādīja, ka sistēma nav pietiekami sakārtota, jo netiek slēgti ilgtermiņa līgumi.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
