Ceturtdien, 8.septembrī Saeima nodeva skatīšanai komisijām likumu, kas Latvijā legalizēs kopbraukšanu. Taču šai idejai ir arī pretinieki.
Cerot uz pēdējā brīža pozitīvām izmaiņām, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome otrdien, 16.augustā, nolēma vēlreiz aicināt valdību finansēt nozari atbilstoši labai starptautiskajai praksei un atkārtoti jautājumu par protesta akciju rīkošanu izskatīt 20.septembrī.
Latvijas slimnīcu bērnu nodaļās strādā 28 dakteri klauni, un vēl 20 cilvēki mācās, lai par tādiem kļūtu, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja akcijas "Smiekli ārstē" vadītāja Marianna Milovska. Tagad dakteri klauni strādās visā Latvijā, kur ir bērnu nodaļas, tāpēc cilvēki aicināti ziedot klaunu darbībai.
Šajā nedēļas nogalē galvaspilsēta svin 815. jubileju, un Rīgas svētku pasākumi risinās dažādās vietās un paredzēti dažādām gaumēm - kino cienītājiem, gardēžiem un sporta faniem. Svētku kulminācija paredzēta vakarā ar lielkoncertu Daugavmalā un uguņošanu stundu pirms pusnakts. Vēso un lietaino laikapstākļu dēļ pasākumus gan apmeklē mazāk interesentu, tāpat atcelts plānotais aviošovs virs Daugavas.
Salacgrīvas novada domē ir gandarīti, ka valdība, akceptējot dzelzceļa “Rail Baltica” trases novietojumu Latvijas teritorijā, uzdeva atbildīgajām ministrijām vēl konsultēties ar Eiropas Komisiju par novadam vēlamāko trases variantu.
Tiesu darbinieku piketā pie valdības ēkas otrdien, 9.augustā, piedalās aptuveni 30-40 cilvēku.
Neprognozējams un nežēlo nevienu - vēzis ir slimība, kas var rasties arī veselam un jaunam cilvēkam. Latvijā dati par saslimstību ar vēzi un tā raisītiem nāves iemesliem ir katastrofāli. Arvien pieaugošais vēža slimnieku skaits un cilvēku pārāk kūtrā vēlme profilaktiski pārbaudīties likusi Nacionālajam veselības dienestam sākt jaunu informatīvo kampaņu “Rūpes par veselību ir ģimenes laime!”.
Ja pirmsskolu skolotāju algas nav pielīdzināmas skolu skolotāju algām, tad lai atņem mums “skolotāja” nosaukumu, sauc par bērnu pieskatītājām un maksā tik, cik pašreiz – tā rūgti ironizē divas Rīgā strādājošas pirmsskolas skolotājas. Viena no viņām apsver iespēju savu sapņu darbu pamest, ja arī šoreiz paliks bez algas pielikuma.
Paša personība, nākotnes izaugsmes iespējas, alga – tie ir daži kritēriji, kurus skolu beidzēji nosauc kā būtiskākos, izvēloties studijas. Latvijas Televīzijas uzrunātās vidusskolas absolventes Laima un Adriana atzīst – ļoti daudziem vienaudžiem 12.klases beigās tā arī nav skaidra priekšstata, ko iesākt tālāk. Kā līdz lēmumam nonākušas viņas?
Jūsu drošība ir mūsu drošība, – tā Kanādas vēstnieks Latvijā Alēns Osērs pamatoja, kādēļ Kanāda nolēmusi kļūt par Latvijā izvietojamas daudznacionālas NATO kaujas grupas vadošo valsti. Pēc vēstnieka teiktā, aptuveni puse grupas varētu būt kanādiešu karavīri, bet pārējie no citām alianses valstīm.
Salacgrīvas novada dome apņēmusies turpināt cīņu par saviem iedzīvotājiem pieņemamāko vilciena līnijas “Rail Baltica” novietojumu, kaut arī pret viņu nostāju pašlaik ir ar dabas aizsardzību saistītās valsts institūcijas. Novads vērsīsies gan pie prezidenta, gan premjera, kā arī lūgs Satiksmes ministrijas līdzdarbību, kas gan nesliecas atbalstīt Salacgrīvas skatījumu.
Vai no septembra pirmskolas skolotāji saņems 620 vai 560 eiro par vienu darba likmi – tas saskaņā ar pieņemto skolotāju algu reformu nākamos divus gadus būs atkarīgs no katras pašvaldības vēlmēm un iespējām. Uzrunājot vairāk nekā 20 pašvaldības, LTV lielākoties saņēma atbildes “vēl nezinām”, “rēķināsim”, “mēģināsim maksāt 620 eiro, bet vēl nesolām”. Tikai nedaudzas vietvaras skaidri apliecina, ka maksās lielāko summu.
Valdība otrdien, 5.jūlijā, apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Pēc gada gan valdība un arodbiedrības un pašvaldības izvērtēs, kā tas strādā un cik tas ir efektīvi. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
Centralizēto eksāmenu rezultāti šogad liek uzdot jautājumu par izglītības kvalitāti. Matemātikas eksāmenā šogad, tāpat kā pērn, uzrādīts zemākais rezultāts visu eksāmenu vidū. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") piekrīt, ka rezultāti ir slikti. Viņaprāt, tie varētu uzlaboties pēc jaunā izglītības satura ieviešanas.