Seismologs: Kurzemē fiksēta neliela zemestrīce

Atbilstoši pēdējiem sabiedrības novērojumiem, Slīteres novērojumu stacijā šodien plkst. 11 un 40 sekundēs pēc Latvijas laika novērots seismiskais notikums. Latvijā seismoloģiskais monitorings tiek veikts vienā – Slīteres – novērojumu stacijā, tomēr novērojumi tiek salīdzināti arī Latvijai apkārt atrodamajās stacijās Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Polijā un Dānijā. Konkrētais notikums izteikti fiksēts tikai vienā – Slīteres – novērojumu stacijā, tomēr precīzāku informāciju par notikuma atrašanās vietu var iegūt tikai pēc padziļinātas datu analīzes.

Šobrīd ir skaidrs, ka zemestrīce, ja tāda ir bijusi, ir lokāla mēroga, jo pazīmes par to vērojamas tikai vienā novērojumu stacijā. Līdz ar to paredzamā notikuma magnitūda visdrīzāk ir zem 3, kas nozīmē, ka postījumi ēkām vai infrastruktūrai saistībā ar zemestrīci nebūtu novērojami.

Vēl nav zināms – zemestrīce bijusi dabīga vai cilvēku izraisīta.

"Līdz trīs magnitūdām zemestrīces gandrīz vai nekad nebūs jūtamas, nekādas pazīmes virs zemes. Un, patiesību sakot, ja mēs redzam, teiksim, gada griezumā, Latvijā mēs varam diezgan daudz šādus notikumus redzēt, kur ir magnitūda zem divi. Lielākoties tie gan ir saistīti ar saimniecisko darbību vai arī militārajām mācībām," skaidroja Zandersons.

Pašlaik saņemtas aptuveni 10 iedzīvotāju anketas, kur aprakstīts, ko viņi jutuši. Cilvēki lielākoties ziņojuši par dažādu lietu kustībām.

Latvijā novērojamās zemes kustības parasti ir neliela mēroga, saistītas ar cilvēku darbību, piemēram, militārajām mācībām. Pēdējā dabiskā zemestrīce Baltijas reģionā fiksēta 2022. gadā Igaunijas ziemeļos ar magnitūdu 2,3. Dabiskās zemestrīces reģionā ļoti reti pārsniedz magnitūdu 3.

Zemestrīci sajūt iedzīvotāji Liepājas centrā un Grobiņā

Iedzīvotāji īsi pēc plkst. 11 sociālajos tīklos sāka ziņot par zemes, ēku un priekšmetu vibrācijām Liepājā un Dienvidkurzemes novadā. Savukārt Saldus pusē iedzīvotāji dzirdējuši arī dobju skaņu, kas ilgusi dažas sekundes.

Zemestrīci Liepājas centrā sajutuši cilvēki, kuri tās laikā gājuši garām koncertzālei "Lielais dzintars" – nedaudz drebējis viss fasādes stiklojums, pāris sekundes notrīcējusi arī zeme. Līdzīgi par piedzīvoto stāstīja vairāki liepājnieki, kuri strādā pilsētas centrā.  Pirmā reakcija – neizpratne, kas notiek, bet domas par zemestrīci noteikti nebija.

"Mums ar kolēģiem bija paredzēta plkst. 11.00 sapulce. Mēs jau te daži sanākuši, un gaidījām pārējās kolēģes, un tad pēkšņi sāka durvis grabēt. Nu tā riktīgi nograb durvis, domājām – kāds ākstās. Nāk durvis raustīt vai arī caurvējš – tā īsti nesapratām, kas notika," stāstīja Liepājas pašvaldības Attīstības pārvaldes pārstāvis Arnis Vītols.

"Tajā mirklī mums bija tieši apmeklētājs, un viss tā kā sāka rībēt, durvis arī tās sāka virināties, un arī mūsu pagraba durvis sāka nedaudz vibrēt.

Un arī garāmejošie cilvēki skatījās uz augšu, vai no mājām kaut kas virsū nekrīt," aprakstīja Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja pārstāve Ieva Kalvāne.

Priekšmetu vibrācijas, dažādas skaņas un neziņu  piedzīvoja arī Grobiņas iedzīvotāji.

Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas skolotāja Inese Sīpola atzina, ka "pirmā sajūta bija tāda tai laikā, ka pa logu nāk iekšā spēcīgas gaisa masas, un vienlaicīgi arī durvis sāka klabēt, it kā viņas kāds no ārpuses kratītu. [..] Mēs esam skolā, mums ir jāpārbauda, kas notiek. Domāju, varbūt kāds netiek iekšā. Tur neviena nebija! Durvis bija sākušas grabēt tāpat. Radās ļoti nepatīkama sajūta iekšēji."

Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas skolotāja Inga Kažimira-Brūdere savukārt stāstīja, ka tajā brīdī bija "skolēni klasē, viņi domāja, ka virs mums kāds skrien. Bet tā kā mēs esam 3. stāvā, virs mums neviena nav. Un bija tā, ka zeme trīcēja un arī projektors kārtīgi notrīcēja."

SIA "Liepājas RAS" pārstāve Diāna Hartmane aprakstīja, ka "sākumā man likās, ka virs manis 2. stāvā kāds stumda mēbeles. Bet izrādījās, ka nē – bija tāds troksnis, cik es sapratu, tad manai kolēģei, kurai logs aiz muguras, vairāk bija jūtams. Norībēja logs, sākumā nesapratām, bet tad jau sākām skatīties internetā, kas ir noticis."

Spēcīgākā zemestrīce šajā gadsimtā Latvijā piedzīvota 2004. gadā

Šajā gadsimtā spēcīgākā zemestrīce Latvijā sajusta 2004. gada 21. septembrī, kad pie Kaļiņingradas apgabala un Polijas robežas reģistrēja divas vidēji spēcīgas zemestrīces, izraisot paniku Kaļiņingradas (Kēnigsbergas) iedzīvotājos, kas pameta "līgojošās" ēkas. Zemestrīce bija labi jūtama arī Latvijā.

Pazemes grūdieni bija jūtami visā Kaļiņingradā, Polijas ziemeļaustrumu daļā un arī Baltijas valstīs. Polijā zemes svārstības sabojāja vismaz vienu ēku.

"Tā mūsu platuma grādiem ir unikāla parādība," toreiz intervijā Latvijas Radio atzina Valsts ģeoloģijas dienesta direktors Māris Segliņš.

Viņš norādīja, ka noskaidroti divi pazemes grūdienu epicentri Kaļiņingradas apgabalā – īsi pēc plkst. 10 zemestrīces stiprums bija vairāk nekā piecas balles pēc Rihtera skalas, bet plkst. 12.40 – 5,2 balles. "Tas ir ļoti daudz," uzsvēra Segliņš.

Ģeoloģijas dienesta vadītājs tolaik norādīja, ka plkst. 16.45 ļoti spēcīgs grūdiens novērots Igaunijas ziemeļrietumos. Tā rezultātā no ierindas izgāja pazemes grūdienus reģistrējošās iekārtas šajā valstī. Tātad pazemes grūdiens bijis ļoti spēcīgs.

Kā informēja Segliņš, par Baltijas reģionā novērotajiem pazemes grūdieniem ir liela starptautiska interese. Šokā esot bijuši ne tikai Baltijas jūras reģiona, bet arī citu Eiropas valstu zinātnieki. Sākta pazemes grūdienu izpēte.

Valsts ģeoloģijas dienests saņēma ļoti daudzu satrauktu iedzīvotāju zvanus, kuri bijuši šokēti par notiekošo un kurus vajadzējis mierināt.

Segliņš arī pastāstīja, ka Latvijā gada laikā tiek reģistrēti vidēji desmit nelieli pazemes grūdieni.

Viņš atzina, ka par zemestrīces atkārtošanos ir grūti brīdināt, jo "dabā nevar neko prognozēt". Meksikā ieguldīti milzīgi līdzekļi, lai brīdināšanas sistēmu izveidotu, taču arī tā zemestrīci spēj prognozēt tikai pusstundu pirms tās norises.