Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk arvien straujāk

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,95 miljoni iedzīvotāju jeb par 18 800 mazāk cilvēku nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Iedzīvotāju skaits 2016.gada laikā saruka par 0,97%. Salīdzinājumam 2015.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,87%.

Kopš 2010.gada sākuma iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 170 000 jeb 8%. Migrācijas dēļ Latvija zaudējusi 113 000 cilvēku, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – 57 000 iedzīvotāju.

Savukārt kopš 1990.gada Latvija zaudējusi aptuveni 30% iedzīvotāju.

No 2,6 miljoniem toreiz esam noslīdējuši līdz 1,950 miljoniem pērnā gada beigās. Šajā laikā nav bijis neviena gada, kad iedzīvotāju skaits būtu audzis.

Ekonomists Pēteris Strautiņš, analizējot jaunākos datus, norāda, ka aina nav tik baisa kā to mālē. Iedzīvotāju skaita kritums pēdējos gados ir bijis daudz mērenāks. „Iedzīvotāju skaita kritums dažus pēdējos gadus ir bijis daudz mērenāks. Situācija bija vēl sliktāka krīzes laikā, to mēs datos neredzam īsti. Bet dažus pēdējos gadus izmaiņas bijušas daudz plūstošākas,” saka Strautiņš.

Pieaugums Rīgā, Latgalē - lielākais kritums

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājās tikai Rīgā – par 1 800 jeb 0,3%. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 6 300 jeb 2,3%, un tas ir par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā 2015. gadā.

Iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājās par 4200 jeb 2,1%, Kurzemē par 4 800 jeb1,9%, Zemgalē – par 3 900 jeb 1,6% un Pierīgā – par 1 400 jeb 0,4%.

Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, izņemot Rīgu. Visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinājās Rēzeknē – par 1,8% (518 cilvēkiem), Liepājā – par 1,7% (1187), Daugavpilī – par 1,5% (1266), Ventspilī – par 1,5% (541), Jēkabpilī – par 1,5% (338), bet vismazāk  Jelgavā – par 0,5% (310).

„Īstenībā iedzīvotāju skaits sarūk visās republikas pilsētās, izņemot Rīgu. Visstraujāk ir samazinājies Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī, Jēkabpilī. Bet vismazāk Jelgavā. No 110 valsts novadiem tikai deviņās iedzīvotāju skaits ir pieaudzis. Tie pamatā ir Pierīgas novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums bija Carnikavā, Babītē, Ādažos, Garkalnes novadā,” norāda Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece.

Viņa gan piebilst, ka iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē arī dažu pašvaldību viltības, piedāvājot saviem iedzīvotājiem atlaides un bonusus. Tas cilvēkiem liek deklarēties vietā, kurā viņš arī faktiski dzīvo.

Vairāk iedzīvotāju vien deviņos novados

Pērn tikai deviņos no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un, izņemot Aknīstes novadu, tie ir Pierīgas reģiona novadi. Aknīstes novadā iedzīvotāju skaits ir nedaudz pieaudzis (par 15 cilvēkiem), palielinoties sociālās aprūpes iestādēs mītošo personu skaitam.

Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Carnikavas (par 1476 cilvēkiem vairāk), Babītes (294), Ādažu (211), Garkalnes (177) novadā.

Carnikavas novadā iedzīvotāju skaita kāpums, līdzīgi kā 2015. gadā Rīgā, varētu būt skaidrojams ar nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām, kas veicināja iedzīvotāju deklarēšanos mājokļos, kuros līdz šim neviens nebija deklarēts, norāda CSP.

Vēl iedzīvotāju skaits pieaudzis Salaspils novadā (par 82 cilvēkiem vairāk), Stopiņu (56), Ikšķiles (36) un Ropažu novadā (10). No minētajiem deviņiem novadiem visos bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija sešos novados.

Vairāk aizbrauc un nomirst 

2015. un 2016. gadā samazinājās imigrantu, bet pieauga emigrantu skaits. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā 2016. gadā samazinājās par 12 200 (2015. gadā – 10 600).

„Kopējais skaits turpina samazināties. 2016.gada laikā tas samazinājies gandrīz par 19 000, tātad viena Latvijas pilsēta ir pazudusi,” secina Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.

2016. gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 8 400 cilvēku. Tas ir par 1 100 cilvēku mazāk nekā 2015. gadā. Savukārt no Latvijas izceļoja  20 600 jeb par 500 cilvēkiem vairāk nekā 2015. gadā.

“No emigrācijas lielākā daļa ir tieši vecuma grupā 25-49 gadi. Tie ir darbspējīgie cilvēki, kas visvairāk brauc prom no valsts. Bet arī atgriežas. Priecē tas, ka atgriežas tie vecāki, kuru bērni sāk iet skolā. Ir nolēmuši, ka ies Latvijā skolā, un tā ir pozitīva tendence,” norāda CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane.

Runājot par migrācijas tendencēm, demogrāfs Ilmārs Mežs domā, ka cilvēku skaits reģionos turpinās samazināties. Latvijas tālākos nostūrus pamet bezdarba dēļ. Demogrāfs saka, nopelnīt sev iztiku lielākas iespējas arī turpmāk būs Rīgā un citās pilsētās. ”Žēl dzirdēt, ka politiķi reizēm maldina savus vēlētājus, it īpaši pirms vēlēšanām: „mēs jums atnesīsim darba vietas!” Tas var notikties tikai lielajos centros. Visvairāk Rīgā. Jādomā, kā šos cilvēkus nezaudēt Latvijai. Lai viņi vismaz paliek Latvijā,” saka Mežs.

2016. gadā dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 6 600. Salīdzinājumam 2015. gadā dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits saruka par 6500.

2016. gadā Latvijā piedzima 22 000, bet nomira 28 600 cilvēku.

Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotāju pēdējos piecos gados nedaudz pieauga - no 9,8 jaundzimušajiem 2012. gadā līdz 11,2 – 2016. gadā. Arī mirstība pēdējos divos gados nedaudz pieauga un 2016. gadā bija 14,6 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. 2015. gadā miruši 14,4 uz 1000 iedzīvotāju. 

Pagājušajā gadā samazinājās zīdaiņu mirstība - miris 81 bērns pirmajā dzīves gadā jeb 3,7 uz 1000 dzīvi dzimušo. Salīdzinājumam 2015. gadā uz 1000 dzīvi dzimušajiem pirmajā dzīves gadā nomira 4,1 bērns.

Pieaug bērnu un jauniešu skaits

Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu skaits vecumā 0-14 gadi pieaudzis par 11 400 (2016. gadā – par 3 300), veidojot 15,6% no iedzīvotāju kopskaita 2017. gada sākumā (2012. gada sākumā – 14,3%).

2016. gadā iedzīvotāju skaits 15-64 gadu vecumā turpināja samazināties – par 23 500 jeb 1,8%, un galvenokārt tas notika emigrācijas dēļ – par 16 800.

Turpina palielināties iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem – 2016. gadā par 1 300. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 19,6% 2016. gada sākumā līdz 19,9% 2017. gada sākumā.

2016. gadā samazinājās visu Latvijā dzīvojošo lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi un lietuvieši – par 2,6%, ukraiņi un poļi – par 2,3%, krievi – par 1,8% un latvieši – par 0,6%.

Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis no 61,8% 2016. gada sākumā līdz 62% 2017. gada sākumā.

Demogrāfs Ilmārs Mežs sliktos dzimstības rādītājus skaidro ar politiķu lēmumiem: „Viņi tikai veido to nodokļu galveno politiku, bet bērnu, nabadzība, ģimenes, ar to lai strādā Labklājības ministrija. Tā ir ļoti nevalstiska pieeja. Tām grupā, kurām ir vislielākais nabadzības risks, tām piešķir mazāk. Strādājošajiem, kuriem nav apgādībā esošu bērnu, tiek ir liekākais ieguvums no šis reformas. Tagad reforma nevis mazinās nabadzību ģimenēm ar bērniem, bet palielinās to.”

Iedzīvotāju skaits sarūk arī kaimiņvalstīs

CSP norāda, ka iedzīvotāju skaits pērn saruka arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.

Igaunijā 2017. gada sākumā bija 1,315 miljoni iedzīvotāju jeb par 309 personām mazāk nekā gadu iepriekš. Arī Igaunijā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 1 339 personas (2016. gadā Igaunijā piedzima 14 100, bet nomira 15 400), bet pozitīvs starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo – 1 030 personas (2016. gadā no citām valstīm ieradās 14 800, bet izceļoja 13 800).

Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2017. gada sākumā bija 2,849 miljoni, kas ir par 39 200 iedzīvotāju mazāk nekā gadu iepriekš. Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 9 600 (provizoriskais dzimušo skaits 2017. gadā – 31 200, mirušo skaits – 40 800) un negatīvs migrācijas saldo – 29 600, norāda CSP.

2 komentāri
Fausts 666
Man ir divi dēli,abi ārzemēs,dzīvo,strādā,apbērnojušies un jūtas labi!Kad prasu,kad atgriezīsies,šie smej un saka,ka uz šito nabagmāju diez vai kādreiz atgriezīsies!Vai valdības zagļi gadījumā nezin,kamdēļ jaunie no šejienes mūk???
Anonīms lietotājs 17877
Interesanti, no kurienes ņemti šie cipari. Kādā veidā tiek veikta uzskaite? Daudzi tikai periodiski braukā strādāt uz ārzemēm. Ne katrs no šejienes izdeklarējas.
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti