Pretēji pavasarī paustajām cerībām un izteiktajiem aicinājumiem slimnīcās praktiski nav atgriezušies mediķi, kas šobrīd strādā citā profesijā un no medicīnas aizgājuši, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Autora ziņas
Līdzīgi kā pavasarī no marta līdz maijam, arī šajā Covid-19 uzliesmojumā no oktobra līdz pat gada beigām mediķiem solītas piemaksas par darbu paaugstinātas slodzes un stresa apstākļos. Iepriekš ne visi sajuta to kā atbilstošu novērtējumu, jo starp piemaksām vairāku simtu eiro apmērā bija arī mediķi, īpaši medmāsas un māsu palīgi, kuru makus papildināja vien ar dažiem eiro, turklāt – ar vairāku mēnešu novēlošanos. Tagad Veselības ministrija sola citus piemaksu principus, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Saistībā ar palīdzību Baltkrievijas iedzīvotājiem Ārlietu ministrija (ĀM) mudina sākt diskusijas par elastīgākiem noteikumiem patvēruma meklētājiem Latvijā, ziņo LTV raidījums "De facto". Šāds ierosinājums nāk pēc tam, kad uz problēmām, ar kurām patvēruma meklētājiem šeit nākas saskarties, norādījuši gan brīvprātīgie, kas šiem cilvēki palīdz, gan paši baltkrievi.
Pieaugot vardarbībai pret Baltkrievijas iedzīvotājiem pēc tur notikušajām prezidenta vēlēšanām un tām sekojošajiem protestiem, Latvija pauda gatavību Baltkrievijas iedzīvotājus atbalstīt. Politiķi savās runās jau skaitīja informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumus, kas uz šejieni pārcelsies ar darbiniekiem un viņu ģimenēm.
Covid-19 ierobežošanas stratēģisko plānu Ministru kabinetā pieņēma tikai pagājušajā nedēļā pēc tam, kad runas par haotiskajiem lēmumiem sākās gan pašā valdībā, gan arī Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka šāds plāns vajadzīgs. Novēlotā rīcība atgādināja par valdības atslābumu zemākas saslimstības laikā, kā arī izgaismoja premjera un veselības ministres atšķirīgo nostāju par atbildībām.
Draugs zina draugu, kurš zina draugu, kurš zina, – arvien biežāk sociālajos medijos parādās vēstījumi par Covid-19, kas sākas ar līdzīgu ievadu, un kam seko stāsti par to, kā Covid-19 statistika ir uzpūsta, sejas maskas – kaitīgas veselībai un testu rezultāti – viltoti. Tie parādās arī no cilvēkiem, kas nav politiski un sabiedriski aktīvi. Lai gan fakti šādus pieņēmumus neapstiprina, daļa ierakstu guvuši salīdzinoši lielu atsaucību.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 14. oktobrī Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Atim Zakatistovam ("KPV LV") lūdza komentēt, kāpēc pašnodarbinātajiem, maksājot sociālās iemaksas, bezdarbnieka pabalsts nepienākas - ne tagad, ne pēc gaidāmās nodokļu režīmu reformas, kuras galvenais mērķis esot sekmēt cilvēku sociālo nodrošinātību krīzēs, piemēram, Covid-19 laikā. Raidījumā Zakatistovs jaucās nodokļu režīmos, un pēc būtības atbilde tā arī nesekoja. Bet no skaidrojuma, kas lūgts pēc tam, izriet, ka par to Finanšu ministrijā ne vien nav domāts, bet cilvēku loks, kuriem nepienāksies bezdarbnieka pabalsts, kļūs vēl plašāks.
Augsta temperatūra un grūtības paelpot, taču slimnīcā, uz kurieni atvedusi ātrā palīdzība, Covid-19 testu netaisa. To pagājušā svētdienā pieredzējis kāds pacients Ziemeļkurzemes slimnīcā Ventspils filiālē, vēsta LTV raidījums “De facto”. Joprojām ir neskaidrības, kādos gadījumos slimnīcās Covid-19 tests jāveic, un Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumus katrs tulko pa savam. Tomēr tā nav vienīgā problēma, ko nākas novērot slimnīcās, īpaši – reģionos.
Finansiālais valsts atbalsts Covid-19 ietekmē sagrautajai tūrisma nozarei beigsies šā gada beigās. Daļa uzņēmumu un viesnīcu jau aizvērušās, taču tie, kas palika, cerēja, ka izdosies noturēties vismaz līdz nākamā gada pavasarim, kad ierasti šajā nozarē sākas lielāka rosība. Tomēr nu jau arvien atklātāk atbildīgajās ministrijās, kurās nozare meklējusi atbalstu, mudina vienkārši pārkvalificēties. Papildu naudas tiešā veidā vairs nebūšot, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Lai arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (''Jaunā Vienotība'') iepriekš uzsvēra, ka solītais mediķu algas pieaugums nākamgad tiks nodrošināts, patiesībā ar tam rezervētajiem 183 miljoniem eiro nepietiek solījuma izpildei pilnā apmērā. Turklāt tas nav viss. Veselības ministrija, saprotot, ka vairāk naudas visdrīzāk arī nedabūt, aicina mediķus ar šo rezervēto, jau tā nepietiekamo naudu vēl padalīties citiem mērķiem, jo algu palielināšana nav vienīgās vajadzības, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Vēl nesen mūs aicināja veikalos nelikt produktus plastmasas maisiņos, augļus svērt bez iepakojuma un uz veikalu nākt ar savu maisiņu. Taču tagad pat katra bulciņa veikalu plauktā ietīta pārtikas plēvē, rieksti sasvērti plastmasas kastēs. Biežāk lietojam sejas maskas, arī – vienreizējos cimdus. Sākot vairāk ražot dezinfekcijas līdzekļu, vairāk vajadzēja arī plastmasas pudelīšu. Ja pieaug šo materiālu daudzums, attiecīgi vairāk ir arī atkritumu, kas nav laba ziņa vides aizsardzībai. Taču par nozari atbildīgajā Vides un reģionālās attīstītības ministrijā (VARAM) līdz šim nav lēsuši jaunās situācijas ietekmi, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Lēmums startēt kopā Rīgas domes vēlēšanās vairākiem politiskajiem spēkiem izrādījies pareizs – “Attīstībai/Par!” kopā ar “Progresīvajiem” un Nacionālajā apvienība kopā ar Latvijas Reģionu apvienību ieguva pārliecinošu rezultātu. Tomēr šie politiskie spēki nav viens vesels. Iekšējā konkurence nepazūd, turklāt vēlētāju novērtējums ir par sliktu it kā lielākajām un vecākajām partijām, kas turklāt pārstāvētas Saeimā, secina LTV raidījums “De facto”.
Līdz tiesai nonākušas trīs krimināllietas, kas saistītas ar iespējamiem noziegumiem Rīgas pašvaldības būvobjektos. Divas no tām – Salu tilta un Barona ielas lietas, vieno apsūdzētais Uģis Broža – kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu daļas vadītājs. Tagad gan nav skaidrs, kā tieši tiesas sēdes turpināsies, jo atklājies, ka Broža esot pārvācies uz dzīvi Vācijā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Covid-19 ieviesusi daudzas pārmaiņas, ietekmējot arī sasvstarpējās attiecības. Piemēram, ziņu apjomu, ko vajadzības gadījumā mēs par sevi sniedzam citiem, un arī informācija, ko mēs vēlamies uzzināt par līdzcilvēku gaitām, ja tas mūs varētu pasargāt no saslimšanas. Līdz ar to viens no joprojām aktuālajiem jautājumiem ir, kā tas viss samērojams ar privātumu un datu aizsardzību.
Lai samazinātu Covid-19 izplatīšanās risku, no 1.augusta visām personām, kuras ieradīsies Latvijā veikt darba pienākumus no valstīm ar augstu saslimšanas rādītāju, tai skaitā kultūras jomas darbiniekiem, būs obligāti jāveic Covid-19 analīzes. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos, informēja Veselības ministrija.
Jau otrdien pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ierosinājuma valdībā varētu skatīt priekšlikumu obligāti veikt Covid-19 testus viesstrādniekiem pirmās nedēļas beigās pēc ierašanās Latvijā. To pirmdien apliecināja Veselības ministrijā. Šāds priekšlikums izskanējis pēc tam, kad aizvadītās nedēļas nogalē Covid-19 konstatēja pieciem viesstrādniekiem no Uzbekistānas. Vienlaikus atbildīgās iestādes viesstrādnieku iebraukšanā Latvijā nesaskata lielus riskus.
Ja Covid-19 nākamais vilnis sakritīs ar gripas sezonu, tas būs gan dubults risks cilvēkiem, gan papildu slodze veselības aprūpes sistēmai. Tāpēc visā pasaulē, arī Latvijā, runā par gripas vakcinācijas veicināšanu, lai vismaz no šī vīrusa izplatības pēc iespējas izbēgtu. Taču gripas vakcīnu lielākā skaitā gluži vienkārši nav, un valstis sākušas sacensību par šo resursu. Un jau tagad skaidrs, ka Latvijai pie papildu krājumiem netikt, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Deglava tilta rekonstrukcija izmaksās divreiz dārgāk, nekā savulaik plānotie nepilni pieci miljoni eiro. Kopā ar būvniecības otro etapu, kas drīzumā varētu sākties, kopējās tilta atjaunošanas izmaksas pārsniegs 10 miljonus. “De facto” zināms, ka iepirkumā izraudzīts nākamā etapa būvnieks, kas būs SIA “Tilts”; iepirkumu vēl gan var apstrīdēt. Tomēr, gatavojoties nākamajam būvniecības cēlienam, ne viss ir atrisināts no līdzšinējā mantojuma.
Staļina laikā dzīve Latvijā bijusi labāka - ieraksti, kas ļāva nolasīt šādu vēstījumu par šo noziedzīgo režīmu, vēl nesen bija atrodami vienā no partijas “Saskaņa” "Facebook" lapām “Saskaņa Online”. Ar tiem dalījās arī Eiroparlamenta deputāts, agrākais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Vēlāk no "Facebook" lapas tie pazuda. Tomēr, kā partijas lapā šie teksti nokļuva, partijā vairās skaidrot; visciešāk ar to saistītie saka, ka neatceras, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Uz Covid-19 antivielu testu precizitāti visā pasaulē joprojām raugās ar lielu piesardzību, jo rezultāti var būt kļūdaini. Tomēr Latvijā šos testus veic gan privātās laboratorijas – E.Gulbja un Centralā laboratorijā, gan Austrumu slimnīcās References laboratorija. LTV raidījums “De facto” skaidroja, vai uz šiem rezultātiem var paļauties un ko no tiem var secināt.
"Mārsnēnos" ar Covid-19 saslima vairāk nekā puse no pansionāta iemītniekiem, kā arī darbinieki, kopumā 44 cilvēki. Divi saslimušie ir miruši. Taču, kā izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, Covid-19 uzliesmojumu “Mārsnēnos”, visticamāk, varēja atklāt vismaz nedēļu agrāk.
Pēc vairāku gadu pārtraukuma valdībā atkal aktualizēts priekšlikums par sociālā nodokļa maksāšanu vismaz no minimālās algas neatkarīgi no nodokļu režīma, lai nebūtu tā, ka krīzes brīdī izrādās - atbalsts nemaz nepienākas. Taču ne tikai niecīgas algas vai alga aploksnē ir iemesls tam, kādēļ iedzīvotāji paliek bez pienācīga atbalsta no valsts sociālās apdrošināšanas. Šī sistēma jau savā būtībā neparedz vienlīdzīgas iespējas visiem, jo atšķirīgiem nodokļu režīmiem ir atšķirīgs apdrošināšanas atbalsta piedāvājums, izpētījis LTV raidījums “De facto”. Politiskajā līmenī solījumi un apņemšanās mainīt sistēmu ir, taču jau atkal nav pārliecības, ka tas tiešām izdosies.
Būtiska daļa no valsts finansiālā atbalsta Covid-19 krīzē nāk no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Aizvadītās nedēļas vidū no šī avota dažādiem mērķiem jau bija sadalīts un rezervēts vairāk naudas, nekā programmā vispār ieplānots. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" atklāj, ka ne visi ir tiešām neparedzēti, bet gan pārāk ilgi atlikti pasākumi, ko krīze tikai vairāk izgaismojusi. Piemēram – remonti ārstniecības iestādēs.
Covid-19 laikā citas slimības nepazūd. Taču iespējas tikt pie ārsta drošības apsvērumu dēļ samazinājušās. Lai arī vizītes pie ārstiem un uz izmeklējumiem pakāpeniski atjauno, sekas vēl ilgi būs jūtamas. Ārsti jau novērojuši atsevišķus gadījumus, kad ierobežotā pieejamība un arī pacientu bailes šajā laikā meklēt palīdzību ārstniecības iestādēs atsaucas uz pacientu veselību un saasinās hroniskās slimības.
Testēšanas rezultāti ļauj domāt, ka mūsu valstī saslimušo vairs nav daudz. Tomēr nevar aizmirst, ka par daļu varam nezināt. Tas secināms arī no laboratoriju sniegtajiem datiem. Piemēram, ja nebūtu maksas analīžu iespējas, ko daudzi, kuri neiekļāvās valsts noteiktajos testēšanas algoritmos, izmantoja, Latvijā garām varēja palaist pat desmito daļu līdz šim atklāto gadījumu, ziņo LTV raidījums “De facto”. Taču skaidrība par patieso ainu ir izšķiroša lēmumu pieņemšanai par jauniem ierobežojumiem vai to atcelšanu.
Covid-19 krīzē nu jau ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā. Valstis gan kopā, gan atsevišķi strādā pie jaunu mobilo telefonu lietotņu jeb aplikāciju un citu rīku izstrādes, kas ļautu uzraudzīt izolācijā esošos un atrast saslimušo kontaktpersonas; savu projektu pietikušas arī kompānijas "Apple" un "Google". Arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Lai arī Latvija, salīdzinot ar citām valstīm, Covid-19 saslimstības skaitļos izskatās labi, jāgatavojas arī sliktākiem scenārijiem. To atzīst arī Veselības ministrijā, kurā sadarbībā ar speciālistiem un dažādiem dienestiem izstrādāti četri situācijas attīstības scenāriji. Tik straujš smagi saslimušu cilvēku skaits, ka slimnīcās nav vietu, nav mediķu, zāļu un nav arī pietiekamas sociālā atbalsta sistēmas - tas ir galēji sliktākais Covid-19 izplatības scenārijs, ar ko rēķinās arī Latvijā, taču cer no tā izvairīties.
Būtisks pavērsiens Covid-19 epidēmijas laikā bija jauni saslimšana gadījumi, kuriem vairs nevarēja noteikt izcelsmi. Tas nozīmē, ka slimības izplatības kontrole kļuvusi daudz grūtāka. Tas arī visdrīzāk nozīmē to, ka kāds, kuram bija jābūt izolācijā vai karantīnā, to nav ievērojis. Gājis iepirkties vai braucis sabiedriskajā transportā, tādējādi turpinot saslimstības ķēdi.
Daugavpilī vērojama savdabīga paraugstunda tam, kā salaist grīstē vērienīgu būvniecības projektu un pašvaldības un būvnieku savstarpējo strīdu dēļ pat netuvoties problēmu atrisinājumam. Tur par 13 miljoniem eiro uzbūvēts ceļa pārvads, kuram vajadzēja atvieglot satiksmi pilsētā. Taču ekspluatācijā tas tā arī nav nodots. Par to šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".