Pašvaldības grib lielāku brīvību un mazāku normatīvo regulējumu – lielākas tiesības pašiem noteikt, kas un kā jādara. Tas bija galvenais vadmotīvs piektdien, 11.maijā, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 29.kongresā, kas notika Daugavpilī. Pašvaldību vadītāji tajā vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par normatīvisma mazināšanu Latvijā. Bet valsts varas pārstāvji uzrunās savukārt norādīja arī uz pašu vietvaru darāmo.
Autora ziņas
Valsts kontrolē pauž neizpratni par premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) izteikumiem, ka “pēc Valsts kontroles uzlidojumiem parasti šķiet, ka viss ir sagrauts”.
Joprojām nav skaidrs, kas turpmāk nodrošinās mentorus un sociālos darbiniekus, kas palīdzētu bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Pēc tam, kad ar līdzšinējo pakalpojuma nodrošinātāju – organizāciju “Patvērums “Drošās Mājas”” līgums no Sabiedrības integrācijas fonda puses lauzts, turpinās strīdi par to, kas īsti notika un kam būtu jānotiek turpmāk. Diskusijas par to atkal nonākušas arī parlamenta darba kārtībā.
Valdība otrdien, 8.maijā, atļāva piešķirt Veselības ministrijai (VM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem finansējumu līdz 1 852 483 eiro, lai nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētās veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidi un uzturēšanu. Lielākā daļa - 1 634 270 eiro - paredzēti veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidei.
Skolas, kas kompetenču izglītības pilotprojektā jau sākušas strādāt pēc jaunā satura, nonākušas atskaites punktā. Rezultāti lielākoties novērtēti atzinīgi. Tomēr kopumā tas nemazina satraukumu par gaidāmajām pārmaiņām, jo vispārēja kompetenču izglītības ieviešana sāksies jau septembrī, kad pēc jaunās sistēmas jāsāk strādāt visās pirmsskolās jeb bērnudārzos.
Cik zinoši ir skolēni par interneta lietošanu, tā sniegtajām iespējām un riskiem, kas būtu jāmāca vairāk, kas mazāk? Piektdien, 27.aprīlī, Latvijas skolās beidzās diagnostikas darbi par drošību internetā un medijpratību, lai situāciju novērtētu. Un pēc rezultātiem redzams, ka ir vēl daudz jautājumu, par kuriem ar bērniem jārunā.
Rūpniecība Latvijā līdz šim tikusi pamesta novārtā – tā vērtē uzņēmēji un to atzīst arī Ekonomikas ministrijā (EM). Latvijā ir mazākais rūpniecības apjoms Baltijas valstīs. Šī iemesla dēļ EM ar rūpniecības nozares pārstāvjiem noslēgusi vienošanos pievērst pastiprinātu uzmanību nozares problēmā un rīkoties, lai situāciju uzlabotu.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) auditu. To pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes Latvijas Televīziju un Latvijas Radio informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).
Par jaunās datu regulas darbību praksē aizvien ir daudz neskaidru jautājumu. Skaidrāks ir regulējums, kas attiecas uz uzņēmumiem un iestādēm, bet par to, ko drīkst vai nedrīkst darīt paši cilvēki, kādus foto vai video ievietot sociālajos tīkos, skaidrības ir mazāk. Atbildīgajās iestādēs norāda – tas ir interpretācijas jautājums par to, kā varēs paskaidrot publiskotā materiāla jēgu un mērķi.
Bērns, kuru Smārdē no bērnudārza nolaupīja paša vecāki bez aizgādnības tiesībām un aizveda uz ārzemēm, ir drošībā Vācijas aprūpes iestādē un nošķirts no vecākiem. Intensīvas starptautiskās sadarbības rezultātā to izdevies panākt dažu dienu laikā. Pagaidām gan pāragri spriest, vai bērns tiks atgriezts Latvijā.
Saeima atbalstījusi valdībā tapušos plānus ierobežot čaulu kompāniju apkalpošanu Latvijas bankās un pilnveidot tiesībsargājošo iestāžu sadarbību naudas atmazgāšana novēršanas jomā. Attiecīgo likumu labos steidzamības kārtā. Steigas kritiķi gan norādīja – tā arī nav sniegta patiesā aina par šāda lēmuma ietekmi uz tautsaimniecību.
Diskusijās par Stambulas konvencijas ratificēšanu joprojām grūti rast kopsaucēju. To apliecināja Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notikusī domu apmaiņa, kurā piedalījās pētnieki, Saeimas un ministriju, kā arī kristīgās jomas pārstāvji. Argumenti, ka konvencija attiecas tikai uz vardarbības jautājumiem, atduras pret bažām, ka tomēr skar laulības definīcijas maiņu un līdzīgas publiskajā telpā piesauktas iespējamās sekas.
Veselības ministres Andas Čakšas (Zaļo un Zemnieku savienība) ziņotais, ka rindas veselības aprūpē sarukušas, sadusmojis tos, kuri realitātē pie ārsta joprojām netiek. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā pieraksts, piemēram, pie oftalmologa ir pilns līdz gada beigām. Pie citiem speciālistiem jāgaida vairāki mēneši. Nozares pārraugiem nākas atzīst - problēmas ar kvotu palielināšanu vien nav atrisināmas.
Lai gan Finanšu ministrijas ziņojumā par valsts budžetu 2019. un 2020.gadā prognozēta negatīva fiskālā telpa, proti, nepietiekami līdzekļi iepriekš plānotajiem tēriņiem, tomēr valdībā mierina, ka tā ir tikai sākotnējā atskaite un līdz rudenim, kad jāapstiprina turpmākais budžets, situācija jau var būt cita.
Rīgas domē pirmdien, 9.aprīlī, turpinājās strīdi par ierobežojumiem deputātiem sēdēs uzdot jautājumus ziņotājiem. Dome atcēla iepriekš apstiprināto trīs jautājumu ierobežojumu, kuru ar rīkojumu jau bija apturējis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālās apvienība), taču spēkā palicis ierobežojums jautājumus uzdot tikai 20 minūtes.
Kopš “Bankas Baltija” kraha pagājuši gandrīz 23 gadi, bet tikai tagad pabeigts tās likvidācijas process. Tiesa apstiprinājusi likvidācijas pabeigšanu, un šonedēļ bankas likvidators – auditorkompānija “Invest-Rīga” - Uzņēmumu reģistrā iesniedza dokumentus, lai likvidāciju noslēgtu oficiāli. Tas arī nozīmē, ka noguldītājiem pēdējās cerības kaut ko atgūt pagaisušas.
Nošķirt dezinformāciju no vārda brīvības izpausmēm kļūst aizvien sarežģītāk. Jau vieglāk ir cīnīties ar aicinājumiem uz karu vai bērnu pornogrāfiju internetā, tomēr viltus ziņu gadījumā robežas ir diezgan izplūdušas un ierobežojošos pasākumus piemērot grūti, norādīja Saeimas Analītiskais dienests. Arī to, cik sabiedrība ir uzņēmīga pret Krievijas informatīvo ietekmi, atklāt ir grūti, secināja dienests.