Būtisks pavērsiens Covid-19 epidēmijas laikā bija jauni saslimšana gadījumi, kuriem vairs nevarēja noteikt izcelsmi. Tas nozīmē, ka slimības izplatības kontrole kļuvusi daudz grūtāka. Tas arī visdrīzāk nozīmē to, ka kāds, kuram bija jābūt izolācijā vai karantīnā, to nav ievērojis. Gājis iepirkties vai braucis sabiedriskajā transportā, tādējādi turpinot saslimstības ķēdi.
Autora ziņas
Daugavpilī vērojama savdabīga paraugstunda tam, kā salaist grīstē vērienīgu būvniecības projektu un pašvaldības un būvnieku savstarpējo strīdu dēļ pat netuvoties problēmu atrisinājumam. Tur par 13 miljoniem eiro uzbūvēts ceļa pārvads, kuram vajadzēja atvieglot satiksmi pilsētā. Taču ekspluatācijā tas tā arī nav nodots. Par to šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Jauna slimība, trūkst datu un pētījumu – šī ir bieži dzirdēta atbilde uz jautājumiem, kas saistīti ar Covid-19. Kopš 11. marta, kad Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņo, ka saslimšana ar Covid-19 var tikt raksturota kā pandēmiska, saslimušo un mirušo skaits aizvien pieaug. PVO uzsver – ir lietas, ko mēs katrs varam darīt, lai ierobežotu izplatīšanos. Mazgāt rokas ar ziepēm. Ja nav pieejamas ziepes – dezinficēt rokas ar alkoholu saturošu dezinfekcijas līdzekli. Klepojot un šķaudot mutei priekšā likt elkoni, nevis plaukstas. Ieturēt divu metru distanci ar citiem cilvēkiem.
Katrā valstī ir savas atšķirības, kā rīkoties epidēmijas un pandēmijas laikā. Tomēr arvien stingrāki ierobežojumi ir arī citur. Piemēram, Vācijā arvien vairāk valstis slēdz izglītības iestādes, sabiedriskajā transportā neatver priekšējās durvis un ir noteikta distance, cik tuvu, piemēram, autobusa šoferim drīkst atrasties pasažieri. Itālijā skolas slēgtas un ieviesti ierobežojumi jau vairākas nedēļas, taču tur drošības pasākumi arvien tiek pastiprināti.
Pēc papīriem aptieka, dzīvē pārtikas veikals – tas ir viens no piemēriem, kas slēpjas zem apturētām aptieku licencēm. Ņemot vērā, ka jaunas licences praktiski vairs iegūt nevar, īpaši Rīgā, farmācijas uzņēmumi nav gatavi no tām atteikties pat tad, ja konkrētā aptieka slēdzama vai ir nerentabla, un uzņēmēji licenci vienkārši tur, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Kāpēc pirmā tiesu instance Zolitūdes traģēdijā, kurā, sabrūkot veikalam, dzīvības zaudēja 54 cilvēki, par vainīgu atzina tikai vienu no deviņiem apsūdzētajiem - šis ir viens no biežākajiem jautājumiem, kas izskanēja pēc sprieduma pasludināšanas 18. februārī. Kamēr nav pilnā sprieduma, nav gan skaidrs, vai to ietekmēja apsūdzības, kurās tiesa saskatīja kļūdas, vai arī, tiesas ieskatā, arhitekta, būvnieka un uzraugošo iestāžu kompetencē tiešām neietilpa šāda atbildība. Taču aicinājums sākt kriminālprocesu par galvenā būvnieka “Re&Re” apakšuzņēmēja “Vikom Industry” lomu ļauj secināt, ka vismaz vēl kāds notiesātais varēja būt.
Jau divas pūļa finansēšanas platformas – "Envestio" un "Kuetzal", kuras veidojuši Latvijas iedzīvotāji, bet reģistrējuši Igaunijā, pazudušas, atstājot investorus neziņā par iespējām kādreiz atgūt ieguldīto naudu. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) stāsta, ka platformu darbībā saskatāms finanšu piramīdas princips, un pēc to pazušanas kriminālprocesi ierosināti gan Latvijā, gan Igaunijā, ziņo LTV raidījums "De facto".
Jaunās darba vidē balstītās skolotāju izglītības programmas izdevumos salīdzinoši liels uzsvars likts uz komunikāciju, mediju kampaņu un atlasi. No nepilniem trim miljoniem eiro trīs gados 1,3 miljoni veltīti komunikācijai un atlasei, no tiem ap 600 tūkstošiem eiro – komunikācijas stratēģijai un mediju kampaņai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Arī pēc publiski pievērstas uzmanības pirms diviem gadiem Rīgas pilsētas būvvalde turpinājusi pieļaut kluba “First Mir” un restorāna “Naples” darbību Andrejostā - ēkās, kuru izmantošana šim mērķim nebija atļauta un kur bija konstatēta patvaļīga būvniecība, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Pirmās reakcijas pēc Veselības ministrijas paziņojuma, ka vienošanās par jauniem zāļu uzcenojuma principiem jāpanāk līdz pavasarim, liecina, ka nozarē pārmaiņas grib novilcināt. Lai samazinātu medikamentu cenas, kas Latvijā nereti mēdz būt augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, jāsamazinās farmācijas biznesa apetītei, īpaši lieltirgotāju daļā, secināja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Tomēr atteikties no ienākumiem neviens īsti negrib.
"Es lūdzu palīdzību. Palīdziet man. Mani... bērnu mammu... Nepieļaujiet, ka divus bērnus mīlošas mammītes dzīvība tiek apdraudēta," īsā video uzrunā, kas ir Latvijas Televīzijas rīcībā, lūdz Latvijas pilsone Kristīne Misāne. Viņu no apcietinājuma Dānijā, iespējams, jau tuvākajās dienās gatavojas izdot Dienvidāfrikai.
Tā dēvēto ātro kredītu reklāmas kopš šīs vasaras sabiedriskajos medijos vairs neredz un nedzird. Likuma ierobežojumi, kas stājās spēkā šovasar, nosaka, ka šīs reklāmas aizliegts izsūtīt arī e-pastos un rādīt komercmedijos. Taču internets, tostarp viena no populārākajām saziņas vietnēm "inbox.lv", un komercmediji ir pilni ar tā dēvēto ātro kredītu reklāmām. Kā tas ir iespējams? To pētīja "Re:Baltica" žurnālisti.
Mediķu un jo īpaši medmāsu trūkuma problēma ir ļoti ielaista – par to runājām visas šīs nedēļas garumā. Būtiski uzlabojumi nav bijuši gadu desmitiem, kas novedis pie tā, ka, piemēram, medicīnas māsu trūkumu jau mērām tūkstošos. Taču ir pēdējais laiks kaut ko darīt, jo ar katru nākamo gadu risinājumu atrast būs vēl grūtāk. Kādas ir iespējas, kas jau tiek darīts un ko vajadzētu – par to noslēdzošajā sižetā rubrikā “Kurš ārstēs?”.
Medmāsu trūkums nu jau ir katastrofāls, un pārlieku lielā slodze uz saviem pleciem jāiznes gados vecākām medmāsām. Patiesībā – ja visas tās medmāsas, kurām jāiet pensijā, to arī izdarītu, mums šobrīd trūktu nevis ap 1500, bet vairāk nekā 2000 medmāsu.
Vai nākotnē mums, nonākot pacienta lomā, kāds sniegs palīdzību, vai būs, kas mūs ārstē? Šis jautājums kļuvis aktuālāks nekā jelkad. Arvien biežāk no atbildīgajiem par veselības aprūpi izskan frāzes, ka rindas uz konsultācijām vai operācijām nemazinās, jo nav mediķu, nevis nav naudas. Trūkst ārstu, bet vēl katastrofālāks ir medmāsu trūkums.
Mazākumtautību integrēšana izglītības sistēmā nav tikai Latvijas problēma. Jau nedēļas sākumā stāstījām par to, ka Rīgā vērojama skolu noslāņošanās un viens no tās aspektiem ir valoda - krievu skolās biežāk kopējā izglītības kvalitāte ir zemāka. Un atkal jau salīdzināmies ar Igauniju. Arī tur problēmas ir, bet mazākas.
Daudzus trešdien, 10.oktobrī, pārsteidza e-pastos un Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS) saņemtā vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), ka adresātam kā pašnodarbinātajam jāveic sociālās iemaksas. Vēstule kļūdas pēc nosūtīta arī tiem, uz kuriem tas neattiecas, tādēļ radīja ne vienu vien pārpratumu. Dienests atvainojies par šo kļūmi.
Vēlēšanu rezultāti parādīja, ka balsotāju noskaņojumus dažādos Latvijas reģionos ir ļoti atšķirīgs. Ja kāda partija vienā vēlēšanu apgabalā ir pirmā, tad citā tā var būt tikai sestajā vietā. Ir arī politiskie spēki, kas Saeimā tikuši, bet kādā atsevišķā vēlēšanu apgabalā 5% barjeru nav pārvarējuši, un arī otrādi. Politologs Ivars Ījabs spriež, ka atšķirības ir likumsakarīgas un – ne ārkārtējas.
"KPV LV", Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "Attīstībai/Par!", kas līdz šim nebija pārstāvētas Saeimā, pagājušajā naktī varēja patiesi līksmot, jo sestdien, 6.oktobrī, notikušo parlamenta vēlēšanu rezultāti apliecināja, ka tās ir ieguvušas deputātu krēslus. Kā gaidīja šos rezultātus un kādas bija pirmās reakcijas Saeimā vēl nebijušajām partijām?
Samalšanai smalcinātājā drīzumā tiks nodoti vairāk nekā 24 500 apavu pāru ar viltotu "Nike" zīmolu. Viltojumu konteineros Rīgas brīvostā bija atklājuši muitas darbinieki, un tā ir pēdējā laika lielākā vienā sūtījumā atklātā šādu viltotu preču krava.