Makrons ievēlēts uz otro termiņu Francijas prezidenta amatā

Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis līdzšinējais prezidents Emanuels Makrons, kurš vēlēšanu otrajā kārtā saņēma 58,5% balsu. Makrons pārliecinoši pārspēja  savu sāncensi, galēji labējo politiķi Marinu Lepēnu, kura saņēmusi 41,5% balsu.

Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Emanuels Makrons
00:00 / 03:18
Lejuplādēt

Savā uzvaras runā Makrons atzina, ka svētdien daudzi vēlētāji balsoja ne tik daudz par viņu, cik pret Lepēnu.

"Es zinu, ka daudzi ir balsojuši par mani nevis tādēļ, ka viņi atbalsta manas idejas, bet lai bloķētu galēji labējos. Es gribu pateikties šiem cilvēkiem un pateikt, ka es apzinos kādu atbildību man tas uzliek tuvākajos gados.

Esmu sargs viņu pienākuma apziņai, viņu piederībai republikai un viņu cieņai pret atšķirīgām nostājām, kas tika izteiktas aizvadītajās nedēļās."

Kad viņš pieminēja Lepēnu, prezidenta atbalstītāji sāka svilpt, bet Makrons viņus aicināja tā nedarīt. "Es vairs neesmu vienas nometnes kandidāts, bet gan prezidents visiem," uzsvēra Makrons.

Arī iepriekšējās Francijas prezidenta vēlēšanās pirms pieciem gadiem par uzvaru spēkojās Makrons un Lepēna; toreiz Makrona uzvara bija vēl pārliecinošāka (66% pret 34%).

Makrons ir pirmais Francijas prezidents 20 gadu laikā, kurš pārvēlēts uz otro termiņu. Pirms tam šāds panākums bija pa spēkam Fransuā Miterānam un Žakam Širakam.

Makrons solīja, ka nākamie pieci gadi nebūs līdzšinējās politikas turpinājums. Tā vietā viņš mēģināšot atrast veidu kā konsultēties ar Francijas iedzīvotājiem un ņemt vērā viņu raizes un bažas. It sevišķi tas skar jauniešus, kuri masveidā atteicās piedalīties otrajā vēlēšanu kārtā, jo negribēja balsot ne par vienu no kandidātiem.

Lepēna pavēstīja, ka respektē vēlētāju izvēli. Viņa pauda viedokli, ka prezidenta vēlēšanās saņēmusi lielu tautas atbalstu, kas vērtējams kā uzvara.

"Šīvakara rezultāts ir pārliecinoša uzvara. Miljoniem līdzpilsoņu ir izvēlējušies mūsu kustību un pārmaiņas. Tādēļ es vēlos izteikt visdziļāko pateicību visiem tiem, kuri uzticēja man savas balsis pirmajā kārtā un arī tiem miljoniem cilvēku, kuri pievienojās otrajā," teica Lepēna.

"Es baidos, ka nākamajos piecos gados netiks pārtraukta nicinoša un brutāla rīcība, kas bija raksturīga līdz šim, un ka Emanuels Makrons nedarīs neko, lai aizlāpītu plaisas, kas šķeļ mūsu sabiedrību un liek mūsu tautiešiem ciest.”

Lepēna paudusi apņēmību gatavoties cīņai par uzvaru Francijas parlamenta vēlēšanās, kas gaidāmas jūnijā. Lepēnas konkurents galēji labējo spēku flangā Ēriks Zemūrs aicinājis apvienot spēkus pirms parlamenta vēlēšanām, jo tikai kopīgiem spēkiem esot iespējams izcīnīt uzvaru.

Asu kritiku Makronam veltījis arī galēji kreisais politiķis Žans Liks Melanšons, kurš prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām palika trešajā vietā. Melanšons raksturojis Makronu kā “sliktāko prezidentu jaunāko laiku Francijas vēsturē” un paudis viedokli, ka Makronam šoreiz būs ļoti vājš mandāts, lai turpinātu valdīt.

"Mūsu prezidentālā monarhija turpina pastāvēt ierobežotās izvēles dēļ. Tā peld okeānā, ko veido tukši un sabojāti biļeteni, kā arī neatnākušo vēlētāju balsis," pavēstīja Melanšons.

Vēlēšanās piedalījušies 72% balsstiesīgo pilsoņu, kas ir zemākais rādītājs 50 gadu laikā.

Makrona uzvara prezidenta vēlēšanās tika prognozēta kā diezgan droša, taču pārāk daudziem vēl labā atmiņā ir Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā, tādēļ vēlēšanas tika gaidītas ar bažām.

Lepēna bieži kritizējusi Eiropas Savienību un NATO, toties uzturējusi draudzīgas saiknes ar Maskavu. Viņas uzvara nozīmētu pamatīgu satricinājumu Rietumiem, kam pašlaik vairāk jādomā par to, kā palīdzēt Ukrainai cīņā pret Krievijas iebrukumu.

Zīmīgi, ka Makrons uz savu uzvaras mītiņu ieradās Eiropas Savienības himnas (Bēthovena "Oda priekam") pavadībā.

Latvijas prezidents Egils Levits jau apsveicis Makronu ar uzvaru vēlēšanās, norādot, ka Francija ir apliecinājusi uzticību Eiropas Savienībai, NATO un liberālās demokrātijas vērtībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt