Viens no Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa stūrakmeņiem ir energoefektivitātes veicināšana, lai samazinātu enerģijas patēriņu un dažādotu energoapgādes avotus. Šiem centieniem būs nepieciešams ievērojams finansējums, ko nevarēs nodrošināt tikai no ES un dalībvalstu budžetiem, tāpēc tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi. Eiropas Komisija (EK) šonedēļ paziņoja par Eiropas Energoefektivitātes finansēšanas koalīcijas izveidi. Ar tās palīdzību Brisele cer veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, EK un finanšu iestādēm saistībā ar energoefektivitātes finansēšanu.
Autora ziņas
Šonedēļ vizītē Ķīnā uzturas Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Pirms viesošanās Āzijā viņš uzsvēra, ka Ķīna joprojām ir nozīmīgs Vācijas ekonomikas partneris. Taču laikā, kad Rietumu partneri arvien aktīvāk runā par ekonomisko saišu mazināšanu ar Ķīnu, Vācijas lielā ekonomiskā tuvība ar pasaules otro lielāko ekonomiku Vašingtonā un Briselē varētu izraisīt neapmierinātību.
Eiropas Savienības (ES) līderi aizvadītās nedēļas samitā vienojušies sākt oficiālas sarunas ar Bosniju un Hercegovinu. Lai gan Balkānu valsts jau paveikusi ne mazums reformu, lai tuvinātos Eiropas Savienībai, tomēr darāmā būs vēl vairāku gadu garumā. ES līderu lēmumam ir ģeopolitiska nozīme, ņemot vērā Krievijas centienus vairot ietekmi Balkānos. Taču Bosnijas un Hercegovinas tālākais ceļš uz dalību būs atkarīgs no tās pašas, un politiskās sistēmas sašķeltība ātru progresu nesola.
Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi piecas izmeklēšanas pret tehnoloģiju pasaules milžiem. EK ir aizdomas, ka uzņēmumi "Apple", "Meta" un "Alphabet" nepilda konkurences jaunās prasības, ko uzliek Digitālo tirgu akts. Tas paredz, ka šie lielie spēlētāji, kas tiek dēvēti par vārtziņiem, nedrīkst kropļot konkurenci, sniedzot priekšroku paši saviem pakalpojumiem. Pārkāpuma gadījumā kompānijām draud lieli sodi.
Centienos ierobežot migrācijas plūsmas uz Eiropu, Eiropas Savienības amatpersonas vizītē Kairā parakstījušas vienošanos par finansiālās palīdzības piešķiršanu Ēģiptei 7,4 miljardu eiro apmērā. Šis ir jau kārtējais līgums ar perifērijā esošajiem Eiropas Savienības partneriem, Briselei cerot, ka tādējādi izdosies cīnīties ar migrantu uzplūdiem bloka robežvalstīs. Šādiem līgumiem gan arī netrūkst kritiķu.
Vairumam ēku Eiropā ir nepieciešams uzlabot energoefektivitāti. Tas palīdzēs gan cīņā ar klimata pārmaiņām, gan ļaus samazināt apkures rēķinus. Tādēļ Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šonedēļ pārskatīja likumu par ēku energoefektivitāti, ieviešot jaunus mērķus izmešu mazināšanai. Daži kritiķi saka, ka šis plāns ir pārāk ambiciozs un prasīs ļoti lielus ieguldījumus, bet citi ir pārliecināti, ka vajadzēja darīt vairāk.
Pēdējo nedēļu laikā strauju popularitāti iemantojušas kriptovalūtas, tādēļ ievērojami kāpusi to vērtība. Pamatā runa ir par populārāko no kriptovalūtām – bitkoinu. Šīs nedēļas sākumā tā vērtība sasniegusi jaunu rekordu, pārsniedzot 72 000 ASV dolāru. Kriptovalūtas ir populāras daudzviet pasaulē, tostarp Eiropā.
Eiropas Savienībā (ES) pērn uzstādīja rekordlielu daudzumu saules paneļu, veicinot bloka pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem. Taču tikai neliela daļa no šiem paneļiem bija ražoti Eiropā. Vietējie saules paneļu ražotāji apgalvo, ka viņu pastāvēšana ir apdraudēta, jo Eiropas tirgu pārpludina lēti Ķīnas ražojuma saules paneļi. Nozare ir aicinājusi Eiropas Komisiju (EK) veikt ārkārtas pasākumus, taču Brisele ir paziņojusi, ka neaizvērs tirgu ārvalstu produkcijai.
Eiropas lielākā ekonomika nonākusi sarežģītā situācijā. Ar šādu ziņu Vācijas valdība februārī publicēja datus par ekonomikas izaugsmi 2024. gadam. Tiek lēsts, ka ekonomika šogad pieaugs vien par 0,2%, nevis par 1,3%, kā tika prognozēts rudenī. Tikmēr Vācijas centrālā banka brīdinājusi, ka iekšzemes kopprodukts pirmajā ceturksnī, visticamāk, samazināsies, tādēļ ekonomika nonāks recesijā.
Gandrīz katrs iedzīvotājs un uzņēmums, kas regulāri veic bezskaidras naudas maksājumus no viena bankas konta uz citu, ir saskārušies ar situāciju, ka naudas pārskaitījums aizkavējas vairākas dienas. Taču drīzumā tas mainīsies, jo Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā pieņēma regulu, kas nodrošinās, lai pārskaitītie līdzekļi nekavējoties nonāktu privātpersonu un uzņēmumu bankas kontos visā Eiropas Savienībā (ES). Regula arī uzdos uzlabot pārskaitījumu drošību.
Krievijas iebrukums Ukrainā licis Eiropas Savienībai saprast, ka ir vajadzīga pienācīga aizsardzības un drošības savienība. Eiropa gan nav vienīgā balss NATO, un liela nozīme būs ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Tāpēc jābūt gataviem scenārijam, ka Eiropa var palikt viena mūsu aizsardzības jautājumos. To intervijā jaunajiem žurnālistiem no visas Eiropas šonedēļ sacīja Eiroparlamenta prezidente Roberta Metsola.
Eiropas Savienības (ES) un ASV amatpersonas otrdien, 30. janvārī, Vašingtonā pulcējas uz piekto Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes sēdi. Tomēr par spīti sākotnējām ambīcijām nekāda būtiska tuvināšanās starp abiem Atlantijas okeāna krastiem tirdzniecības un tehnoloģiju jomā pēdējos gados tā arī nav notikusi. Lai gan personiskās attiecības starp iesaistītajiem politiķiem šobrīd ir labas, Amerikā nav lielas vēlmes iet uz kompromisiem.
Eiropas Komisija (EK) rosina uzlabot dialogu starp lieliem starptautiskiem uzņēmumiem un to darbiniekiem. Šonedēļ publicētais priekšlikums paredz uzlabot uzņēmumu padomju darbību, kuru mērķis ir nodrošināt konsultācijas starp darbiniekiem un kompānijas vadību pārrobežu pārmaiņu gadījumos. Nepietiekamu dialogu un atvērtību pārmet ne tikai lieliem uzņēmumiem, bet arī Eiropas Savienības (ES) iestādēm. Nevalstiskā sektora organizācijas (NVO) šonedēļ pauda aicinājumu lēmumu pieņēmējiem kļūt atklātākiem.
Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nāks klajā ar priekšlikumu, kas ietvers vairākas iniciatīvas Eiropas Savienības (ES) ekonomikas drošības stiprināšanai. Kā vēsta aģentūra "Bloomberg", kuras rīcībā ir nonācis plāna projekts, mērķis ir pasargāt ES ekonomiku un vienoto tirgu no kaitīgas ārvalstu ietekmes, mazinot dažādus riskus. Taču tajā pašā laikā mērķis ir saglabāt pietiekami lielu ES ekonomikas atvērtību un dinamiku tirdzniecībā ar citiem partneriem.
Pēc rekordstraujā procentu likmju kāpuma tālāka to celšana nav gaidāma. Tā vietā tiek spekulēts par to, kad varētu sākties to samazināšana. Taču joprojām valda neskaidrība, kas var saglabāties vēl vairākus mēnešus. Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Kristīna Lagarda norādījusi uz iespējamu procentu likmju samazinājumu, sākot ar vasaru, taču viņa un citi nozares pārstāvji joprojām ietur lielu piesardzību un norāda uz aizvien pastāvošo neskaidrību pasaulē.
Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā pirms gandrīz diviem gadiem Eiropas Savienība (ES) ir nopietni domājusi par savu aizsardzības spēju stiprināšanu un militārās rūpniecības attīstīšanu, lai varētu apgādāt ar bruņojumu ne tikai sevi, bet arī Ukrainu. Par aizsardzību atbildīgais ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons šonedēļ ierosināja izveidot fondu, kas veicinātu aizsardzības rūpniecību un sadarbību starp dalībvalstīm un uzņēmumiem.
Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies samazināt savu atkarību no kritiski svarīgu izejmateriālu importa, lai vairotu tā dēvēto stratēģisko autonomiju. Eiropas Parlamentā (EP) otrdien, 12. decembrī, notiks debates un galīgais balsojums par plānu, kā palielināt ES apgādi ar stratēģiski svarīgām izejvielām. Tam vajadzētu palīdzēt veicināt bloka zaļo pāreju un digitalizāciju.
Eiropas Savienība (ES) un Dienvidamerikas valstu tirdzniecības apvienība "Mercosur", kurā ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja, jau ilgstoši nespēj pārvarēt šķēršļus, lai iedzīvinātu tirdzniecības vienošanos. Brisele lika cerības uz šonedēļ Brazīlijā gaidāmajām sarunām, kurās tiksies "Mercosur" valstis. Tomēr Argentīna lēmumu par vienošanos plāno atstāt jaunā prezidenta Havjera Mileja rokās, kurš draudējis no "Mercosur" bloka izstāties.
Ukrainas bēgļiem uz Igaunijas ekonomiku ir bijusi drīzāk pozitīva ietekme, un saskaņā ar jaunākajiem datiem ukraiņu devums ekonomikā nodokļu un patēriņa veidā pārsniedz sociālo pabalstu un citas finansiālās palīdzības izmaksas. To Igaunijas sabiedriskajiem medijiem norādījuši Igaunijas ekonomisti un amatpersonas. Arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Ukrainas bēgļi dod pozitīvu pienesumu ekonomikai.
Dubaijā ceturtdien, 30. novembrī, sākas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Klimata konference (COP28). Tā notiek laikā, kad pasaules vadošie zinātnieki klimata jomā zvana trauksmes zvanus, sakot, ka ar līdzšinējiem soļiem klimata pārmaiņu ierobežošanai ir krietni par maz. Eiropas Savienība (ES) cer pārliecināt citus pasaules reģionus sekot mūsu ambiciozajam piemēram un straujāk samazināt izmešus. Tikmēr pār konferences organizatoriem – Apvienotajiem Arābu Emirātiem – krīt aizdomas par pasākuma izmantošanu jaunu naftas piegādes līgumu veicināšanā.
Lai piesaistītu trūkstošos speciālistus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, Baltijas valstis ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu ir uzsākušas pilotprojektu sadarbībai ar Nigēriju, Keniju un Armēniju. Idejas autori cer, ka augsti izglītotu speciālistu pieplūdums palīdzēs Baltijas valstu kompānijām, it sevišķi jaunuzņēmumiem, straujāk augt. Savukārt talantīgie nigērieši, kenijieši un armēņi varēs pierādīt savas profesionālās spējas.
Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir viena no vismazāk aizsargātajām un nepamatoti izolētām sabiedrības grupām. Daudzās valstīs un arī Latvijā šo cilvēku tiesību pārkāpumi un diskriminēšana ir bieža parādība. Šajā nedēļā starptautiskā konferencē Tiesībsargs un dažādu valstu eksperti vērsa uzmanību autonomijas veicināšanai psihiskās veselības aprūpē. Tostarp ergoterapeite, biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi" valdes locekle Dita Rituma. Plašākā sarunā ar Latvijas Radio viņa vērtē arī šo personu veselības aprūpes sistēmu Eiropas valstu kontekstā.
Eiropas Savienībā (ES) turpinās neformālas sarunas par 12. sankciju paketi pret Krieviju. Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nāks klajā ar saviem priekšlikumiem, un tad dalībvalstis varēs sākt oficiālas diskusijas par paketes saturu. Kas varētu tikt ietverts nākamajā sankciju kārtā, un ko tajā vēlas redzēt Latvija?
Pieaugošā starptautiskā konkurence, garie atļauju izsniegšanas procesi un kvalificēta darbaspēka trūkums ir dažas no problēmām, ar ko šobrīd sastopas vēja enerģētikas industrija Eiropā. Divu gadu laikā mūsu kontinents ir zaudējis savas pasaulē vadošās pozīcijas šīs enerģijas jomā un tagad priekšplānā ir izvirzījies Āzijas un Klusā okeāna reģions, tādēļ Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar vairākiem risinājumiem, kā palīdzēt vēja enerģētikas attīstībai un paātrināt arī kopējo cīņu ar klimata pārmaiņām.
Jau vairākus gadus Eiropas Savienība (ES) un Austrālija risina sarunas par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu starp abām pusēm. Japānā aizvadītajā nedēļas nogalē tikās G7 valstu tirdzniecības ministri, un izskanēja ziņas, ka tieši tur beidzot varētu tikt panākts izrāviens Briseles un Kanberas sarunās. Tomēr jau pirms oficiālas abu pušu amatpersonu tikšanās tapa skaidrs, ka domstarpības nav izdevies atrisināt.
Eiropas Savienībā (ES) šoziem sāks darboties brīvprātīgs solidaritātes mehānisms, kura ietvaros bloka dalībvalstis savā starpā varēs dalīties ar trūkstošajiem medikamentiem. Tādējādi Brisele cer novērst zāļu trūkumu, kas daudzviet Eiropā tika pieredzēts pagājušajā ziemā. Tuvākajos gados tiks ieviesti arī citi pasākumi, lai nepieļautu medikamentu deficītu, kas var apdraudēt ES iedzīvotāju veselību vai pat dzīvību.
Sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās ir divas būtiskas problēmas, kas skar daudzus Eiropas reģionus. Arvien vairāk pieaug satraukums, ka šie izaicinājumi var traucēt saglabāt pašreizējo Eiropas konkurētspēju. Turklāt, ja tādas valstis kā Vācija savas demogrāfiskās problēmas lielā mērā var risināt ar migrācijas palīdzību, tad Baltijā un arī Balkānos joprojām ir vērojama iedzīvotāju aizplūšana, it sevišķi no laukiem. Tādēļ Briselē arvien skaļāk sāk skanēt dažādas idejas par to, kā mēģināt risināt šos izaicinājumus.
Ilgstošo bezdarbnieku vidū ik gadu ir arī vairāki tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis secina, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs efektīvi šajā jomā darbojas atbalstītā darba sistēma, kas Latvijā nav attīstījusies. Vai bez valsts politikas arī darba devēji ir atvērti šo cilvēku nodarbināšanā, cik pieejama ir izglītība, lai šie cilvēki arodu apgūtu un kā cilvēkus ar invaliditāti darba tirgū integrē citās Eiropas valstīs? Saruna ar Ivaru Balodi.