Literatūras apskatā šonedēļ divi darbi – 110 gadus grāmatu gaidījusī poēma "Saules dēls" un Jāņa Elsberga krājums "Bez variantiem" ar dzejoļiem, no kuriem dzejnieks "beidzot grib tikt vaļā, lai varētu dzīvot tālāk". Aspazijas poēma atvēršanas svētkus piedzīvoja pašā jūnija nogalē, bet Elsberga dzeja savus svētkus svinēs ceturtdien, 13. jūlijā.
Autora ziņas
Dziesmu svētkos visi ir uzvarētāji! – to kā lielāko atšķirību no sporta izceļ bobsleja leģenda, olimpiskais čempions Jānis Ķipurs. Arī viņš pats šogad ir dziedātāju rindās un pārstāv Austrijas–Latvijas apvienoto kori "Kalniem pāri". Mūzika līdzās sportam vienmēr bijusi liela viņa kaislība, bet korī viņš sāka dziedāt pirms četriem gadiem, uz ko viņu iedvesmoja 2018. gada Dziesmu svētkos piedzīvotās emocijas. Toreiz viņš bija skatītāju rindās.
Valmieras tautas deju ansamblis "Gauja" dejotājiem ir tik mīļš un nozīmīgs, ka Dziesmu un deju svētkus viņi vēlējās piedzīvot tieši kopā ar šo kolektīvu, kaut arī daļa no viņiem vairs nedzīvo Valmierā. Tas viņiem prasīja divreiz nedēļā mērot 100 kilometrus turpu un atpakaļ no Rīgas uz Valmieru, lai piedalītos mēģinājumos. Bija arī krīzes brīži, bet tie tika pārvarēti, un tagad jau svētkos visi ir laimīgi, esot kopā ar savējiem.
Kāpēc tieši kokle latviešiem ir tik svarīgs simbols? Atbildi uz šo jautājumu var atrast jaunajā izstādē "Dvēseles stīgas", kas par godu Dziesmu svētkiem atvērta Brīvdabas muzejā. Izstāde izseko kokles ceļam Latvijas teritorijā cauri laiku laikiem, sākot ar vissenākajiem atradumiem līdz pat mūsdienām. Izstādes iedvesmas avots bijis kāds ļoti īpašs instruments, kas nesen nonācis muzeja krājumā un kura atrašanas stāsts ir gana brīnumains.
Jau tradicionāli – ļoti skaists un krāšņs akcents – Dziesmu svētku laikā ir tautas lietišķās mākslas izstāde. Šogad tai dots nosaukums "Mēs", un no sestdienas, 1. jūlija, tā apskatāma angārā, kas atrodas Sporta ielā 2. Izstāde ir gan saturiski, gan skaitliski ļoti vērienīga, tajā piedalās 1300 autoru ar vairāk nekā 3000 darbiem. Tie ir audēji, rokdarbnieki, pinēji, rotkaļi, kokgriezēji un keramiķi. Īsts mākslas darbs ir katrs izstādes eksponāts, un arī pati izstāde kopumā ir kā vienots, meistarīgs mākslas darbs, ko radījusi izcila profesionāļu komanda.
Dziesmu svētki nav iedomājami bez mediķu klātbūtnes, kas seko līdzi dalībnieku veselībai. Gana daudz šīs profesijas pārstāvju ir arī pašu dalībnieku rindās. Daļai no viņiem šī gada svētki būs pirmie, bet ir arī mediķi ar patiešām ievērojamu svētku stāžu. Viņu vidū arī bērnu ķirurgs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Dzintars Mozgis. Kā Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis viņš darbojas svētku Rīcības komitejā, bet kā dalībniekam viņam šī gada svētki būs jo sevišķi spraigi, jo viņš būs gan dziedātāju, gan dejotāju pulkā.
Šogad aprit pieci gadi, kopš Latvijā darbojas kultūrizglītības programma "Latvijas skolas soma". Tā aizsākās kā Latvijas simtgades iniciatīva, pierādīja savu nozīmību un nu jau kļuvusi par pilntiesīgu mūsu kultūras procesa sastāvdaļu. Gaidot piekto gadskārtu, programmas īstenotāji analizē paveikto, lai programmu veiksmīgi attīstītu un pilnveidotu turpmākajos gados.
21. jūnijā Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) preses konferencē paziņoja 2022./2023. gada sezonas Gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" nominantus 15 kategorijās. Lielāko skaitu jeb 21 nomināciju ieguvis Valmieras Drāmas teātris un tā mākslinieki, kuri dominē tādās kategorijās kā "Gada jaunais skatuves mākslinieks/-ce" un "Gada scenogrāfs/-fe". Savukārt otrais nominētākais teātris ar 14 potenciālajām godalgām ir Dailes teātris. Ar nominācijām visbagātākā izrāde ir Valmieras Drāmas teātra iestudējums "Sēras piestāv Elektrai", kam seko šī paša teātra izrāde – "Nelabie. Pēc Dostojevska".
"Domāju, ka es sāku dejot jau mātes ķermenī. Tas bija jau no pašiem sākumiem, jau es kustējos un dejoju," tā stāsta dejotāja, horeogrāfe Vija Vētra, kura dzīvo Ņujorkā, bet šobrīd ieradusies Rīgā, lai svinētu savu 100 gadu jubileju – otrdien, 20. jūnijā, Rīgas Latviešu biedrības namā gaidāms koncerts "Vijai Vētrai 100".
Gaidot Jāņus un Dziesmu svētkus, no 20. jūnija Nacionālajā vēstures muzejā būs aplūkojama jauna, krāšņa izstāde "Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas kultūrā". Kopumā būs izstādīti gandrīz 200 vainagi, sākot no 6. gadsimta līdz pat mūsdienām. Izstādē varēs iepazīt vainagu daudzveidību, izsekot to darināšanas un lietošanas tradīcijām dažādos laikos, kā arī aizdomāties par to simbolisko un metaforisko nozīmi.
Īsti tekstilmākslas svētki šogad būs septītā Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle, kas sākas 16. jūnijā un piedāvās ļoti bagātīgu notikumu buķeti. Kopumā tā pulcē 80 dalībniekus no 30 valstīm, kuru darbus atlases procesā izvēlējās starptautiskā žūrija. Galvenā triennāles izstāde būs skatāma divos muzejos – mākslas muzejā "Rīgas birža" un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, bet izstādi pavadīs vēl virkne citu notikumu.
Dot prieku un spēku ikdienas dzīvei – to par savas mākslas misiju dēvē gleznotāja Ilze Laizāne. Viņas darbi allaž ir dzīves skaistumu apliecinoši, krāsās koši, bet vienlaicīgi arī viegli un gaisīgi. Sevišķi spilgti viegluma un brīvības sajūta izpaužas viņas jaunajā personālizstādē, kas no ceturtdienas, 15. jūnija, skatāma galerijā "Art Platz". Darbos dominējošie motīvi ir putni, rozes un karaliski un noslēpumaini sieviešu tēli.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) brīdina par paaugstinātu ugunsbīstamību un aicina cilvēkus būt ārkārtīgi piesardzīgiem, informēja VUGD pārstāve Viktorija Gribuste. Aizvadītajā diennaktī saņemti vairāk nekā 80 izsaukumu, kas ir sevišķi liels skaits. Aptuveni tikpat daudz izsaukumu parasti ir aktīvās kūlas sezonas laikā, bet ne jūnija sākumā.
Šīs nedēļas nogale iezīmē nozīmīgu soli Rīgas Filharmonijas projekta virzībā, kas paredz Rīgas Kongresu namu pārbūvēt par akustisko koncertzāli. Tieši šovakar, 10. jūnijā, darbu noslēgs starptautiskā žūrija, kas trīs dienas vērtēja konkursam iesniegtos metus, lai izraudzītos sešus pretendentus konkursa otrajai kārtai.
Piektdien, 9. jūnijā, sākas Rīgas Operas festivāls, ko atklās ar itāļu komponista Frenčesko Čilea operas "Adriāna Lekuvrēra" pirmizrādi. Opera pirmo reizi izrādīta Milānā 1902. gadā un kopš tā laika regulāri tiek iekļauta pasaules operteātru repertuārā. Skatītājus piesaista gan tās izsmalcinātā mūzika, gan aizkustinošais stāsts, kas ir operas pamatā. Latvijā šis ir trešais Čilea operas iestudējums. To veido franču režisors Vensāns Busārs un radošā komanda no Francijas sadarbībā ar mūsu operas māksliniekiem.
Unikāla kara laika māksla, kas līdz Līgo svētkiem apskatāma Rīgā – Ukrainas pilsētas Ļvivas mākslinieku grupa cilvēkiem Latvijā piedāvā savu darbu kolekciju, kuras nosaukums "Mēs uzvarēsim!" iemieso viņu nešaubīgo ticību kara iznākumam. Izstādi veido aptuveni 60 laikmetīgās mākslas darbu, tostarp skulptūras, kurās izmantoti kara lādiņi.
Pēdējo gadu notikumi – Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, arvien pieaugošā tehnoloģiju klātbūtne mūsu dzīvēs – ir faktori, kas ļoti negatīvi atsaucas uz sabiedrības psihisko veselību. Lai arī cik šī problēma aktuāla, par to atklāti runājam pārāk maz, jo to joprojām apvij dažādi aizspriedumi, aizdomas un nosodījums. Uzskatot, ka māksla var kalpot par labu veidu atklātai un drosmīgai sarunai, Laikmetīgās mākslas centrs izveidojis izstādi "Kā es jūtos pēdējā laikā", ko atklās ceturtdien Medicīnas muzejā. Izstādē piedalās 12 mākslinieki, kuru darbi atspoguļo gan viņu personiskās pieredzes un pārdzīvojumus, gan pašpalīdzības tehnikas un profilaksi.
Vecrīga pirms Otrā pasaules kara bija gleznieciska vecpilsēta ar senatnīgām ēkām un līkumotām ieliņām. Taču kara pirmajās dienās tā smagi cieta vācu aviācijas uzlidojumos un vairāk nekā trešā daļa ēku tika sagrautas. Vecrīgā joprojām ir daudz tukšu vietu, kas radās kara postījumu rezultātā. Speciālisti uzskata, ka tajās noteikti ir jābūvē ēkas, lai atjaunotu viduslaiku pilsētas veidolu. Bet varbūt nemaz nevajag būvēt un šajos tukšajos laukumos ir jāierīko apstādījumi un atpūtas vietas?
Viens no lielajiem ukraiņu svētumiem un simboliem ir višivanka – tautiskiem rakstiem izšūta blūze vai krekls. 2006. gadā Černivcu Universitātes studenti iedibināja īpašus šim simbolam veltītus svētkus – Višivankas dienu. Kopš tā laika kļuvis par tradīciju, ka to atzīmē katra maija mēneša trešajā ceturtdienā, un tā vieno ukraiņus visā pasaulē.
Tāpat kā citās dzīves sfērās, arī mākslā arvien straujāk ienāk mākslīgais intelekts (MI). Arvien biežāk top tā ģenerētas grāmatas, mūzika, gleznas, izrādes un citi mākslas veidi. Šīs tendences likumsakarīgi rada arvien vairāk jautājumu. Kā mākslīgais intelekts ietekmēs mākslas pasauli? Ko mēs iegūsim un ko zaudēsim? Kā mums jārīkojas, lai izvairītos no riskiem? Šie un citi jautājumi būs uzmanības centrā arī trešdienas, 17. maija, diskusijā "Mākslīgā intelekta loma kultūrā, pētniecībā un izglītībā", ko rīko Latvijas Kultūras akadēmija un kurā piedalīsies dažādu jomu mākslīgā intelekta eksperti.