Biedrībai "Tavi draugi" bažas par situāciju Grebņevas robežkontroles punktā, kur pēdējās nedēļās ievērojami palielinājies to Ukrainas bēgļu skaits, kas vēlas atgriezties savā valstī, taču nākas ilgi gaidīt, lai tiktu pāri robežai. Garās rindās pat vairākas dienas, guļot zem klajas debess, cilvēki gaida savu kārtu robežas šķērsošanai.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Kopš pagājušās nedēļas pie robežkontroles punkta "Vientuļi" darbojas palīdzības punkts ukraiņiem. Šeit gan ar lūgumu pēc ūdens vai padoma pārsvarā griežas nevis tie, kas tikko kā aizbēguši no kara, bet tie, kas dodas uz Krieviju. Kādam Krievijā palikuši bērni, cits dodas atpakaļ uz Ukrainu, lai palīdzētu radiem, kuru mājas tikko kā applūdušas. Agresorvalstī gan viņi iekļūst tikai pēc pamatīgas iztaujāšanas, tāpēc Latvijas pusē izveidojusies rinda, kurā jāstāv pat vairākas diennaktis.
Eksāmenu sesija vidusskolas un pamatskolas beidzējiem tuvojas izskaņai. Šogad izglītības iestāžu skolēnu vidū eksāmenus kārtoja arī ukraiņu bēgļi, kuriem tika sniegti dažādi atbalsta pasākumi eksāmenu laikā. Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas 12. klases skolēns Jaroslavs Zinčenko no Mariupoles cītīgi kārto eksāmenus, jo savu nākotni vēlas saistīt ar Latviju un Eiropu, kur ir nepieciešami centralizēto eksāmenu rezultāti. LSM.lv izdevās jaunieti satikt un noskaidrot, kā viņam veicies eksāmenos un kur cer mācīties tālāk.
Pagājušā gada sākumā Moldovu pāršalca milzīgs ukraiņu bēgļu un patvēruma meklētāju vilnis. Dažu mēnešu laikā šīs 2,5 miljonu iedzīvotāju valsts robežu šķērsoja aptuveni 850 000 bēgļu. Vairums no viņiem devās tālāk uz Rumāniju un citām Eiropas Savienības valstīm. Tomēr ievērojams cilvēku skaits palika Moldovā, un šobrīd pēc dažādiem aprēķiniem tajā uzturas no 80 līdz 100 tūkstošiem ukraiņu bēgļu. Latvijas Radio devās uz Kišiņevu, lai noskaidrotu, kā šie cilvēki jūtas tagad.
Popkorns, ziepju burbuļi un biezpiena saldējums ar avenēm! Tik dažādi, koši un garšīgi ceturtdien, 1. jūnijā, Starptautiskā bērnu aizsardzības diena svinēta Rīgā, Sēlpils ielā. Labdarības organizācija "Ziedot.lv" uz svētkiem aicināja Latvijā mītošos ukraiņu bērnus. Viņi paši sacīja, ka šeit jau ir iejutušies. Un ir ģimenes, kuras vairs nelieto vārdu "pagaidu patvērums", bet – mājas, jo viņi Latvijā plāno palikt.
Latvijas robežu turpina šķērsot vairāki tūkstoši patvēruma meklētāju no Ukrainas. Grebņevas robežkontroles punktā darbojas arī pierobežas informatīvais atbalsta punkts, kur šobrīd akūti nepieciešama jaunu brīvprātīgo iesaiste. Situāciju saasina tas, ka palīdzību nākas sniegt arī citu valstu pilsoņiem.
Trešo valstu pilsoņiem, kuri pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, darbu atrast un iekļauties vietējā sabiedrībā palīdz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) "Vienas pieturas aģentūra". Gada sākumā filiāle tika atvērta Rīgā, pieprasījums pēc tās ir liels. Arī reģionos plānots atvērt filiāles – darbu jau sākusi Liepājas filiāle.
Viens no lielajiem ukraiņu svētumiem un simboliem ir višivanka – tautiskiem rakstiem izšūta blūze vai krekls. 2006. gadā Černivcu Universitātes studenti iedibināja īpašus šim simbolam veltītus svētkus – Višivankas dienu. Kopš tā laika kļuvis par tradīciju, ka to atzīmē katra maija mēneša trešajā ceturtdienā, un tā vieno ukraiņus visā pasaulē.