Eksāmenos ukraiņiem papildu palīdzība
Jaroslavs jau vairāk nekā gadu dzīvo Daugavpilī. Tikšanās laikā ar LSM.lv viņš jau ir nokārtojis centralizētos eksāmenus socioloģijā, rakstisko daļu latviešu valodā un matemātiku. Visos eksāmenos jaunietis saņēma atbalsta pasākumus, kuru efektivitāti viņš vērtē dažādi. "Matemātikas eksāmens tika pārtulkots ukraiņu valodā, tādēļ uzskatu, ka minimālo procentu skaitu, kas ir vismaz 15%, noteikti esmu ieguvis. Ar matemātiku man nekad nav bijušas problēmas," stāsta Jaroslavs.
Arī eksāmens socioloģijā, viņaprāt, tika aizvadīts veiksmīgi. Tajā jaunietim bija iespēja izmantot elektronisku tulkotāju, taču bez eksāmena pildīšanas laika pagarinājuma.
Latviešu valodas eksāmena rakstiskajā daļā viņam tika dots papildu laiks, taču viņš uzsver, ka "tas man tāpat neko diži neietekmēja".
Ministru kabineta grozījumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību minēts, ka Ukrainas skolēnu latviešu valodas zināšanu līmenis nav līdzvērtīgs Latvijas izglītojamo latviešu valodas līmenim, līdz ar to skolēniem no Ukrainas, kārtojot valsts pārbaudījumus 9. un 12. klasē, tiek sniegti atbalsta pasākumi. Tie ir pagarināts eksāmena izpildes laiks, nodrošināta teksta tulkošanas iespēja no latviešu valodas uz ukraiņu valodu un otrādi, tāpat arī tika nodrošināti matemātikas eksāmena materiāli ukraiņu valodā. Uzskaitīto atbalsta pasākumu dēļ Ukrainas skolēni eksāmenus kārto atsevišķā telpā. Eksāmenu tulkojumu ukraiņu valodā skolām nodrošina Valsts izglītības satura centrs (VISC).
Ukraiņu skolēniem pastāv iespēja arī atteikties no eksāmenu kārtošanas, taču tādā gadījumā programma ir atkārtoti jāmācās nākamajā mācību gadā vai arī vienkārši saņem skolas liecību, ja, piemēram, plāno atgriezties Ukrainā.
Uztraukums par valodu līmeni
Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas direktors Ilmārs Zučiks LSM.lv atklāja, ka Jaroslavs ir vienīgais skolēns no Ukrainas 12. klasē, taču ir vairāki ukraiņi 9. klasē, kuri arī šobrīd kārto eksāmenus. "Daži skolēni 9. klasē nolēma mācības, iespējams, turpināt tālmācībā, kāds no viņiem nekārtos eksāmenus, bet liela daļa kārto. Jaroslavs visu gadu mērķtiecīgi gatavojās eksāmeniem, lai tos nokārtotu, jo plānotajām studijām viņam ir nepieciešami šie mācību priekšmeti," pauda skolas direktors.
Kad sarunājāmies ar Jaroslavu, viņu vēl sagaidīja angļu valodas eksāmens un latviešu valodas eksāmena mutvārdu daļa. Viņš atzina, ka tieši par šiem eksāmeniem esot lielākais satraukums.
"Domāju, ka angļu valodu vēl spēšu kaut kā pieveikt, bet par latviešu valodas eksāmenu ir šaubas un liels uztraukums. Nezinu, kā būs."
Arī pirms sarunas uzsākšanas Jaroslavs bažīgi pavaicāja, kādā valodā notiks saziņa – latviski vai krieviski. Norādot, ka varam komunicēt krieviski, Jaroslavs atviegloti nopūtās. Viņš arī uzsvēra, ka saziņa latviešu valodā viņam sagādātu lielas grūtības.
Jaunietis pastāsta, ka arī angļu valoda nav tik laba, kā gribētos, tomēr to nevar salīdzināt ar latviešu valodu. Līdz karam Ukrainā Jaroslavs mācījās Mariupoles Jūras licejā (Маріупольський морський ліцей), kur angļu valoda tika apgūta zemākā līmenī, nekā to pasniedz Latvijas izglītības iestādēs. "Šeit angļu valodas apguve man bija grūtāka, " atzina 12. klases skolēns.
Mariupoles Jūras licejs ir vispārējās vidējās izglītības iestāde, kur programmas tiek iedalītas kursos. 1. kurss ir pielīdzināms 10. klasei. Pirms kara sākuma Jaroslavs mācījās liceja 2. kursā – Latvijā tā būtu 11. klase –, taču pēc kara sākuma Jaroslavs pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī.
Vienlaikus arī latviešu valodas apguve un lietojums ikdienas saziņā rada zināmas grūtības.
Jaroslavs neuzskata, ka viņa latviešu valodas līmenis ir labs, taču gada laikā cītīga mācīšanās ne tikai skolā, bet arī ārpus tās ir devusi pamatzināšanas. "Pagājušo vasaru staigāju uz latviešu valodas A1 kursiem, kurus pabeidzu. Pavasarī apmeklēju jau A2 kursus. Skolā notika speciālas latviešu valodas papildstundas tieši ukraiņu bērniem, tās arī nedaudz apmeklēju. Uzskatu, ka pamatzināšanas man ir, bet vai tās būtu pietiekamas, lai nokārtotu eksāmenu, par to neesmu pārliecināts."
Bailes no latviešu valodas eksāmena jaunietim ir jūtamas. Tās viņš pamato ne tikai ar nepietiekamām zināšanām, bet arī ar kautrēšanos runāt citu latviešu priekšā. "Man laikam vienkāršāk ir rakstīt, nevis runāt. Dažkārt ļoti kautrējos ar pedagogiem runāt latviski, jo tu zini, ka viņš dzird visas tavas kļūdas un pārteikšanos. Liekas, ka tajos brīžos izskatos muļķīgi," savas bailes no mutvārdu daļas latviešu valodas eksāmena skaidro Jaroslavs.
Skolas direktors Zučiks stāstīja, ka ar latviešu valodu ukraiņu skolēniem tiešām sokas ļoti dažādi, taču pedagogi cenšas sniegt tādu atbalstu, cik tas ir iespējams. "Uzdevumi pārbaudes darbos viņiem ir vienkāršoti, pielāgoti. Mēs nodrošinām viņiem ukraiņu pedagogus. Skolā strādā trīs šādi pedagogi, kuri dažus priekšmetus, piemēram, angļu valodu, matemātiku un socioloģiju, pasniedz ukraiņu valodā. Ne visas stundas, bet tikai daļu."
Latviešu valoda skolā tiek apgūta intensīvi, visi mācību priekšmeti notiek latviski. Valodas apguve katram skolēnam ir individuāla – kādam labāk, kādam sliktāk. Skolas direktors ir novērojis, ka ukraiņu skolēni brīvi nerunā latviski.
"Droši vien tas ir stipri par maz, lai šādā laika periodā iemācītos runāt droši un brīvi, kā arī lai vispār spētu mācīties latviski, tā ka stundās atsevišķa tulkošana nenotiek vai arī ir ļoti minimāla," uzsvēra Zučiks.
Ārpus skolas komunicē krieviski
Pats Jaroslavs uzskata, ka arī Daugavpils vide apgrūtina viņa spējas labāk iemācīties latviešu valodu un pielietot to sadzīvē, jo ikdienā ar vienaudžiem lielākoties sarunājas krievu valodā, izņemot vienu paziņu, ar kuru saziņa latviski notiek apzināti.
"Viņam komunicēt krieviski ir neērti. Mēs ar viņu sarunājām, ka speciāli komunicēsim savā starpā latviski, lai es varētu uzlabot savas latviešu valodas zināšanas. Tāds paziņa man ir tikai viens, ar pārējiem draugiem Daugavpilī es komunicēju tikai krievu valodā. Nereti pārslēdzamies uz latviešu valodu, bet tie ir tikai pāris vārdi, lai izteiktos," par latviešu valodas lietojumu pastāstīja skolēns.
Arī skolas direktors piekrīt tam, ka latviešu valoda pārsvarā ir tikai skolā, mācību stundās, turpretim starpbrīžos un ārpus skolas jaunieši komunicē tā, kā vienojas – visbiežāk tā ir krievu valoda. "Protams, tā vide ārpus skolas nav latviska viņiem. Jāņem vērā arī tas, ka viņi ir atbraukuši no Ukrainas austrumdienvidu reģioniem, kur vide arī bija vairāk krieviska, tāpēc krievu valoda viņiem pašiem ir ļoti tuva un daudz pielietota."
Ļoti gribētos palikt te
Nākotnes plāni Jaroslavam vēl nav skaidri, jo tie atkarīgi no kara situācijas Ukrainā un eksāmenu rezultātiem, taču viņš vēlētos palikt Latvijā. Jaunieti ļoti piesaista Rīga gan kā pilsēta, gan kā lielo iespēju vieta izaugsmei. "Ja es sapratīšu, ka Latvijā ir izglītības iespējas, tad man ļoti gribētos palikt te. Uzskatu, ka tas būtu forši," saka Jaroslavs.
Konkretizējot izglītības iespējas, Jaroslavs atzīst, ka viņš ļoti vēlētos iestāties tieši Latvijas Jūras akadēmijā. "Cik es sevi atceros no mazākajām klasēm, vienmēr esmu gribējis strādāt jūrā. Līdz karam es mācījos Mariupoles Jūras liceja 2. kursā. Sākās karš, un 2. kursu tā arī nepaguvu pabeigt. Lai vai kā, tas tomēr ir palicis kā mans nepiepildītais sapnis, kuru nevēlos atstāt novārtā."
Uzņemšanā Latvijas Jūras akadēmijā tiek izskatīti obligāto centralizēto eksāmenu rezultāti. Noprotams, ka lielākās bažas Jaroslavam sagādā tieši latviešu valodas eksāmena rezultāti, kas jebkurā augstākās izglītības iestādē Latvijā ir primārais nosacījums.
Direktors Zučiks uzteic Jaroslava motivāciju mācīties tieši Eiropas virzienā. "Puika ļoti labi mācās. Tā ir gan mērķtiecība, gan vecāku atbalsts, darbs arī ar privātskolotājiem.
Mērķtiecīgi mācās, lai turpinātu studēt un nākotnē arī strādātu Eiropā, kur nepieciešamas labas latviešu un angļu valodas zināšanas, labi centralizēto eksāmenu rezultāti."
Pēc viņa novērojumiem, katram skolēnam no Ukrainas ir atšķirīga motivācija apgūt tieši valodas un mācīties Latvijā, jo kāds to uzskata tikai kā pagaidu uzturēšanās vietu, kāds plāno atgriezties Ukrainā, bet kāds cits saredz iespējas palikt Eiropā.
Kā norādīts Valsts izglītības satura centra mājaslapā, eksāmenu sertifikāti 2022./2023. mācību gadā pirmo reizi būs pieejami elektroniskā formātā Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. Sertifikāti par pamatizglītību būs pieejami 21. jūnijā, turpretim par vispārējo vidējo izglītību – 11. jūlijā.
KONTEKSTS:
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 9. klasi Latvijā šogad beigs 198 un 12. klasi deviņi Ukrainas kara bēgļi.
Mācību gada otrā semestra sākumā skolās valdīja neizpratne par eksāmenu atbrīvojumiem ukraiņu skolēniem. Jau pagājušajā gadā ukraiņiem bija atvieglojumi un varēja nekārtot eksāmenus 9.–12. klasē. Saeimā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā nosaka, ka Ukrainas iedzīvotāji šajā mācību gadā varēs arī vispār nekārtot valsts pārbaudes darbus, skolu beidzot ar liecību. 12. klašu skolēniem, kuri izlems nekārtot eksāmenus, būs tiesības atkārtoti mācīties tajā pašā klasē. Atkārtoti mācīties 12. klasē varēs arī tie ukraiņu jaunieši, kas valsts pārbaudes darbos nebūs guvuši pozitīvu vērtējumu.
Savukārt nekārtojot valsts pārbaudījumus 9. klasē vai arī izkrītot tajos, skolēns no Ukrainas saņems liecību, taču viņam būs pienākums atkārtoti mācīties 9. klasē, jo Latvijā pamatizglītība ir obligāta.
