Latvijas bērnudārzos un skolās šobrīd mācās 3829 bērni, kas atbraukuši no Ukrainas pēc Krievijas pilna mēra kara sākuma. Taču, cik daudzi ukraiņu bērni neapmeklē skolas un kāpēc, valsts nezina. Netiek analizētas arī viņu sekmes. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", lielākās grūtības bērniem sagādā mācības latviešu valodā.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Vairākas ukraiņu ģimenes, kas no kara radušas patvērumu Jēkabpilī, paralēli darbam un mācībām aktīvi iesaistījušās "Brīvības konvoja" darbā. Un ar pašu darinātajām džutas somām un rotājumiem aktīvi atbalsta jaunu līdzekļu piesaistes veidu – izsoles internetā. Šajās izsolēs var nosolīt ne vien ukraiņu darinājumus, bet arī unikālas kara liecības – apgleznotas munīcijas kastes un ieroču stobrus. Bet par iegūtajiem līdzekļiem "Brīvības konvoja" aktīvisti lej degvielu un ved karavīriem kārtējo auto.
Gandrīz 46,5 tūkstoši eiro – tik vērienīga summa trīs mēnešu laikā nonākusi biedrības "Tavi draugi" rīcībā, pateicoties vienai mazai pogai jeb izvēlei. Un šī izvēle ir – pēc depozīta pudeļu nodošanas nopelnīto naudu ziedot Ukrainai. Pateicoties šiem ziedojumiem, ceļā uz kara plosīto valsti devušies jau vairāki kravas auto ar bezgala vērtīgu kravu – medicīnas aprīkojumu. Bet visi ziedotāji pretī saņēmuši bezgala augstu novērtējumu – svētā Panteleimona balvu.
Cilvēkam vajadzīgas mājas. Nevis vienkārši jumts virs galvas, bet vieta, kur viņam ir mājīgi, mierīgi un droši. Ideāli, kad šīm mājām atmiņā ir vairākas tavu senču paaudzes, no kuriem palikušas piemiņas lietas vai zīmes. Lūk, kumode - to nopirka vecmāmiņa, lūk, griestu sija ar krustu - to izgrieza vecvectēvs, lūk, fotogrāfija rāmītī - tie ir māte un tēvs jaunībā, lūk, sudraba karotīšu komplekts - to atveda vectēva krusttēvs kā dāvanu no tālā ceļojuma uz kaimiņu pilsētiņu…
Desmit automašīnas no Alūksnes novada, divas automašīnas un droni no Valmieras novada – tāds par iedzīvotāju ziedojumiem gādāts palīdzības sūtījums šomēnes ceļo uz Ukrainu no Vidzemes. Bet kā ir ar ziedojumiem šobrīd? Rit jau trešais kara gads, un vai cilvēki, kas ir noguruši no ziņām par karu, ir gatavi ziedot vēl un vēl?
Ķekavā bez pajumtes var palikt 15 ukraiņu kara bēgļu ģimenes, jo māja, kuras vienā spārnā cilvēki izmitināti, ir sliktā tehniskā stāvoklī. Ķekavas novada pašvaldībai remontiem naudas nav, tāpat naudas var trūkt arī apkurei, bet pakļaut iemītniekus salam bargā ziemā vietvara nedrīkst. Ukrainas iedzīvotāji ir neziņā par to, kas notiks ar viņiem tālāk, kur viņi un viņu bērni dzīvos.
Reiz Odesā es vadīju sabiedrisko organizāciju, kas nodarbojās ar socioloģiskajiem pētījumiem. Tas bija sen, mums palīdzēja sociologi no mūsu universitātes. Mēs mērījām patērētāju optimisma un biznesa aktivitātes līmeni. Pēc tam reizi mēnesī bija brīfings, mēs svarīgi stāstījām par saviem pētījumiem. Un tikai nesen es sapratu, kā mums pietrūka – pašu patērētāju un uzņēmēju šajās tikšanās. Nesenā Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētījumā par ukraiņu bēgļu dzīvi Latvijā izdevies izvairīties no pētnieku atsvešinātības no pētījumu objekta.
Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas ražo tehniku militārām vajadzībām un kuru ražojumus atzinīgi novērtē Ukrainas kaujas laukā. Ar sabiedrisko mediju skatītāju, lasītāju un klausītāju atbalstu, pateicoties sabiedrisko mediju un Ziedot.lv kopīgi rīkotajai labdarības akcijai, Latvijā ražotās preces un ierīces nonāks Ukrainā, lai palīdzētu ukraiņiem uzvarēt.
Agrāk man patika iet uz teātri. Nevaru īpaši izcelt kādu žanru – traģēdija, komēdija, farss, absurds. Ja bija talantīgi, saviļņojoši, sniedza vēstījumu skatītājam, tad tam nebija nekādas nozīmes. Protams, mani nevar saukt par kaislīgu teātra cienītāju, vēl jo vairāk – par kāda režisora vai skatuves mākslas teorijas fanu.
Šīs nedēļas beigās noslēgsies sabiedrisko mediju un "Ziedot.lv" kopīgā akcija, kurā 3 nedēļu garumā aicinājām palīdzēt Ukrainai, ziedojot līdzekļus. Par tiem no Latvijas ražotājiem iegādāsies Ukrainas armijai nepieciešamo aprīkojumu un citas preces, šādi atbalstot gan ukraiņus, gan veicinot ražošanu un inovācijas Latvijā. Ko par sabiedrības saziedoto naudu saņems ukraiņi, un cik liels ir arī valsts atbalsts Ukrainai?
Gan veci, gan jauni, gan apaļās un nozīmīgās dzīves jubilejās, gan kāzās – arvien biežāk dāvanas vietā mēdz aicināt ziedot kādam, kuram vajag vairāk. Šādu tendenci pamanījusi arī labdarības organizācija "Ziedot.lv". Viens no šādiem ziedojumiem, ko organizācija jau sapakojusi sūtīšanai uz Ukrainu, nāk no pērnajā novembrī dzimušu zīdainīšu vecākiem. Viņi nolēmuši savākt līdzekļus Ukrainas atbalstam, sagādājot 135 siltas maltītes karavīru atbalstam.
Arī divarpus gadus pēc kara sākuma Ukraiņu bēgļi Latvijā joprojām saskaras ar atbalsta trūkumu bērniem, valodas problēmām un diskrimināciju. Tādi ir secinājumi pēc Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētījuma par Ukrainas iedzīvotājiem un to vajadzībām Latvijā. Tāpat atšķiras dati, cik ukraiņu patiesībā Latvijā dzīvo.