2024. gadā Latvijā varētu ierasties vēl ap 12 000 jaunu bēgļu no Ukrainas – šādas aplēses izteiktas Iekšlietu ministrijas sagatavotajā pasākumu plānā atbalsta sniegšanai Ukrainas bēgļiem. Vidzemes pašvaldības pauž gatavību uzņemt vēl aptuveni 100 kara bēgļu katrā no vietvarām.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Arī gada nogalē vēl ir iespēja palīdzēt ukraiņiem gan šeit Latvijā, gan arī kara apstākļos dzīvojošajiem. Biedrība "Tavi draugi" palīdzību šajā gadā gadu raksturo ar salīdzinājumu – "kā pa kalniem". Vasarā ziedotāju aktivitāte mazinājusies, taču palīdzības aicinājumiem iedzīvotāji vienmēr ir atsaukušies.
Jau pēc nepilniem diviem mēnešiem apritēs bēdīga jubileja – otrā gadadiena Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā. Arī Latvijā ik dienu par to atgādina ne tikai ziņu virsraksti, bet liels skaits ukraiņu bēgļu. Mūsu valstī šobrīd dzīvo nepilni 33 tūkstoši, un gandrīz 20 000 no tiem – Rīgā, kur turpina darboties īpašs centrs viņu atbalstam. Kur un kā vēl nākamgad paredzēts sniegt palīdzīgu roku ukraiņiem?
Ukraina plāno no nākamā gada iesaukt militārajā dienestā ārzemēs dzīvojošus ukraiņus, ceturtdien publicētā intervijā Vācijas medijiem paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.
Ukraina jau vairāk nekā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu. Par veidiem, kā diaspora palīdz Ukrainas bēgļiem Eiropā un kā mainījusies dažādu valstu politika, atbalstot nevalstiskās organizācijas, kuras iesaistās bēgļu problēmu risināšanā, skaidrojam raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts". Uzklausām arī brīvprātīgo stāstus par pieredzēto, sniedzot palīdzīgu roku ukraiņiem ģimenēm.
Lai runātu par karu un dzīvi tajā, trešdien Daugavpilī stāstos par pārdzīvoto dalījās divas ukrainietes, kas bēgļu gaitās nonākušas Latvijā. Abas nāk no Harkivas, kas ir Daugavpils pašvaldības sadraudzības pilsēta. Krievijas propaganda viņas nav salauzusi, bet dzimto pusi gan nācies pamest. Viņas daugavpiliešus aicināja neticēt viltus ziņām, dzīvot savā valstī un runāt latviešu valodā.
Ar aicinājumu atdot vairs nevajadzīgās ziemas drēbes, fonds "Ziedot.lv" atklājis akciju "Silto drēbju dienas". Tās nepieciešamas gan grūtībās nonākušajām ģimenēm Latvijā, gan kara bēgļiem no Ukrainas. Pārstāvji stāsta, ka pašlaik noliktavas ir tukšas, taču saucieni pēc palīdzības no iedzīvotājiem kļūst arvien skaļāki.
Ukrainas bēgļiem uz Igaunijas ekonomiku ir bijusi drīzāk pozitīva ietekme, un saskaņā ar jaunākajiem datiem ukraiņu devums ekonomikā nodokļu un patēriņa veidā pārsniedz sociālo pabalstu un citas finansiālās palīdzības izmaksas. To Igaunijas sabiedriskajiem medijiem norādījuši Igaunijas ekonomisti un amatpersonas. Arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Ukrainas bēgļi dod pozitīvu pienesumu ekonomikai.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs patlaban uzturas 4,2 miljoni Ukrainas kara bēgļu, aprēķinājusi Eiropas Savienības statistikas aģentūra "Eurostat".
Saeimas valdījumā esošu kustamo mantu, tostarp automašīnas, drīkstēs nodot Ukrainai. To paredz Saeimā ceturtdien, 23. novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas citstarp arī vēl uz gadu pagarina primārā atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā.