Viens no lielajiem ukraiņu svētumiem un simboliem ir višivanka – tautiskiem rakstiem izšūta blūze vai krekls. 2006. gadā Černivcu Universitātes studenti iedibināja īpašus šim simbolam veltītus svētkus – Višivankas dienu. Kopš tā laika kļuvis par tradīciju, ka to atzīmē katra maija mēneša trešajā ceturtdienā, un tā vieno ukraiņus visā pasaulē.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Pēdējā laikā Ukrainas kara bēgļu skaits samazinās, kas ir secināms no sarūkošā pieprasījuma pēc atbalsta, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"). Tikmēr ar bēgļiem strādājošajā biedrībā norādīja uz nepietiekamu rīcību ukraiņu bērnu iekļaušanā Latvijas mācību sistēmā.
Ukrainiete Svetlana Vorožbita Krievijas tanku savā dārzā ieraudzīja okupācijas pirmajā dienā. Tagad viņa Rankā radusi pagaidu mājas un darbu skolas virtuvē. Bet Mātes dienā īpaši ilgojas pēc savas mammas, kura palika Ukrainā, un savas meitas, kura devusies uz Spāniju. Karš kuplo ģimeni izmētājis pa trim valstīm, un Svetlana nezina, kad atkal izdosies Mātes dienu svinēt tā, kā bija ierasts.
Vieta, kur iepazīties ar Rīgā mītošiem ukraiņiem, apēst boršču vai iemācīt kādu vārdu latviski bēgļu bērniem. Ļoti dažādas iespējas turpmāk Vecrīgā piedāvās Ukrainas bēgļu atbalsta un integrācijas centrs "Rīgas sirds". Tā veidotāji uzsver, ka Rīga ir vienīgā pašvaldība pasaulē, kur bēgļu centrs atvērts tieši pašā pilsētas domes ēkā.
Kopš 2022. gada aprīļa Latvijā ukraiņu bēgļiem izmaksāts 141 vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts – piespiedu kārtā Ukrainu pametušajiem uz tiem ir tādas pašas tiesības kā vietējiem iedzīvotājiem. Viņiem pienākas arī vienreizējie apbedīšanas pabalsti, bet tiek izmaksāti daudzreiz mazāk, Rus.lsm.lv noskaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" ir atsākusi ziedojuma projektu un aicina iedzīvotājus nodot savus vecos velosipēdus, to detaļas un elektroskrejriteņus Ukrainas kara bēgļiem. To var izdarīt Rīgā mantu un maiņas tikšanās vietā "Brīvdobē" un "Imantas tirgū". Organizācijas pārstāve Gunita Piterāne norāda, ka nolietotos spēkratus biedrība salabos.
Svētdien, 16. aprīlī, Lieldienas svin arī Latvijā dzīvojošie ukraiņi. Pēc Iekšlietu ministrijas datiem, gadu pēc Krievijas uzsāktā kara sākuma Latvijas robežu šķērsojuši vairāk nekā 200 000 bēgļu, bet vismaz 35 000 šeit palikuši un saņem palīdzību.
"Atgriezīšos mājās tikai tad, kad Ukraina būs brīva!" ukrainiete Marija Koņahina ir pārliecināta, ka noteikti šāda iespēja būs, bet nelolo cerības, ka tas varētu notikt drīz. Lai ģimenei būtu iztikas līdzekļi un šis laiks, kuru nākas pavadīt projām no dzimtenes, būtu aizpildīts, viņa kopā ar māti Alūksnē atvērusi kafejnīcu "Citra".