Polija uzskata Baltkrievijas rīcību par apzinātu provokāciju, ko Minska kategoriski noliedz. Reaģējot uz situāciju pie Polijas robežas, Lietuvas valdība atbalstījusi ārkārtas situācijas izsludināšanu pašvaldībās gar robežu ar Baltkrieviju.
Nakti pavada zem klajas debess
Kopš pirmdienas Baltkrievijas teritorijā pie robežas ar Poliju ir sapulcējušies vairāki tūkstoši migrantu, kuri vēlas iekļūt ES dalībvalstī. Viņi mēģināja pārraut uz robežas izvietoto dzeloņstiepļu žogu, bet robežas otrā pusē esošie poļu robežsargi migrantu virzienā raidīja asaru gāzi.
Aizvadīto nakti migranti, kuru vidū ir arī sievietes un nepilngadīgie, pārlaida turpat pie robežas izveidotā improvizētā nometnē. Viņi gulēja pašu uzslietās tūristu teltīs vai zem klajas debess, sildoties pie ugunskuriem.
Baltkrievijas valdības kontrolētie mediji vēsta, ka nometnē atrodas aptuveni 3000 cilvēku, pārsvarā Irākas pilsoņi, bet viņu vidū esot arī afgāņi un irāņi.
Minska dēvē poļus par "fašistiem"
Minskas propagandas rupori otrdien publicēja reportāžas no migrantu nometnes. Kādā no tām apgalvots, ka poļu robežsargi nometnes virzienā bija pavērsuši prožektorus, stroboskopus un skaļruņus, lai neļautu migrantiem gulēt un traucētu žurnālistu darbu.
Citā reportāžā poļu varasiestādes nodēvētas par fašistiem, kuru dēļ migranti ciešot no bada un aukstuma.
Polijas varasiestādes informējušas, ka aizvadītā nakts uz robežas pagājusi salīdzinoši mierīgi, jo migranti neesot mēģinājuši pārraut dzeloņstiepļu žogu.
Polija apsūdzējusi Baltkrievijas varasiestādes migrantu nosūtīšanā uz robežu un apgalvo, ka kaimiņvalstī atrodoties vēl vairāk nekā 10 000 trešo valstu pilsoņu, kurus Aleksandra Lukašenko režīms ļaunprātīgi izmantos, lai apdraudētu ES ārējo robežu.
Maskava atbalsta Baltkrievijas rīcību
Baltkrievijas aizsardzības ministrs Ivans Kubrakovs otrdien paziņoja, ka migranti valsts teritorijā uzturas likumīgi. Tie esot izmisuši cilvēki, kuri bēgot no kara un vēloties lūgt patvērumu Eiropas Savienības valstīs.
Baltkrievijas tuvākā sabiedrotā Krievija noraidījusi Polijas pārmetumus, ka Lukašenko režīms vēlas izraisīt migrācijas krīzi.
“Mēs nešaubāmies, ka Baltkrievijas migrācijas dienesti veic pasākumus, lai situācija saglabātos likuma ietvaros. Nešaubāmies, ka viņi ņem vērā arī bažas par migrantu nonākšanu mūsu valsts teritorijā. Protams, situācija nav vienkārša, uz Baltkrievijas varasiestāžu pleciem gulstas smaga nasta,” vēsta Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Lietuvas pierobežā izsludinās ārkārtas situāciju
Lietuvas valdība otrdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas ierosinājumu izsludināt ārkārtas situāciju pašvaldībās gar robežu ar Baltkrieviju. To vajadzēs apstiprināt arī Lietuvas parlamentam.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pieprasījusi Baltkrievijai pārstāt izmantot migrantus kā politisku ieroci pret ES dalībvalstīm. Viņa arī norādīja uz nepieciešamību pastiprināt sankcijas pret Minsku, kā arī noteikt sankcijas pret aviokompānijām, kuras ir iesaistītas migrantu nogādāšanā uz Baltkrieviju.
EK vadītāja tuvākajās dienās došoties uz vairākām migrantu izcelsmes valstīm, lai pārliecinātu vietējās amatpersonas nepieļaut savu pilsoņu nonākšanu Baltkrievijas varasiestāžu izliktajās lamatās.
Brisele otrdien pavēstīja, ka, cenšoties apturēt migrantu plūsmu pa Baltkrievijas maršrutu, vērsīs spiedienu pret 13 valstīm, kas ir migrantu avots; to vidū ir Āfrikas, Tuvo Austrumu, arī Centrālāzijas valstis.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
