Ukrainas galvaspilsētā Kijivā nedēļas nogalē pēc 52 dienu pārtraukuma atkal notika Krievijas raķešu uzbrukums, tāpat uzbrukumi turpinās katru dienu arī citās vietās Ukrainā. Paredzams, ka līdz ar ziemas tuvošanos uzbrukumu intensitāte tikai pieaugs.

Šoziem ukraiņi būs labāk sagatavoti

"Mēs jau esam gandrīz novembra vidū, un mums ir jābūt gataviem, ka ienaidnieks var palielināt dronu un raķešu triecienus pa mūsu infrastruktūru," brīdina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Krievija gatavojas ziemai. Mums Ukrainā visa uzmanība ir jāvelta aizsardzībai un atbildēm teroristiem ar visu, ko Ukraina var izdarīt, lai atvieglotu mūsu cilvēkiem iespējas pārciest šo ziemu."

Un gatavošanās notiek. Atbildīgie dienesti ir izstrādājuši rīcības plānus šīm situācijām – ja atkal būs ļoti spēcīgi uzbrukumi un atkal, iespējams, cilvēki paliks bez apkures, elektrības un ūdens –, ka tas viss atkārtosies līdzīgi kā pagājušajā ziemā.

Tikai šoziem ukraiņi jau ir spēcīgāki – gan tehniskās iespējas, gan arī lielāka pieredze, pilna apmēra karam tuvojoties otrajai gadadienai.

Tomēr, lai arī pretgaisa aizsardzība Ukrainā šobrīd ir stiprināta – Ukrainas rīcībā ir divas "Patriot" sistēmas, arī norvēģu piegādātā NASAMS un citas jaudīgas ierīces, kas palīdz sargāt gaisa telpu, – vienalga ar to, kas šobrīd ir, visu valsti nevar pasargāt.

Joprojām trūkst pretgaisa aizsardzības sistēmu

Tas ir arī iemesls, kāpēc raķetes, kas tiek raidītas Kijivas virzienā, tiek notriektas, bet piemēram, Harkivā vai citur mēdz sasniegt mērķus. Kā atzīmējis prezidents Zelenskis, ukraiņu pretgaisa aizsardzība jāturpina stiprināt un šajās dienās arī pienāk labas ziņas no starptautiskajiem partneriem. 

Vācija otrdien paziņoja par jaunu militārās palīdzības sūtījumu Ukrainai, kurā ir gan tanki, gan radari un citas būtiskas lietas, bet jau pirmdien kļuva zināms, ka Vācija piegādās Ukrainai papildus divas "IRIS–T" gaisa aizsardzības sistēmas. Tās ir īpaši svarīgas šobrīd, tuvojoties ziemai un, kas ir ļoti būtiski – ukraiņi tās saņems jau tuvākajā laikā.

"Līdz gada beigām tās tiks piegādātas. Šī ir diezgan laba informācija. Runa ir par diviem pilnvērtīgiem kompleksiem. Divas apakšnodaļas ar radaru, komandpunktu un palaišanas iekārtām, kas tiks iekļautas zenītraķešu nodaļā. Šādas divas nodaļas pastiprinās to vai citu virzienu. Tā ir ārkārtīgi spēcīga palīdzība," uzsver Ukrainas gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats.

Tāpat ukraiņi cer, ka tuvākajā laikā viņu pretgaisa aizsardzību varētu stiprināt vēl ar papildu 60 "Gepard" tankiem, ko ASV plāno iegādāties īpaši Ukrainas vajadzībām.

Šo tanku artilērijas sistēmas spēj automātiski notriekt zemu lidojošus objektus, kas Ukrainā ir īpaša problēma, jo Krievija saviem uzbrukumiem plaši izmanto bezpilota dronus.

Kā skaidroja Ukrainas gaisa spēku pārstāvis, "Gepardi" ļoti labi strādā Ukrainā, bet tos vajag daudz vairāk, jo tanki spēj notriekt objektus tikai aptuveni 5 kilometru radiusā, bet Ukrainā ir daudz sargājamo objektu un to platība ir liela.

ASV piegādā mobilās katlumājas

Taču ir arī citi veidi, kā ārvalstu partneri šobrīd palīdz Ukrainai, apzinoties šo ļoti sarežgīto situāciju un tuvojoties ziemai. ASV piegādāja Ukrainas pašvaldībām 22 mobilās katlumājas gadījumiem, ja esošās iziet no ierindas. Savukārt, piemēram, Lietuva nupat jaunākajā palīdzības sūtījumā ir piegādājusi arī papildu ģeneratorus.

Ukrainā tāpat kā pagājušā gada ziemā arī šogad darbosies tā sauktie "Nesalaužamības punkti", kur ikviens var sasildīties, padzert tēju un daudzviet arī saņemt pirmo medicīnisko palīdzību.

Atbildīgie dienesti gan sola darīt visu iespējamo, lai cilvēkiem nebūtu jādodas uz šiem punktiem.

Papildus notiek sabiedrības izglītošanas pasākumi – tiek atgādināts, kur un kā var lietot ģeneratorus, ka tos pēc vasaras vajag pārbaudīt, tāpat ir arī dažādi citi padomi, kas saistīti ar drošu sildīšanos un citādu gada aukstāko mēnešu drošu pārlaišanu arī, ja nepieciešams, apstākļos, kad nav elektrības.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravurīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabalā, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un sagaidāms, ka ziemā tāpat kā pērn mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.