Drošinātājs

[UK] Вплив окупантів на природу України | Запобіжник #72

Drošinātājs

[RU] Йога и война | Предохранитель #73

Joga un karš | #73

Drošības politikas eksperte: Ukrainai tiek dota lielāka rīcības brīvība, jo frontē iet arvien sliktāk

Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons apstiprinājis, ka Ukraina drīkst izmantot britu ieročus arī triecieniem Krievijā. Ukrainai tiek dota lielāka rīcības brīvība, bet nevis tāpēc, ka Ukrainai ietu vieglāk, tieši otrādi – frontē iet arvien sliktāk, un karot vajag ar visu, kas pieejams, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Zaļā gaisma Ukrainai

Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons viesojies vizītē Ukrainā, kurā apstiprinājis, ka Ukraina britu ieročus drīkst izmantot arī triecieniem Krievijā. Vai tas pamudinās arī citas valstis dot zaļo gaismu Ukrainai?

"Tas noteikti ir politisks signāls par to, kuras tad ir tās patiesi ambiciozās NATO valstis. Deividam Kameronam bija ļoti politiski izdevīgi parādīt, ar ko Lielbritāniija atšķiras no citām sabiedrotajām valstīm. Bet otrs jautājums šeit ir par īsto realitāti, kas šobrīd notiek Ukrainā uz frontes līnijas un plašāk. Notiek nopietni uzlidojumi, Krievija joprojām uzbrūk pilsētām, civilajai infrastruktūrai, un neizskatās, ka tuvākajās nedēļās kaut kas īpaši uzlabosies ukraiņiem," atzina Bērziņa.

Ukrainas karavīrs Zaporižjas apgabalā
Ukrainas karavīrs Zaporižjas apgabalā

Tikmēr Ukrainas rīcībā ir ieroči, kuri ir spējīgi trāpīt pietiekami tālu, lai sevi aizstāvētu, nodarot postījumus arī pretinieka teritorijā. Lai gan iepriekš Rietumi uz to skatījās noraidoši, Kamerona zaļā gaisma ir kā liecība par to, ka notiek pārmaiņas.

"Notiek pārmaiņas, varbūt mēs no vienas nedēļas uz otru tās nemanām, bet Ukrainai dod lielāku rīcības brīvību, tāpēc, ka uz frontes iet arvien sliktāk, un karot vajag ar to, kas ir pieejams, karot vajag gudri.

Gan politiskajā ziņā ar vārdiem, gan ar darbiem šobrīd mēs redzam arvien lielāku atbalstu Ukrainai, bet šīs pārmaiņas ir nevis tāpēc, ka Ukrainai ietu tagad vieglāk, bet praktiski ir jāpalīdz, jo Ukrainā paliek arvien grūtāk," norādīja Bērziņa.

Sji Dzjiņpina Eiropas tūre

Tikmēr Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pēc vairāku gadu pārtraukuma devies vizītēs uz Eiropu. Viņa tūrē iekļauta Francija, Ungārija, Serbija un arī Krievija. Kādi ir Pekinas nolūki un ko vēlas valstis, kas viņu uzņem?

"Nolūki un mērķi ir dažādi. Pirmkārt, ekonomiskie jautājumi. Sji Dzjiņpins lido uz Eiropu tādēļ, ka viņam ir nepieciešams uzturēt labas ekonomiskās saites ar Eiropu, bet Rietumeiropā tas paliek arvien sarežģītāk," norādīja Bērziņa.

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.
Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Tas ir iemesls, kāpēc Sji vizītē Francijā tikās ne tikai ar Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu, bet sarunās piedalījās arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kas izmantoja šo iespēju, lai izteiktu neapmierinātību ar Ķīnas atbalstu Krievijai Ukrainā.

"To mēs redzējām arī no Makrona. No vienas puses, notiek ekonomiskās sarunas, kuras abpusēji it kā varētu būt nepieciešamas, bet, no otras puses, Eiropas svarīgie valsts vīri un sievas uzstāj uz to, ka, izmantojot izdevību, jāizrunā arī nepatīkamie jautājumi.

Šeit tiešām ir runa par Ukrainu un par to, ka Rietumeiropa ļoti vēlas radīt Ķīnai spiedienu, ka vajadzētu mainīt ceļu un vajadzētu mazāk atbalstīt Krieviju Ukrainā," pauda Bērziņa.

Tālāk Ķīnas līdera vizīte turpinās uz tām Centrāleiropas valstīm, kuras Ķīnai ir visdraudzīgākās. Piemēram, Ungārijā Sji ir ļoti liels atbalsts no premjerministra Viktora Orbāna, norādīja drošības politikas eksperte, jaunu ekonomisko projektu dēļ. 

"Ja plašāk Eiropā ir bažas par elektroautomobiļu ražošanu un Ķīnas lomu tajā, ka tas varētu traucēt Eiropas ekonomikai, tad Ungārija ar atvērtām rokām ir pieņēmusi Ķīnas ieguldījumu ar elektroautomobiļiem saistīto bateriju ražošanā, īpaši Ungārijas austrumos, lai gan ir bijusi liela opozīcija no cilvēkiem, jo ir bažas par vides kvalitātes noturēšanu un citiem tamlīdzīgiem jautājumiem," skaidroja Bērziņa.

Ja Polijas austrumi šobrīd ļoti fokusējas uz atbalsta nodrošināšanu un piegādāšanu Ukrainai, tad tikmēr Ungārijas austrumi tiek bīdīti atbalstam Ķīnai. Abu šo valstu austrumu robežas ar Ukrainu ir ļoti dažādas, atzina drošības politikas eksperte. 

"Tālāk prezidents Sji lidos uz Serbiju, un Serbija ir, iespējams, visdraudzīgākā valsts Ķīnai visā Eiropā, tāpēc, ka [Serbijas prezidents Aleksandars] Vučičs uzskata, ka viņiem ir ļoti līdzīga, sena sāpe. Tad, kad Sji ierodas Belgradā, tad zīmes, kas tur parādās, ir tādas, ka Taivāna ir Ķīna, un Kosova ir Serbija," norādīja Bērziņa.

Līdz ar to Serbijā kopā tiek savilkti abi šie ģeopolitiskie jautājumi, kuros abas valstis, gan Ķīna, gan Serbija, ir zaudējušas it kā savu teritoriju un nav ar to īsti mierā.

"Belgradas neapmierinātība ar Eiropas Savienību, ar NATO valstīm un vēlme draudzēties ar Ķīnu no Ķīnas viedokļa tiek uztverts kā veiksmes stāsts.

Ķīna šo vēsturisko saikni, šo kopējo sāpi arī stiprina un turpina, jo ir apsolījusies finansēt un būvēt trīs miljardu vērtībā ātrvilcienu, kas savienos Belgradu ar Budapeštu. Tātad šī draudzība ir ne tikai ģeopolitiska, bet arī ar ekonomiku un infrastruktūru saistīta," skaidroja Bērziņa.

Savu tūri Ķīnas vadonis noslēgs Krievijā. Krievijai šī bijusi nozīmīga nedēļa, jo oficiāli sācies jau piektais Putina prezidentūras termiņš, un tāpat tika rīkotas 9. maija svinības.

"Ļoti simboliska ir jebkura vizīte un atbalsts šajā nedēļā. Savā ziņā tā ir drusku bīstama nedēļa, jo Krievijai ir jāparāda daudz, atzīmējot bijušās, senākās uzvaras arī militārajā jomā un svinot lielāku autoritāro nākotni Krievijā. Tās valstis, kuras pievienosies, kuras šajās dienās slavēs un atbalstīs Krieviju, skaidri nostājas tādā autoritārā, iegrožotā, cilvēkiem sarežģītākā, nepatīkamākā vēsturiskajā pusē," pauda Bērziņa. 

Krievija ir aktīva ne tikai Ukrainā

Pēdējā laikā arvien biežāk Eiropas valstu izlūkdienesti brīdina par Krievijas plāniem īstenot vardarbīgus sabotāžas aktus Eiropā. 

"Tas, protams, rada nemieru, bet līdzīgas lietas jau pēdējos gados ir notikušas. Vai mēs esam skaļi par tām runājuši vai nē, tas ir cits jautājums," atzina Bērziņa.

Drošības politikas eksperte norādīja, ka katras valsts pienākums ir rūpēties par savu iekšējo drošību un pasargāt cilvēkus un infrastruktūru, bet, ja viļņveidā arvien plašāk tiks fiksētas koordinētas darbības, protams, par to arvien plašāk tiks runāts arī pie NATO galda. 

"Mēs pēdējās nedēļās esam redzējuši no NATO puses paziņojumus un brīdinājumus tieši par dažāda veida hibrīduzbrukumiem, par to, kas notiek kibertelpā, par elektronisko vardarbību, kura neļauj, piemēram, Igaunijas teritorijā nolaisties lidmašīnām, jo GPS traucējumi notiek tādi, ka tas pat varētu pakļaut civilo aviosatiksmi draudiem," stāstīja Bērziņa.

Līdz šim iespējamie Krievijas aģenti un sabotieri ir aizturēti vairākās Eiropas valstīs, gan  Vācijā, gan Lielbritānijā, bet tikmēr dažādi uzbrukumi ir bijuši gan Spānijā, gan Čehijā, gan tepat Baltijas valstīs. 

"NATO valstīs notiek viss kaut kas. Būtu skaisti un vienkārši, ja varētu teikt, ka Krievija šobrīd ir aktīva tikai Ukrainā, bet tas tā nav.

Visu laiku no Krievijas puses notiek tāda tā kā taustīšanās, eksperimentēšana ar to, ko drīkst, ko neievēros vai ko pieļaus, tādā veidā pieslīpējot metodes," norādīja Bērziņa.

Šobrīd arvien skaļākas atbildes reakcijas un Krievijas brīdināšana ir vietā, vērtēja drošības politikas eksperte, jo tās vēlme pārbaudīt NATO drošības resursus un kapacitāti tikai arvien augs. 

"Īpaši šajā nedēļā, kad Putins atkal sevi parāda kā tādu izredzēto Krievijas valdnieku uz visiem laikiem, kā jauno caru, bet ar lielāku varu nekā caram. Tāpēc ir svarīgi parādīt ar pirkstu – mēs jūs novērojam, tā nevar, un sagatavoties arī iekšēji, sadarboties ar kaimiņvalstu un sabiedroto izlūkdienestiem – izsekot, notvert un pārtraukt iespējamos uzbrukumus," uzsvēra Bērziņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti