Plakāti ne tikai raksturo tā laika notikumus un mākslas tendences, bet precīzi rāda, piemēram, padomju laika spēcīgo propagandas ietekmi, izvēloties košas krāsas un izteiksmes līdzekļus, gan slavinot sasniegumus lauksaimniecībā, gan citādi ietekmējot cilvēku prātus.
Redzams arī tas, kā Latvijā pazīstamiem māksliniekiem nācies lavierēt starp pasūtījumu un paša pārliecību.
Kodolīgi teksti un izteiksmīgas krāsas – muzeja krājumā 310 plakāti
Plakāts ir salīdzinoši jauns grafikas mākslas veids. Veidojot politiskos, reklāmas un kultūras pasākumu plakātus, mākslinieki izmanto dažādus līdzekļus un paņēmienus: zīmē, glezno, liek lietā fotogrāfijas, veido kolāžas un tamlīdzīgi.
Tieši kodolīgi teksti un izteiksmīgas krāsas raksturo plakātus.
Kuldīgas novada muzeja krājumā glabājas 310 plakāti, galvenokārt no padomju laikiem, daudzi ko tādu ieraudzīs pirmo reizi un būs pārsteigti. Arī muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Laura Vilerte ir gados jauna un padomju laikus nav piedzīvojusi.
"Var pilnīgi just, ka tas ir cits laiks, īpaši pēc skaļās krāsas, – sarkanās, zilās krāsas, tās pamatkrāsas, kas tiek izmantotas. Plakātu būtība ir uzrunāt cilvēkus, tiem bija jāietekmē. Mūsdienu plakāti ir šim laikam gaumīgāki, tā nebļauj virsū, kā to dara padomju laikā, kad iet tā propaganda, ko vēlas panākt pasūtītājs vai autors," stāsta Vilerte.
Mākslinieku nodeva laikmetam
Vienlaikus tā bijusi arī mākslinieku nodeva laikmetam.
Košās krasās un sarkanos toņos
izstādē eksponēts mākslinieces Džemmas Skulmes 1965. gadā radītais darbs, kas izmantots plakātā un atrodas Kuldīgas novada muzeja krājumā.
"Džemmas Skulmes darināts plakāts "Brāļu tautu saime Padomju Latvijā zied". Stilizētos tērpos, latviešu un citu brālīgo republiku sievietes, bijām savulaik tādā kuplā pulciņā," par šo darbu stāsta galvenā muzeja krājuma glabātāja Elita Pūrīte.
Uzmanību piesaista vairāki plakāti, kas veltīti lauksaimniecības tematikai, gan slavinot kukurūzas audzēšanu, gan ķīmijas izmantošanu.
Kādā plakātā var redzēt lidmašīnas, kas no debesīm kaisa mēslojumu. Uz plakāta rakstīts "Ķīmija – augstu ražu pamats".
Atjaunotās Latvijas laikā visvairāk plakātu ir saistīti ar vēlēšanām
Pirms astoņiem gadiem muzejā nonāca kāds ar roku rakstīts plakāts, tādus ierasts redzēt piketos, arī tas zīmīgi papildina plakātu izstādi. Tas ir sociālais plakāts, kas izmantots no demonstrācijām Kuldīgas pilsētā 1988. gadā: "Prasām okupācijas armijā neiesaukt latviešu jauniešus". 1988. gadā sāka pretoties padomju lietām, jauniešus toreiz sūtīja uz Afganistānu. Katrā ģimene, kam bija mājās iesaukuma vecuma puisis, uztraucās par to, kur viņš nonāks.
Muzejā vislielākajā skaitā ir saglabājušies plakāti tieši no padomju laikiem, stāsta krājuma glabātāja Elita Pūrīte.
"Spriežot, ka vairums plakātu ir no padomju perioda, visticamāk, tajā arī tos vairāk izmantoja pilsētvidē. Tagad tie vairāk ir reklāmas plakāti, ko mēs muzeja krājumā nevācam, bet derētu," atzīst Elita Pūrīte.
Kā padomju laikā cilvēki baidījušies no represijām, liecina kāds plakāts, kas tapis vēl pirmās brīvvalsts laikā, 1938. gadā, un veltīts Dziesmu svētkiem. Tas ir senākais plakāts, kas atrodas muzeja krājumā. Labi redzams, kā izgriezts kāds gabals, kur pieminēts valsts vadonis Kārlis Ulmanis, atklāj krājuma glabātāja.
Izstādē redzami arī jaunāki plakāti, piemēram, 1995. gada 6. Saeimas vēlēšanas.
"Atjaunotās Latvijas laikā visvairāk plakātu ir saistīti ar vēlēšanām. Visās pēc kārtas, jautājums tikai, vai mums ir krājumā. Ir partiju reklāmas plakātu formātā, tādas ir visbiežāk," stāsta Pūrīte.
Plakāti ir izteiksmīgi laikmeta liecinieki, par to līdz šī gada 18. augustam var pārliecināties Kuldīgas novada muzeja veidotajā izstādē. Muzejā apskatāma neliela daļa no krājuma.
