"Varu atklāt noslēpumu, ka pirmo reizi esmu piedalījies Dziesmu svētkos tālajā 1965. gadā, kad mans pienākums bija pasniegt virsvadītājiem ziedus," stāsta Dzintars Mozgis, kuram tolaik bija seši gadi, ziedus viņš pasniedza kā bērnu deju kolektīva "Dzirkstelīte" dalībnieks un atceras to kā varenu notikumu. Pēc tam viņš piedalījies daudzos Dziesmu svētkos, bet jau kā kora dziedātājs. Šī gada svētki viņam būs jo sevišķi darbīgi, jo viņš ne tikai dziedās, bet atkal arī dejos. Lai būtu jautrāk – kā viņš pats saka: "Tiesa, pēc 58 gadu pārtraukuma atjaunot manas dejiskās aktivitātes ir deju kolektīva vadītājas Guntas Skujas liela uzdrošināšanās. Bet viņa mani ir pieņēmusi un mēģina tolerēt to, ko es nemāku darīt, bet es ļoti cenšos. Es aptuveni gadu dejoju Mārupes senioru deju kolektīvā "Klasesbiedri"."

Ārsts atklāj, ka impulss atkal atgriezties pie dejošanas ir "ar Pasaules Veselības organizācijas lielāko uzstādījumu – veselīgu novecošanu, jo fiziskā aktivitāte ir ārkārtīgi būtiska.

Deja, dziesma, dziedāšana – arī ir veselīga dzīvesveida sastāvdaļa, un tad nu es cenšos izpildīt to, ko pats mācu citiem, – veselīgi novecot. Tas ir prieks caur dziesmu un deju."

Dejiskās aktivitātes Dzintars Mozgis atjaunojis pirms gada, bet viņa muzicēšanas stāžs ir ļoti ilglaicīgs un regulārs. Savulaik viņam bija arī rokmūzikas posms, viņš vadīja Ogres Kultūras nama estrādes ansambli. Dziedājis vairākos koros, šobrīd viņa kolektīvs ir Baibas Milzarājas vadītais jauktais koris "SenRīga". Līdzās patikai muzicēt viņš – kā jau mediķis – neaizmirst izcelt arī veselībai pozitīvos aspektus: "Dziedāšana – tās ir plaušu "ekskursijas", ventilācijas, pareiza elpošana. Visnotaļ arī dziedāšana ir process, kas prasa fizisku enerģiju, un neapšaubāmi te nāk klāt arī emocionālās un psihiskās veselības komponenti, kas ir ārkārtīgi būtiski, jo glābj mūs no depresijas un citām nepatikšanām."

Par dažādos laikos piedzīvoto Dziesmu svētkos Dzintaram Mozgim ir daudz skaistu un dārgu atmiņu, viņš arī atzīst, ka viņa izpratnē Atmoda sākās jau 1985. gada svētkos: "Man būs grūti nosaukt vienu mirkli – augstu lidojumu, jo tādu ir bijis daudz. Skaistu akcentu, uzplaiksnījumu, zibšņu. Lai atminos kaut vai maestro Edgara Račevska diriģēto Lūcijas Garūtas "Mūsu Tēvs debesīs" iepriekšējos Dziesmu svētkos… Bija jau tāda skumja sajūta, ka maestro vairs nediriģēs… Man bija arī tas gods dziedāt viņa Festivāla korī ilgus gadus, jā, sauksim to par Meistara pieskārienu. Bet šis nav vienīgais skaistais zibsnis. Manā izpratnē Atmoda sākās ar Haralda Medņa diriģēto "Gaismas pili" 1985. gadā. Tas bija tāds īpašs akcents, īpašs notikums visas mūsu tautas vēsturē."

Šī gada svētkiem savukārt īpašu noskaņu piešķir tas, ka šai tradīcijai svinam lielu, apaļu jubileju. Dzintars Mozgis turpina: "Man bija tas gods dziedāt arī Dikļos, kad nesen tur bija atmiņu pasākums. Jā, man šķiet, ka tas ir ārkārtīgi būtiski, ka mūsu tautai ir šāda tradīcija, tā ir viena no tām tradīcijām, kas mūs tur kopā.

Es gribētu to uzskatīt par svētu tradīciju, un lai tā dzīvo mūžu mūžos."

Dzintars Mozgis kā Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis darbojas arī svētku Rīcības komitejā. Viņa uzdevums sadarbībā ar citiem medicīnas nozares profesionāļiem ir izstrādāt vadlīnijas, lai cilvēki svētkus varētu aizvadīt pēc iespējas drošāk un bez liekiem uztraukumiem par savu veselību.

Tiešu epidemioloģisku draudu šovasar nav, bet ir citi riski, piemēram, pārkaršanas risks un traumu risks, un šai saistībā arī paši svētku dalībnieki aicināti būt atbildīgi pret savu veselību, piemēram, lai nepārkarstu, ir laikus jāpadzeras, bet, lai izvairītos no infekcijas slimībām, ir jāmazgā rokas.

Medicīnisko atbalstu šogad svētkos kopumā nodrošinās 250 mediķu.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.