Vispārējie Latviešu Dziesmu un Deju Svētki

Pirmajos Dziesmu svētkos 1873. gadā Baltijas skolotāju semināra koris Jāņa Dreiberģa vadībā pie "Līgo" karoga pirmo reizi atskaņoja Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju!". Karoga cildināšana vietā, kurā meklējamas Dziesmu svētku tradīcijas stiprās saknes, ir būtiska svētku rituāla sastāvdaļa – svinīgs sākums desmit dienu ilgam notikumam reizi piecos gados.

Vairāk

Tradicionāls Dziesmu un deju svētku rituāls, kurā godina tās personības, kas ir rūpējušās par tradīcijas un latviešu nacionālās identitātes saglabāšanu – virsdiriģentus un Goda virsdiriģentus, virsvadītājus un Goda virsvadītājus.

Vairāk

Garīgās mūzikas koncerts ir tradicionāla Dziesmu un deju svētku nedēļas sākuma norise. Šoreiz tajā skanēs latviešu akadēmiskās mūzikas spilgtāko skaņražu E. Dārziņa, J. Mediņa, J. Graubiņa, U. Prauliņa, P. Vaska, G. Šmites, R. Dubras, E. Ešenvalda un J. Jančevska opusi Latvijas profesionālo un mūzikas izglītības iestāžu koru izpildījumā. Koncertā piedalās: Jolanta Strikaite, soprāns; Katrīna Paula Felsberga, soprāns; Mārtiņš Zvīgulis, tenors; Reinis Zariņš, klavieres; Aigars Reinis, ērģeles; VAK “Latvija”, Latvijas Radio koris, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktais koris, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, J.Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Rīgas Doma zēnu koris, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, J.Mediņa Rīgas 1. Mūzikas vidusskolas zēnu koris, Vokālā grupa “Cosmos”, “Sinfonietta Rīga”. Diriģenti: Aira Birziņa, Jurģis Cābulis, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Mārtiņš Ozoliņš, Māris Sirmais, Valdis Tomsons, Romāns Vanags, Andris Veismanis.

Vairāk

Latvijas labāko amatierkoru finālsacensības norisināsies jaukto, vīru, sieviešu, kā arī senioru koru kategorijās. Dalībnieku sniegumu vērtēs starptautiska žūrija. Tradicionāli Finālkonkursa rezultāti tiek paziņoti uzreiz pēc sacensībām, klātesot visiem dalībniekiem un raisot neaizmirstamas emocijas.

Vairāk

Tautas lietišķās mākslas izstādē vienkopus būs aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi. Tomēr tautas mākslas bagātības un daudzveidības atrādīšana nav vienīgais izstādes mērķis – izstāde uzrunās skatītājus ne tikai ar priekšmetu daudzveidību un augsto izpildījuma līmeni, bet to papildinās izzinoša un praktiska informācija, kā arī videomateriāli, kas stāstīs gan par amata prasmēm, meistariem un dažām praktiskām pamācībām. Izstādes dalībnieki: Latvijas tautas lietišķās mākslas studiju meistari un individuāli strādājošie meistari.

Vairāk

Dziesmusvētku simtpiecdesmitgades gājienā pirmo reizi kopā satiksies jaunizveidotie Latvijas novadi. Kur vēl labāk sevi varēs parādīt? Kāda ir katra novada kultūrzīme, ar ko var dižoties un gājienā izrādīt novada priekšā? Ieraudzīsim mūsu šodienas kultūras bagātību novadu savdabībā. Dziesmusvētku dalībnieku gājiens ir neatņemama svētku tradīcijas sastāvdaļa. Kā krāšņa upe tas vijas par galveno Rīgas ielu, aizsākoties pie Brīvības pieminekļa un noslēdzoties pie Dailes teātra. Tautas tērpu krāšņums, gaviles, satikšanās prieks un Dziesmusvētku svinēšana.

Vairāk

Tautas lietišķās mākslas meistaru darinājumu gadatirgus Vērmanes dārzā ir tradīcija, kas aizsākusies ar 2003. gada Dziesmu un deju svētkiem. Šoreiz ar saviem darinājumiem piedalīties būs aicināti meistari un amatnieki, kuri darina mūsdienīga dizaina priekšmetus, kā idejisko bāzi izmantojot tradicionālo mantojumu. Neatņemama gadatirgus sastāvdaļa ir gan folkloras kopu, tautas teātru, mazākumtautību ansambļu, tautas muzikantu u.c. kolektīvu koncerti Vērmanes dārza estrādē.

Vairāk

Dziesmu svētki ir brīdis, kad dziesma un deja ir nobriedušas nākt tautā. Tāpēc šī gada atklāšanas koncerts atvērs durvis un vārtus, svinot briedumu. To briedumu, kas ļāvis soli pie soļa, balsi pie balss, atkal sanākt mums kopā un pateikt – šis ir tas, kas mēs esam, ko mēs varam un ko gribam. Dziesmu svētku atklāšanas koncertā populārākie mūziķi un tuvākie skaņdarbi aicinās ļauties tam, ko var atļauties tikai spēcīgie un pārliecinātie – tuvībai, pieņemšanai, līdzāsbūšanai un ciešai mīlestībai… Bet pats svarīgākais – kopīgai dziesmai, ļaujot katram svētku dalībniekam un skatītājam izjust – svētki ir nobrieduši sākties!

Vairāk

Vēsturiskā Dziesmu svētku norises vieta tradīcijas simtpiecdesmitgadē pārvērtīsies par Svētku parku – ar koncertiem un izrādēm uz divām skatuvēm, mūsdienu dizaina tirdziņu, svētku restorānu, lielo koncertu publiskās skatīšanās vietu, sabiedrisko mediju svētku studijām, jaunāko grāmatu atvēršanas svētkiem – jaukām satikšanās reizēm un svētku atmosfēras baudīšanai. Svētku kvartāla darbības laikā būs iespēja bez maksas redzēt folkloras dienas košumu, kapelu maratona ritmus, vokālo ansambļu sadziedāšanos, mazākumtautību kolektīvu sniegumu, grupu – "Iļģi", "Skyforger", "Rikši" – aizrautību, Kārļa Lāča mūziklu "Pūt, vējiņi!" Rīgas doma kora skolas iestudējumā (tas ieguvis Lielās mūzikas balvas 2022 skatītāju simpātiju speciālbalvu) u.c. īpaši Svētku parkam izraudzītas aktivitātes, kas cels godā vietu, kurā dziesmusvētku gars ir kaldināts ne reizi vien!

Vairāk

Vairāk

Balts. Visa sākums un turpinājums. Askētisms un piesātinājums reizē. Latvietis, kurā mijas latviskās dzīvesziņas pamats un jaunā laikmeta meklējumi. Deju jaunrades koncertuzvedums, kurš veidots ar jaunu mūziku, jaunām horeogrāfijām un jaunu māksliniecisko risinājumu, kurā saplūst skatuviskā deja un latviešu tēlotāja māksla. Cauri vijas balts pavediens, kā ceļš no kura sākt, veidoties un nenomaldīties, kuru ņemt par pamatu un, kurā būt nemitīgā attīstībā. Balts audekls, uz kura zīmēt, un balts pavediens, no kura aust krāsainus rakstus. Dažādības pilns 18 horeogrāfu kopdarbs ar 18 jaunām dejām, kas atklāj septiņas latvietim svarīgas būtības – bērnība, daba, darbs, zeme, dzīvošana, tīrradnība un esība. Latvieša daudzšķautņainība un tīrība reizē.

Vairāk

Pasākuma vadmotīvs jēdzienu “saieta nams” izceļ kā satikšanās vietu, sanākšanu. Mēs visi nākam no dažādām pasaules vietām, ar pavisam atšķirīgu pieredzi, bet ar vienu vēstījumu. Mūsu atšķirīgās pieredzes un pasaules redzējumus, ietērpts latviskajā dzīvesziņā un tradīcijās, katrā pasaules mala atbalsojas citādāk. Aicinām no savām mītnes zemēm uz Rīgu vest savas unikālās latviešu dziesmas, dejas, mūziku un stāstus, lai dalītos ar tiem!

Vairāk

Senioru kori jau kopš 1963. gada piedalās dziesmu svētkos. 60 gadi. Pilni ar satikšanās prieku. Pilni ar kopā būšanu. Pilni ar dziesmām. Neba nebija grūtības, neba bez pārbaudījumiem iztika, bet tāpat cauri laikam tika, dziesmu sev līdzi nesdami. Paaudze pēc paaudzes, paaudze pēc paaudzes viena otru ar korī būšanas trakumu aplipināja, jo tā un tikai tā neiznīcināmas tradīcijas savu mūžības mūžu var dzīvot. Koncerts “Upe ūdeņu nes” ir daļa no neizmērojamas pateicības mūsu senioriem par to, ka tradīcija nav nākotnē jāievelk ar vilkšanu, tā kopā ar viņiem atnāk, tā kopā ar prieku plūst. Koncertā piedalās ne tikai senioru kori no visas Latvijas, bet arī deju kolektīvi, koklētāji un tautā iemīļoti solisti.

Vairāk

Balts. Visa sākums un turpinājums. Askētisms un piesātinājums reizē. Latvietis, kurā mijas latviskās dzīvesziņas pamats un jaunā laikmeta meklējumi. Deju jaunrades koncertuzvedums, kurš veidots ar jaunu mūziku, jaunām horeogrāfijām un jaunu māksliniecisko risinājumu, kurā saplūst skatuviskā deja un latviešu tēlotāja māksla. Cauri vijas balts pavediens, kā ceļš no kura sākt, veidoties un nenomaldīties, kuru ņemt par pamatu un, kurā būt nemitīgā attīstībā. Balts audekls, uz kura zīmēt, un balts pavediens, no kura aust krāsainus rakstus. Dažādības pilns 18 horeogrāfu kopdarbs ar 18 jaunām dejām, kas atklāj septiņas latvietim svarīgas būtības – bērnība, daba, darbs, zeme, dzīvošana, tīrradnība un esība. Latvieša daudzšķautņainība un tīrība reizē.

Vairāk

Koncerts iecerēts kā latviešu akadēmiskās oriģinālmūzikas koncerts, kurā skanēs dažādu paaudžu latviešu komponistu mūzika, kas radīta tieši koklētāju ansambļiem. Koncertu veidos atsevišķu ansambļu solo priekšnesumi, bet noslēgumā iecerēts vērienīgs kopskaņdarbs – visiem koncerta dalībniekiem kopīgi atskaņojot Valda Zilvera kompozīciju “Zvanu spēles”, kurai speciāli šim koncertam tiks veidota otrā redakcija iekļaujot ērģeļu skanējumu. Koncertu bagātinās komponistes Lienes Batņas speciāli šim koncertam radīts jaundarbs koklētāju ansamblim un korim. Piedalās: koklētāju ansambļi “Skandīne”, “Cantata”, “Balti”, “Dzītariņi”, “Atbalsis”, “Teiksma”, “Konsonanse”, “Sakta”, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas koklētāju ansamblis un Jūrmalas Mūzikas vidusskolas koklētāju ansamblis, Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas sieviešu koris “Via Stella”, Vecumnieku novada sieviešu koris Vokālais ansamblis Artūra Švarcbaha vadībā, Līga Griķe (koncertkokle), Ilona Birģele (ērģeles), Mikus Bāliņš (sitaminstrumenti), Ieva Nīmane (pūšaminstrumenti), Zane Jurēvica (īru flauta), Ieva Alenčika (solo balss). Diriģenti: Liene Batņa, Ieva Mežgaile un Valda Bagāta.

Vairāk

Koncertā Torņakalna baznīcā skanēs latviešu populārās mūzikas pārlikumi un aranžijas koklētāju ansambļiem, atsevišķos skaņdarbos kokļu skanējumu bagātinās citu instrumentu tembri un cilvēka balss. Koncerta gaitā klausītājiem būs iespēja dzirdēt Latvijas koklētāju ansambļu solo priekšnesumus, kuros izpaudīsies koncertkokles plašās tehniskās un radošās iespējas, bagātais un daudzveidīgais kokles skanējums, kas koncerta noslēgumā izaugs līdz visaptverošam priekšnesumam apvienotā koklētāju ansambļa izpildījumā. Piedalās: koklētāju ansambļi “Kārta”, “Dzītari”, “Raksti”, “Austriņa”, “Liepa”, “Zeltskariņi”, “Pūt vējiņi”, “Uguntiņa”, “Wendenkokle”, “Eternum”, solisti: Astarulsmirus (Gustavo), Laima Dimanta, Zintis Žvarts (saksofons) Diriģente Inese Rasa, koncerta vadītājs Zigfrīds Muktupāvels.

Vairāk

Bez kordiriģentiem nebūtu iespējami Dziesmu svētki! Tādēļ, atzīmējot Dziesmu svētku simtpiecdesmitgadi, Sidraba birzs Kokaru zālē norisināsies koncerts, kurā piedalīsies visas Latvijas kordiriģenti, atskaņojot tikai tādu repertuāru, kādu paši koncerta dalībnieki izvēlējušies. Koncerts paredzēts divās daļās, parādot gan viendabīgo koru repertuāru, gan dubultkoru un jaukto koru opusus, kā arī iezīmējot nākotnes Dziesmu svētku vīziju, topošajiem diriģentiem atskaņojot mūziku par mīlestību, jo bez mīlestības pret dziedāšanu nebūtu ne Dziesmu svētki, ne kordziedāšanas tradīcija. Koncertā piedalās: Latvijas kordiriģentu koris, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktais koris. Diriģenti: Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Valdis Tomsons, Romāns Vanags, Andris Veismanis.

Vairāk