Kevins Keners ir jauns cilvēks no Kanādas, kas pašlaik gadu pavada Eiropā un veido vides podkāstu jeb aplādi "The Elephant" (tulkojumā - zilonis). Pieci.lv žurnāliste Ieva Upīte satika viņu Ungārijā, kur notika Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta apbalvošanas pasākums.
Interneta pasaulē iedzīvojies termins "Instagram husband" jeb “Instagram vīrs” apzīmē cilvēkus, kuri regulāri fotogrāfē aktīvo “Instagram” lietotāju bildes, bet paši bildēs gandrīz nekad nav redzami. Populāri Latvijas “Instagram” lietotāji stāsta, ka termins nav saistīts ar ģimenes stāvokli vai fotogrāfa dzimuma identitāti, par "Instagram husband" var kļūt gan vīri, gan sievas, draugi, draudzenes, vecāki, bērni un paziņas.
Strūklaka pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas (LNOB) ir viena no senākajām Rīgā. Tā ir vecāka par Latvijas valsti – atklāta jau 1887.gadā, laikā, kad Rīga piedzīvoja būtiskas izmaiņas visās dzīves jomās, sākot no rūpniecības un beidzot ar iedzīvotāju skaitu. Senās fotogrāfijās ir redzams, ka vienam no bērniem pie nimfas kājām bijusi makšķere, tāpat zināms, ka strūklakai ir dvīņumāsa Vācijā, taču šobrīd redzēt var tikai lielo gliemežvāku, kas pacelts virs galvas, jo priekšā ir nožogojums un notiek liela rosība. Kā stāsta atbildīgās iestādes, tiek veikti ūdensvada attīrīšanas darbi.
Aizsargājamo putnu dzīve šajā sezonā bija tikpat raiba kā Latvijas pavasara laika apstākļi. Pašlaik lielākā daļa tiešraižu ligzdu jau ir tukšas. Nu jāgaida nākamā "Putnu seriāla" sezona.
Latvijas Dabas fonda tiešsaistes kamerās redzamo ūpju ligzdu sāk pamest "mazie" ūpēni. Viens no viņiem jau izlecis no ligzdas un dzīvi turpinās netālajos krūmos, bet vecāki viņu vēl kādu laiku turpinās barot.
Zivjērgļu pārim — Teo un Tīnai — pirmdienas vakarā izšķīlušies jau divi putnēni, tviterī pavēstīja Latvijas Dabas fonds, kura tiešsaistes kamerās portālā dabasdati.lv var vērot aizsargājamu putnu — jūras ērgļu, zivjērgļu, ūpju, vistu vanagu un melno stārķu — dzīvi.
Latvijas Dabas fonda tiešsaistes kamerās portālā dabasdati.lv varam vērot aizsargājamu putnu — jūras ērgļu, zivjērgļu, ūpju, vistu vanagu un melno stārķu dzīvi. Iepriekšējā sērijā runāts par lielo dumpju ligzdu, kurā palikuši nu jau tikai divi cālēni.
Latvijas Dabas fonda tiešsaistes kamerā portālā dabasdati.lv var vērot ne tikai jūras ērgļu, zivjērgļu, ūpju, vistu vanagu un melno stārķu dzīvi, bet tagad arī Bet lielā dumpja ligzdu, kurā gan ir atgadījies traģisks notikums un nu piecu cāļu ligzdā ir par vienu lielo dumpi mazāk.
Mums patīk skatīties, kā norit iztēlotas ainas. Mēs pierodam pie aktieriem, kurus redzam gan teātrī, gan TV ekrānos tik ļoti, ka uzskatām, ka tās lomas, kuras tie spēlē, atbilst viņu patiesajai dabai. Piemēram, nereti domājam, ka Mildiņa - ak vai, es, protams, gribēju teikt - Ilze Vazdika, - ir tas cilvēks, kam jāprasa pēc jaunākās receptes, vai, ja jābrauc atpūsties, tad noteikti uz Bīriņu pili, jo tur taču ir izslavētā Pētersonu viesnīca!
Latvijas Dabas fonda tiešsaistes kamerās dabasdati.lv var vērot aizsargājamu putnu — jūras ērgļu, zivjērgļu, ūpju, vistu vanagu un melno stārķu — dzīvi. Iepriekš stāstīts par upju pāra mazuļiem, kas nu jau pusvārnas lielumā. Tikmēr vistu vanagiem izšķīlušies cālēni, bet melnais stārķis Ozols savu stārķu dāmu tā arī nav sagaidījis un diez vai sagaidīs.
Latvijas Dabas fonda tiešsaistes kamerā redzamajā melnā stārķa ligzdā stārķis Ozols aizvien ir viens un, visticamāk, melnā stārķa dāma Zīle neatlidos. Tiešsaistes kamerās portālā dabasdati.lv var vērot arī izsargājamu putnu – jūras ērgļu, zivjērgļu, ūpju, vistu vanagu un melno stārķu — dzīvi. Un ūpju ligzdā gan ir priecīgāki notikumi – mazie ūpēni.
Pagājušajā nedēļā ziņots par melno stārķi, tas, visticamāk, ir jau pazīstamais Ozols. Viņš ieradies viens, sakārtojis ligzdu un gaida atgriežamies savu stārķu dāmu Zīli. Vai viņa atlidos? Aizvien nav zināms. Tikmēr jūras ērglis nomainījis dāmu un turpina spēlēt ģimenes dzīvi, kuru var vērot Latvijas Dabas fonda tiešsaistes kamerās dabasdati.lv. Bet pieci.lv putnu seriālā šajā sērijā pievēršamies ūpjiem un viņu medījumam.
Pagājušajā nedēļā sapratām, ka jūras ērgļu pāris — Raimis un Meitene — tikai spēlē ģimeni. Kamēr vistu vanagiem, kuru dzīvi arī var vērot Latvijas Dabas fonda tiešsaistes kamerās "dabasdati.lv", ir izdēta jau piektā ola, jaunākajā pieci.lv putnu seriāla sērijā vairāk par melnā stārķa ierašanos.
Pagājušajā nedēļā pieci.lv sāka stāstīt par aizsargājamo putnu dzīvi, ko var vērot Latvijas Dabas fonda tiešsaistes kamerās. Dabasdati.lv var sekot līdzi melno stārķu, jūras ērgļu, vistu vanagu un vēl divām jaunām ligzdām — zivjērgļu un ūpju ģimenes dzīvei. Šonedēļ atklājies, ka jūras ērgļu pāris Raimis un Meitene tikai spēlē ģimenes dzīvi — viņiem pēcnācēju nebūs; vistu vanagiem ir jau divas olas, bet ūpju mazuļus piedāvā saukt par Bubinatoriem.
Sācies astronomiskais pavasaris, un rosība manāma arī putnu dzīvē. Tiešsaistes kamerās , kuras nodrošina Latvijas Dabas fonds, var vērot jūras ērgļu ligzdu Kurzemē, Durbes novadā, arī vistu vanagu ligzdu Rīgā un melno stārķu ligzdu Sēlijā — tā atrodas starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi. Turpmāk "Pieci.lv" vairākās sērijās katru nedēļu stāstīs par to, kas jauns putnu dzīvē. Vēl nesen jūras ērgļu ligzdai nebija saimnieku, taču tikko ligzdā atgriezies ērgļu pāris - Raimis un Meitene.
Latvijas presē ziņas par pirmajiem plūdiem sastopamas no 19.gadsimta. Tajā laikā gan ļaudis rakstīja par ticības plūdiem, bet par pavasara plūdiem un to izrietošajām traģiskajām sekām avīzes sāk rakstīt ap 1876.gadu.
Līdz ar pavasara iestāšanos Latvijā ierodas pirmie gājputni un latviešu senču ticējumi liecina, ka pastāv saistība starp ticējumiem un gājputnu ierašanos.
Dziesmu svētkos piedalās vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku, tomēr vīru balsu koros ir maz. Mežaparka estrādē nākamajos svētkos kopā ar vīru koriem dziedās arī vīrieši no jauktajiem koriem, bet situācija visur nav vienāda. Ir diriģenti, kuri norāda, ka ir kori, kur tā nav problēma un visās balsu grupās dziedātāju pietiek.
Digitālajā laikmetā ierastos ģimenes fotoalbumus, kas pārpildīti ar melnbaltiem un krāsainiem fotoattēliem, nomainījušas digitālas attēlu krātuves viedtālruņos, “mākoņos” un citos datu nesējos. Fotoattēli pat nav jāgrupē, viedtālruņi automātiski izveido albumus un atdala attēlus no video materiāliem, ekrānuzņēmumiem, parastajiem fotoattēliem un… selfijiem jeb pašfoto (pašbildēm). Selfiju bums gan ir pieklusis, tomēr pašbildes ir izpētes vērts objekts, kas pierāda, ka selfijus nepublicējam tāpat vien.
Zemes orbītā ir ap 4500 mākslīgie pavadoņi, kas nodrošina GPS, precīzu laiku un laika ziņas. Tiesa, strādājošu pavadoņu ir vien pusotrs tūkstotis, pārējos sauc par kosmiskajiem atkritumiem, par kuru aizvākšanu vēl tikai domā.
Feministiskā žurnāla „Samanta” autore un nesen atklātās izstādes „Sarkanā istaba” māksliniece Ingrīda Pičukāne atbalsta sieviešu tiesības un vēl nesen sevi dēvējusi par mākslinieci-feministi. Viņa piekrīt savai draudzenei, kura Latviju nosaukusi par leļļu ieleju, kur valda ārējā izskata kults, kas “paredz” sievietēm būt dekoratīvi skaistām, bet vīriešus portretē tādus, kas dara “nopietnās” lietas.
Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks Dziesmu un deju svētki, un to neatņemama sastāvdaļa ir Mārtiņa Brauna skaņdarbs “Saule, Pērkons, Daugava”. Kā izrādās, iemīļotajai koristu dziesmai ir divas versijas, kuru dzied skolēnu dziesmu svētkos, un viena panta īsāka, kuru dzied Vispārējos dziesmu svētkos.
Ziemas saulgrieži un vieni Ziemassvētki aizvadīti, skaistākā eglīte izvēlēta un izpušķota, istabas sakārtotas, galdi saklāti Jaungada un pareizticīgo Ziemassvētku gaidās. Taču, kas notiek ar tām eglītēm, kuras ir nocirstas, bet savas mājas neatrada šais Ziemassvētkos?
Šonedēļ fotogrāfs Melvins Nikolsons Skotijā iemūžināja retu dabas parādību - balto varavīksni. Šī dabas parādība tiek saukta arī par miglas varavīksni, jo veidojas miglā un spēcīgā saulē.
Esam pieraduši pie mūsu svētku mēneša nepastāvīgās dabas, kas brīžiem atnes kopā sniegu un salu, citreiz miglu un lietu. Taču laikapstākļi nekad nav traucējuši nedz salūta šaušanai, nedz ģimenes svētku vakariņām un svētku izbaudīšanai. Pirms 98 gadiem Rīgā diena pagāja bez nokrišņiem, bet šo 98 gadu laikā valsts svētkos gan lijis, gan bijis pamatīgs sals.
ASV indīroka grupas ACIDIC bundziniekam Metam Vitakeram četru gadu vecumā atklāja leikēmiju. Sekoja trīs gadus ilga ārstēšanās, un viņa ģimenei tas bija smagākais posms dzīvē, mūziķis atklāj intervijā pieci.lv, runājot par vēža skartiem cilvēkiem saistībā ar labdarības akciju "Dod pieci". Tajā šogad vāks ziedojumus vēža skartu cilvēku rehabilitācijai pēc ārstēšanās procedūru beigām.
Pirms gada 13. novembrī Francijas ierasto ikdienu satricināja teroristu uzbrukumi Parīzē un ziemeļu priekšpilsētā Sendenī. Kādas sajūtas ir Parīzē pēc gada? Francijas galvaspilsētā dzīvojošais ārsts Aldis Kaufmanis un students no Kanādas Metjū pieci.lv stāstīja, ka jūtas droši, policijas un armijas klātbūtne un pārbaudes jau kļuva par ikdienu, bet pilsēta joprojām ir dzīvespriecīga.
Rīgas zooloģiskais dārzs ir vecāks par Latvijas valsti un oktobra vidū sagaidīja savu 104. gadskārtu. Un vēsture, tāpat kā Latvijai, arī zoodārzam ir sarežģīta — arī dzīvnieki ir pārcietuši divus pasaules karus. Kādā no smagajiem periodiem cilvēki pat nolēmuši apēst ziloņus.
Rīgā jau vairākus gadus nav atļauts ubagot kopā ar suņiem. Četrkājaino tuneļos vairs nav tik daudz, cik to bija agrāk, tomēr joprojām ir dzīvnieki, kuri lūdz sīknaudu kopā ar saviem saimniekiem. Tas gan nenozīmē, ka suns saimniekam būtu jāatņem, norāda dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja.
Šogad labdarības maratona "Dod pieci" ziedojumu vākšanas mērķis ir atbalsts cilvēkiem, kuri pēc vēža ārstēšanas vēlas saņemt palīdzību un saprast, kā dzīvot tālāk. Vienā no šādām organizācijas "Dzīvības koks" nometnēm piedalījās arī Ilze, kurai no smagās slimības palīdzēja atgūties cilvēki, kurus skārusi tā pati nelaime.
Nesen medijos parādījās ziņa par to, ka kādam Lielbritānijas vīrietim ar jaunu ārstēšanas metodi, iespējams, ir izārstēts HIV vīruss, taču patiesībā ārstnieciskie pētījumi ir tikko uzsākti un ir pāragri izteikt kādus secinājumus. Pirmie oficiālie rezultāti gaidāmi ne ātrāk par 2018.gadu, un ziņas par brīnumzālēm tiek publicētas pāragri un nekritiski.
