Latvija no meteoroloģiskā viedokļa dibināta vēlā rudenī, laikā, kad lietus brīžiem jaucas ar sniegu un saule lec pulksten astoņos no rīta. Taču Latvijas proklamēšanas dienā nekādi nokrišņi, vismaz Rīgā, netika novēroti.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimatologs Edgars Maļinovskis stāsta, ka “par 18. novembri mēs zinām, ka maksimālā gaisa temperatūra tajā dienā sasniedza +5 grādus, un naktī gaisa temperatūra nepazeminājās zemāk par 0,9 grādiem pēc Celsija, kā arī mēs zinām, ka šī diena Rīgā pagāja bez nokrišņiem”.
Šādus laika apstākļus, kas būtībā līdzvērtīgi šodienai, kad ir mākoņains un drēgns, Latvijas dzimšanas dienā fiksējusi tolaik vienīgā laika novērošanas stacija visā Latvijas teritorijā, kas atradās Rīgā. Taču ar laiku sāka apzināt visu Latvijas teritoriju.
“Tikai septiņas reizes kopš 1923. gada ir bijis tā, ka visā Latvijas teritorijā 18. novembris pagājis bez nokrišņiem, un vidēji šai dienā ir aptuveni 2 milimetru nokrišņi, maksimālie nokrišņi bijuši 1967. gadā Limbažos, kad novērots 26,8 milimetru nokrišņu daudzums,” stāsta Maļinovskis.
Aukstākais 18. novembris bijis 1965. gadā Mērsragā, tad gaisa temperatūra sasniedza -18,1 grādu, saka Edgars Maļinovskis.
Laika apstākļus novēro arī Vilis Bukšs no Viļakas, pats saka, ka tas viņam ir iedzimts, to darīja arī viņa vecmāmuļa, kas, starp citu, bija dzimusi 18. novembrī. Vilis laika novērojumus pieraksta jau 40 gadus un īpaši atceras 2006. gada valsts svētku dienu, tad kokos vēl bija zeltainas lapas.
“Pamatā bija vairāk tāds bez sala un bez sniega, bet toties pēc gada jau 2007. gadā atkal mainījās viss, tad jau sniedziņš bija šeit un sals uzsala neliels, un tāpat arī 2008.gads, toties 2009.gads bija ļoti slapjš un mitrs, un mans novērojuma dīķītis bija slapjš līdz malām,” stāsta Bukšs.
Viņš saka, ka Latvijas dzimšanas diena ir starp trim latviešu tautai nozīmīgām dienām – Mārtiņu, Katrīnu un Andreju dienām. Ticējumi vēsta, kāds būs laiks Mārtiņos, tāds nebūs Katrīnās un Andrejos, un otrādi.
“Sanāk tā, ka burtiski dažreiz 18. novembra priekšvakarā ir sniegs, un varbūt otrādi, un pēc tam jau 19. atkal puteņo un tamlīdzīgi. Tā, ka 18. novembris ir pa vidu un ar tādiem mainīgiem laika apstākļiem. Bet pārsvarā tomēr tāds drēgns, mitrs un miglains ir, un tāpēc jau arī jāiededz tās uguntiņas sirdīs, lai būtu vairāk gaišāks,” saka Vilis.
Laiku novēro arī Muntis Ravietis no Vecpiebalgas, kurš savus meteoroloģiskos pierakstus par Zobola ezera dienvidu krastu veic jau no 1998. gada.
“Visaukstākais, sākot no tā 1998. gada, ir bijis tieši 1998. gadā, kad no rīta bija -16, pa dienu -9. Vēl arī nākamais - 1999.gads, kad bija -6 līdz -4 grādi, tad ir bijis tāds mainīgs, mainīgs mākoņu daudzums un arī sniedziņš.''
18. novembris viņa pusē lielākoties ir drēgns, miglains un ar sarmu. Taču visspilgtāk Muntis atceras 2013. gada svētku vakaru.
“Tad bija ļoti skaists saulriets un visa rietumu puse, man tieši rietumos iznāk Rīga, kvēloja sarkana, un mēs vēl smējāmies, ka tas ir no Rīgas salūta atspulgs. Bet tas nebija, saule bija iekrāsojusi ļoti krāšņas debesis. Smējāmies, ka par godu valsts svētkiem saulīte ir pastrādājusi,” stāsta Muntis.
Pēc šī brīža prognozēm piektdiena gaidāma rudenīgās noskaņās, Latvijas rietumu un centrālajā pusē gaidāmi nokrišņi, bet austrumu pusē nokrišņu daudzums būs mazāks. Tāpat gaidāms brāzmains dienvidpuses vējš, bet temperatūra dienā būs no +4 līdz +9 grādiem.
