Zooloģiskais dārzs dibināts 1912.gadā, un jau pēc diviem gadiem sākas Pirmais pasaules karš. Ikdiena, protams, ievērojami mainījās. Gandrīz uz 15 gadiem zoodārza darbība bija apturēta. Nācās lūgt ziedojumus un meklēt aizbildņus dzīvniekiem.
"Tā, piemēram, paša cara dāvinātos sumbrus īpaši uztur. Mums tāds ļoti mīļš dzīvnieks, kam mēs pat pieminekli esam uzcēluši [piemineklis tāpēc, jo simbolizē pirmo dzīvnieku zoodārzā - I.U.], tā ir mežacūka Trīna, ko mēs tā kā varam uzskatīt par pirmo zoodārza dzīvnieku. Un tad, kad zoodārzu nākas slēgt, tad pāris meža cūkas un jūras cūciņas ir palikušas," teica Daiga Leimane-Eglīte, kas daudz zina par zoodārza vēsturi.
No 88 dažādu sugu 267 dzīvniekiem pāri paliek vien pāris desmiti dzīvnieku.
“Tad, kad 1917. gadā ienāk Rīgā vācu armija, tad jau arī faktiski zoodārzs pārstāj pastāvēt. Oficiāli tiek slēgts 1921. gadā, kad sapulcējas vēl atlikušie biedrības pārstāvji. Bet faktiski teikts, ka 37 vērtīgākie dzīvnieki ir aizvesti uz Vāciju. Saraksta paša mums nav, un to, kuri tie laimīgākie bijuši, mēs patiesībā nezinām. Tādus, kas ir mazāk vērtīgi bijuši vai nezidevās transportēt, nācās likvidēt," teica Leimane-Eglīte.
Vērtīgs, nevērtīgs — tas ir diezgan skarbs veids, kā lūkoties uz dzīvniekiem. Kara laikā viss sašķobījās tiktāl, ka cilvēki nolēma apēst ziloņus.
"Vairāk izzinot, kā tad te kara laikā ir gājis, tie apstākļi bijuši ārkārtīgi sarežģīti un smagi, un saprotam paši, ja nav ko ēst cilvēkiem, tad uz dzīvniekiem sāk skatīties nedaudz citādāk, un piedevām, zilonis ir ļoti liels, viņu aizvest ir ļoti grūti," teica Rīgas zoodārza pārstāve.
Vēl 1917. gada novembra beigās Rīgas pilsētas valde mēģina kaut ko darīt un Vācijas pilsētas Elberfeldes zoodārzam piedāvā divus ziloņus, bet saņem atteikumu.
"Mēs viņiem pēdas sadzinām Rīgas lopkautuvē," atzina Leimane-Eglīte.
Zooloģiskajam dārzam tolaik mainījās funkcija, un tas kalpoja par atpūtas parku. Karam beidzoties, zoodārzu palēnām atjaunoja un iekārtoja no jauna.
Bet, kad nāca Otrais pasaules karš, tad liktenis pret dzīvniekiem bija labvēlīgāks — nevienu uz citiem zoodārziem nepārcela un arī nenogalināja. Liels paldies par to ir jāsaka toreizējam zoodārza direktoram Arvīdam Vīksnem. Viņš mācējis sarunāt un atrast risinājumus grūtās situācijās, piemēram, zoodārzu tolaik izmantoja arī kā veterināro klīniku un vietu tomātu audzēšanai.
"Lai gan ir karš, tiek domāts par dažādu šķirņu uzturēšanu, tāpat dārzs izveido siltumnīcas, mazdārziņus, audzē dārzeņus paši, apsaimnieko pļavas, pļauj sienu. Tāpat dažādiem lauksaimniekiem savairo un pārdod nūtrijas vai šķirnes trušus. Tāpat kara laikā dārzā tiek ārstēti armijas zirgi," stāstīja Leimane-Eglīte.
Bet Pirmā pasaules kara laikā apēsto ziloņu galvaskausi joprojām ir saglabājušies — viens ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un otrs — Jelgavā, Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē.
