Laikmetīgās mākslas centrā atklās Ingrīdas Pičukānes izstādi «Sarkanā istaba»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) Ofisa galerijā ceturtdien, 8.decembrī, plkst.18.30 māksliniece Ingrīda Pičukāne sniegs performanci un uzsāks darbu pie sienas gleznojuma „Sarkanā upe”, ko svinīgi noslēgs 2.februārī. Apmeklētāji aicināti apmeklēt LLMC Ofisa galeriju vairākas reizes, lai novērotu gleznojuma tapšanas procesu.

Ceturtdien, 2017. gada 2. februārī, notiks arī atvēršanas svētki alternatīvajam žurnālam jeb zīnam „Samanta”, ko nelielā tirāžā izdevusi Pičukāne sadarbībā ar vairākām ilustratorēm, fotogrāfēm un rakstu autorēm. Zīnu raksturo feministiska ievirze, un tas veltīts ķermeņa kaunināšanas (body shaming) tematikai.

Gleznojums „Sarkanā upe” LLMC Ofisa galerijā tiks veidots, pielietojot viduslaiku mākslai raksturīgo sukcesīvo  stāstījuma metodi, kas izmantota daudzos Pičukānes zīmējumos. Autores stāstu iemieso tēls, kas izdzīvo dažādus menstruālā cikla posmus – pirmsmenstruālo sindromu, spēcīgas sāpes menstruāciju laikā un tām sekojošo atvieglojumu un prieku par esamību kā tādu, mēnešreizēm beidzoties.

„Stāstā, kas caurvīs gleznojumu, vēlos parādīt savu personīgo pieredzi un sajūtas, kas saistās ar mēnešreizēm. Īpašās dienas, tās dienas, sarkanās dienas, sieviešu dienas – tie ir daudzi apzīmējumi mēnešreizēm, fizioloģiskam procesam, kas sievietes piemeklē katru mēnesi. Manuprāt, Latvijā tā vēl joprojām ir aizliegtā tēma - par mēnešreizēm maz runā un maz raksta. Tās tiek uztvertas kā kaut kas, kas pieder tikai sieviešu pasaulei, kļūstot par sieviešu noklusētu dzīves daļu. Taču šī ķermeniskā pieredze ir ļoti būtiska ne tikai manā dzīvē, bet arī citu sieviešu dzīvēs, un, manuprāt, svarīgi ir runāt par šīm pieredzēm, stāstīt un dalīties. Man ir raksturīga sociālā taisnīguma izjūta, un feminisms ir viens no aspektiem, kas raksturo manus darbus,” tēmas izvēli komentē Ingrīda Pičukāne.   

Pičukāne ieguvusi maģistra grādus Igaunijas Mākslas akadēmijas Animācijas nodaļā un Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, apguvusi glezniecību Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Veidojusi ilustrācijas izdevniecības „Liels un mazs” bērnu grāmatām „Noslēpums” (autors: Jāzeps Osmanis) un „Muzejā iespīd Mēness jeb Tobiass un draugi sargā Rīgas vēsturi” (autors: Juris Zvirgzdiņš). Dizaina autore Janas Kukaines grāmatai „Daiļās mātes” (izdevējs: „Neputns”, 2016). Ingrīda Pičukāne vairākkārt piedalījusies laikmetīgās mākslas festivālā „Survival Kit”, bet viņas zīmētie komiksi regulāri tiek publicēti Baltijas komiksu žurnālā „Š!”, kā arī ietverti latviešu komiksu izstādēs ārvalstīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti