Kultūra / Kultūrtelpa
Ziemas saulgriežu svinēšana tradīcija Latvijas teritorijā ir ļoti sena. Savulaik kuplās saimes svētkos klāja galdus, vilka bluķi, zīlēja nākotni un maskojās. Daļu no senajām tradīcijām varam ieviest arī mūsdienu Ziemassvētku rituālos.
Pirms pieciem gadiem, 2018. gada 18. decembrī, Bebrenē tika atklāta Nacionālās enciklopēdijas vietne enciklopedija.lv, ko veido Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē esošā Nacionālās enciklopēdijas redakcija tās galvenā redaktora Valtera Ščerbinska vadībā.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāts Valdis Gavars (Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība) prognozē, ka jau nākamgad varētu pārvietot Viļa Lāča pieminekli, kas daļēji aizsedz skatu uz Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietu Meža kapos. Tiesa, Rīgas domes Kapsētu pārvalde norāda, ka šobrīd šajā lietā viss ir nulles punktā, bet rakstnieka ģimenē, kurai būtu jādod atļauja Viļa Lāča pīšļu pārbedīšanai, pagaidām nav vienprātības, vai to vajadzētu pieļaut.
Ojāram Vācietim ārkārtīgi patika pastaigāties. Mazie pastaigu loki turpat Pārdaugavā – uz Arkādijas parku, uz Āgenskalnu, apkārt Māras ezeram. Oficiāli tas, protams, ir Māras dīķis, bet Ojārs Vācietis teica – Māras ezers. "Un dīķis nav dīķis, jo dīķis ir līķis, tev būs to par ezeru saukt," viņš raksta vienā no saviem dzejoļiem. Dzejnieks Aivars Neibarts teica – Māras okeāns, bet Ojāram Vācietim bija Māras ezers.
Latgales vēstniecība "Gors" izsludina pretendentu pieteikšanos latgaliešu kultūras gada balvai "Boņuks 2023". Pretendentu pieteikšana iespējama līdz 12. janvārim, informēja balvas rīkotāji.
No Igaunijas kultūras jomā jau sen esam atpalikuši, tagad sākam atpalikt arī no Lietuvas, un viens no iemesliem tam ir finansējums radošās kultūras jomā, kas ir stipri mazāks nekā kaimiņiem. Šogad Valsts kultūrkapitāla fonda budžets palielināts par diviem miljoniem, bet ar tiem visas sāpes nenosegt, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja fonda padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe un direktors Edgars Vērpe.
Svētki tuvojas straujiem soļiem, un pasākumu karuselis uzņem apgriezienus. Rīgas vietvara aicina lēkt iekšā svētku virpulī un izbaudīt Rīgas krāšņo un skanīgo svētku programmu, sagaidot Trešo adventi. Programmā – tikšanās ar rūķiem, vairākiem Ziemassvētku vecīšiem un vienu Sniega māti, koncerti baznīcās un pilsētvidē, kā arī sportiski pasākumi visai ģimenei.
Gandrīz piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu termiņa atklāts Rīgas pils konvents (kastela). Pils kastelas atjaunošanas projekts tika iesākts 2020. gadā, un rekonstrukcija veikta, saglabājot viduslaiku elementus. Rīgas pils telpas no 1920. gada ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturiskā mājvieta, un no nākamā gada tas beidzot varēs tur atgriezties.
Pirmdien, 11. decembrī, svinīgā apbalvošanas ceremonijā vijolniecei Vinetai Sareikai, Mežaparka Lielās estrādes "Sidraba birzs" arhitektiem un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komandai pasniegtas Izcilības balvas kultūrā. Balvas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā.
Kultūras ministrija (KM) 11. decembrī izsludinājusi atklātu konkursu uz Mākslu izglītības kompetences centra (MIKC) "Nacionālā mākslu vidusskola" direktora amatu.
No 20. decembra līdz 14. janvārim Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā notiks jauns gaismas festivāls "Ziemas nedarbi", informēja festivāla rīkotāji.
Lietuvas "salmu dārzi" iekļauti Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) nemateriālās kultūras vērtību sarakstā. Lietuviešu valodā tos sauc par "sodai", un tiem ir ne tikai dekoratīva, bet arī kulta priekšmeta statuss.
Iešana ķekatās ir viena no latviskās dzīvesziņas tradīcijām, kas šobrīd lielākoties dzīvo folkloras kopu repertuārā, nevis cilvēku ikdienā. Lai maskošanās tradīcijas varētu iepazīt skolēni, Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē izveidota jauna muzejpedagoģiskā programma "Laižam čiguonūs!", kurā stāsta par masku veidiem un to mitoloģisko nozīmi, dalībnieki var uzvilkt maskas un piedalīties ķekatnieku gājienā, izspēlējot, izdejojot un pašiem sajūtot tautas tradīciju.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
