Kultūra / Kultūrtelpa
Valmierā viens no galvenajiem aizvadāmā gada notikumiem ir šovasar atklātais Valmieras pils kultūrvides centrs un tajā izveidotā ekspozīcija "de Woldemer". Šī ekspozīcija ar mūsdienīgu dizainu un tehnoloģiju palīdzību aizved stāstā par seno Valmieru, laužot ierasto priekšstatu par vēstures ekspozīcijām muzejā. Gada nogalē ekspozīcija "de Woldemer" saņēma arī balvu kā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts".
Latvijas sabiedrība veido jauno ideoloģisko meikapu. Tā aizvadītā gada notikumus saistībā ar vēstures pārskatīšanu un visa krieviskā izskaušanu no mūsu ikdienas vērtē LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Process, kas aizsākās pērn pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, būs ilgs. Komunikācijas pētnieks prognozē, ka būs vajadzīgas trīs četras paaudzes, lai ar padomju atstāto mantojumu tiktu galā.
Šajā laikā, kad no saules lēkta līdz rietam ir vien knapas septiņas stundas un tās pašas nereti paiet zem pelēku mākoņu vāka, acis īpaši meklē gaismu. Tāpēc gada tumšākie mēneši ir gaismas uzvedumu triumfa laiks. Covid-19 pandēmija, Krievijas karš Ukrainā un pastāvīgā tehnoloģiju attīstība ietekmējusi gan cilvēku paradumus masu pasākumu apmeklējumā, gan pašu pasākumu estētiku. Lai gan virknē pilsētu šogad atgriezusies tradicionālā svētku uguņošana, arvien populārāki kļūst arī dažādi citi gaismas uzvedumi, lāzeru un dronu šovi, ienesot plašāku krāsu paleti kopējā izklaides piedāvājumā.
Grandiozi Vispārējie Latviešu dziesmu svētki, ar kuriem atzīmējām jau simtpiecdesmito šīs UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautās tradīcijas gadadienu. Prestižā britu žurnāla ‘‘Gramophone" balva izcilajam profesionālajam kolektīvam – Latvijas Radio korim. Pēc metu konkursa uzvarētāja nosaukšanas beidzot reālas aprises ieguvusi arī ilgi gaidītā Filharmonijas būve Rīgā. Bet ar šīm muzikālās dzīves virsotnēm gada ievērojamāko kultūras notikumu uzskaitījums vēl nav izsmelts.
Visu laiku visaugstākā gaismu instalācija "Ziemas Gaismas dārzs. Trejdeviņi" aizvien apskatāma Rīgā – Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Instalācija muzeja apmeklētājiem priecē acis, un milzīgais lāzers tematiski simbolizē garo pupu no latviešu pasakām un teikām par sērdienītes ceļu uz debesīm.
Kas nozīmīgs, spilgts, negaidīts un izcils noticis kultūrā šā gada 12 mēnešos? Kuru teātra pirmizrādi mēs neaizmirsīsim vēl ilgi, kurš rakstnieks un mūziķis mūs pārsteidza visvairāk, un par kuru no Dziesmu un deju svētku notikumiem mēs strīdēsimies vēl līdz nākamajiem svētkiem?
Nacionālās enciklopēdijas elektroniskajai versijai aprit pieci gadi. Šajā laika posmā kopējais vietnes skatījumu skaits ir teju 10 miljoni. Visvairāk apmeklēts šķirklis par eposu "Lāčplēsis" ar vairāk nekā 70 tūkstošiem skatījumu. Savukārt populārākās tēmas ir literatūra, mūzika un vēsture.
Sarkanā mušmire (latīņu: Amanita muscaria) ar sarkano cepuri, rotātu baltiem plankumiem, ir ikonisks tēls sēņu pasaulē, un tai ir nozīmīga vieta folklorā, mākslā un kultūras tradīcijās. Iespējams, ka liela daļa mūsdienu Ziemassvētku svinību galvenie simboli un elementi, piemēram, Ziemassvētku vecītis, Ziemassvētku eglīte, burvju ziemeļbrieži un dāvanu pasniegšana, ir balstīti tradīcijās, kas cieši saistītas ar sarkano mušmiri.
Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās atjaunoto koncertzāli "Rīga" sācis klāt pelējums. Par to pārliecinājušies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperti, kuri apsekoja zāli, kas jau astoņus gadus netiek apkurināta un slīgst tumsā. Zāles īpašnieki – Latvijas Zinātņu akadēmija – apgalvo, ka šobrīd strādājot pie zāles tālākas attīstības projekta, tikmēr zāles agrākais nomnieks Juris Millers turpina tiesāšanos ar īpašniekiem par kultūrtelpā ieguldīto līdzekļu atgūšanu.
Rūjiena kļuvusi par "Baltijas jūras reģiona kultūras pērli 2024", šādu titulu "Interreg" programmā šai Ziemeļvidzemes pilsētai piešķīrusi starptautiska žūrija. No 12 Baltijas jūras reģiona valstu kandidātiem izvēlētas vēl arī Svendborga Dānijā, Ķīle Vācijā un Jākobštate Somijā. Lai iegūtu šo titulu, pilsētām bija jāsagatavo kultūras un sociālās noturības rīcības plāni ar mērķi stiprināt vietējās kopienas un saliedēt iedzīvotājus. Ko jauniegūtais tituls nozīmēs Rūjienai, un kādas aktivitātes paredzētas?
Lai uzlabotu Latvijas svētvietu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu – uzturēšanu, Ministru kabinets 19. decembra sēdē, atbilstoši Rīgas domes lēmumiem, lēma nodot Rīgas pašvaldībai piederošo zemi un ēkas valstij Kultūras ministrijas (KM) personā, informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Ministru kabinets 19. decembra sēdē apstiprinājis Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu jomā. Tas regulē valsts, pašvaldību vai privātpersonu dibināto profesionālās izglītības iestāžu vienotu pieeju profesionālās ievirzes izglītības programmu mākslu (mūzika, māksla, deja) jomā īstenošanā. Standarts stāsies spēkā ar 2024. gada 1. septembri. Saskaņā ar to izglītības iestādes pakāpeniski pāries uz pilnveidotu mācību saturu, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra Sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Ertmane.
Lai nodrošinātu kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" darbības nepārtrauktību un mazinātu administratīvo slogu, 19. decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti noteikumi, kas paredz kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu programmas īstenošanai nevis vienam konkrētam gadam (kā tas bijis programmas pirmo piecu darbības gadu laikā), bet ilgtermiņā – katram kārtējam kalendārajam gadam, informēja programmas "Latvijas skolas soma" eksperte komunikācijas jautājumos Inga Bika.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
