Dzīve & stils / Vēsture
Šodien Latvijā atzīmē Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu. Datums izraudzīts, pieminot Lielās horālās sinagogas un vēl četru Rīgas sinagogu nodedzināšanu 1941. gada 4. jūlijā, kas kļuva par simbolisku aizsākumu nacistu okupācijas varas īstenotajam holokaustam.
1844. gada 3. jūlijā trīs islandiešu zvejnieki nogalināja pēdējo ligzdojošo bezspārnu gārgaļu pāri. Putnu suga, kura savulaik bija apdzīvojusi visu Atlantijas okeāna ziemeļdaļu, bija neatgriezeniski iznīcināta.
Kopš pagājušā gada rudens Zilākalnā notiek arheoloģiskā izpēte, kurā līdz šim arheologi ir atraduši 24 cilvēku apbedījumus, kas saistāmi ar 17.gadsimta kapsētu, aģentūru LETA informēja Valmieras novada pašvaldības vides komunikācijas projektu vadītāja Elizabete Ločmele.
1900. gada 2. jūlijā pie Konstances ezera grāfs Ferdinands fon Cepelīns vēroja pirmo reizi paceļamies gaisā savu lolojumu – ar gāzi pildītu gaisa kuģi, pirmo cepelīnu.
Latvijas koloniālā vēsturē nav pārāk bieži cilāts temats, tomēr jau pirms vairākiem gadsimtiem t.s. kurzemnieki nonāca Atlantijas okeāna un Karību jūras baseina zemju tuvumā. Par šīm interesantajām pagātnes lappusēm pagājušā gadsimta otrajā pusē centās atgādināt arī trimdā dzīvojošie latvieši, kuru aktivitātes līdzīgi kā teju pirms četriem gadsimtiem ar Kurzemes hercogistes īstenoto Tobago kolonizēšanu atstājušas paliekošas pēdas šīs Karību reģiona salas vēsturē.
Pirmais pasaules karš pieprasīja jaunus ieroču veidus un kaujas paņēmienus. Vācu pilots Kurts Vintgenss bija pirmais, kurš 1915. gada 1. jūlijā notrieca pretinieka lidmašīnu, izmantodams sava lidaparāta priekšgalā nostiprinātu ložmetēju. Tieši šādi iznīcinātāju piloti izcīnījuši vairumu vēlāko laiku gaisa kauju.
Atzīmējot Latvijas simtgadi, četros gados tapušas četras grāmatas par Latvijas valstij sarežģītu vēstures laiku – Neatkarības karu. Piektdien atvēršanas svētkus piedzīvoja jaunākais, ceturtais dokumentu krājums "Cīņa par brīvību. Latvijas Neatkarības karš Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos". Kā atzina grāmatas autors – tā ir veltījums karavīriem un civiliedzīvotājiem, kuri atdeva dzīvību par Latvijas brīvību.
Bruņinieku turnīri, kaut bija sportiska rakstura notikums, tomēr reizumis beidzās ar dalībnieku savainošanu vai pat nāvi. Šķiet, slavenākais turnīra upuris ir Francijas karalis Anrī II. 1559. gada 30. jūnijā viņš, piedaloties turnīrā, tika nāvējoši ievainots ar salūzuša pīķa šķēpeli.
1776. gada 29. jūnijā spāņu ekspedīcijas vienība, kuru vadīja virsnieks Hosē Hoakins Moraga un franciskāņu mūks tēvs Fransisko Palū, lika pamatakmeni misijai pašā toreizējās Spānijas impērijas malā – Kalifornijas piekrastē. Misija tika nodēvēta par godu Svētajam Asīzes Franciskam un šo vārdu nes joprojām, kad kļuvusi par vienu no pasaules zināmākajām lielpilsētām – Sanfrancisko.
Dumpis uz Krievijas impērijas Melnās jūras flotes bruņukuģa "Taurijas kņazs Potjomkins" uzliesmoja 1905. gada 27. jūnijā – domājams, nekvalitatīvas pārtikas dēļ. Šis dumpis kļuvis par vienu no zināmākajām Krievijas 1905. gada revolūcijas epizodēm, lielā mērā pateicoties Sergeja Eizenšteina ģeniālajam kinodarbam "Bruņukuģis "Potjomkins"".
Viens no Molotova–Ribentropa pakta slepenā papildprotokola punktiem definē PSRS ieinteresētību tobrīd Rumānijai piederošajā Besarābijas provincē un attiecīgu Vācijas pretenziju neesamību. 1940. gada 26. jūnijā PSRS iesniedza Rumānijai ultimātu, pieprasot atdot Besarābiju un arī Bukovinas provinces ziemeļdaļu.
Līdzīgi kā Eiropā, pēc Otrā pasaules kara arī Korejas ziemeļdaļā Sarkanās armijas klātbūtne nozīmēja neizbēgamu komunistiski totalitāra režīma izveidošanos. Šī režīma mēģinājums pakļaut sev visu Koreju bija iemesls starptautiskam konfliktam – Korejas karam, kas uzliesmoja 1950. gada 25. jūnijā.
Tas notika Āhenes pilsētā Vācijā, respektīvi, toreizējā Svētās Romas impērijā, 1374. gada 24. jūnijā. Pilsētnieki devās ielās, kur sāka virpuļot un locīties savādā dejā, un sākotnējiem pievienojās arvien jauni. Bet tas nebija kāds līksms Jāņa dienas rituāls.
1919. gada 23. jūnijā ar Igaunijas armijas uzvaru pār vācbaltiešu Landesvēru un vācu Dzelzsdivīzijas daļām noslēdzās Cēsu kaujas. Šo kauju iznākums izšķīra par labu Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas pagaidu valdībai tai kritiskāko Neatkarības kara posmu, kas iesākās ar 16. aprīļa apvērsumu Liepājā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
