Dzīve & stils / Vēsture
Latvijas koloniālā vēsturē nav pārāk bieži cilāts temats, tomēr jau pirms vairākiem gadsimtiem t.s. kurzemnieki nonāca Atlantijas okeāna un Karību jūras baseina zemju tuvumā. Par šīm interesantajām pagātnes lappusēm pagājušā gadsimta otrajā pusē centās atgādināt arī trimdā dzīvojošie latvieši, kuru aktivitātes līdzīgi kā teju pirms četriem gadsimtiem ar Kurzemes hercogistes īstenoto Tobago kolonizēšanu atstājušas paliekošas pēdas šīs Karību reģiona salas vēsturē.
Pirmais pasaules karš pieprasīja jaunus ieroču veidus un kaujas paņēmienus. Vācu pilots Kurts Vintgenss bija pirmais, kurš 1915. gada 1. jūlijā notrieca pretinieka lidmašīnu, izmantodams sava lidaparāta priekšgalā nostiprinātu ložmetēju. Tieši šādi iznīcinātāju piloti izcīnījuši vairumu vēlāko laiku gaisa kauju.
Atzīmējot Latvijas simtgadi, četros gados tapušas četras grāmatas par Latvijas valstij sarežģītu vēstures laiku – Neatkarības karu. Piektdien atvēršanas svētkus piedzīvoja jaunākais, ceturtais dokumentu krājums "Cīņa par brīvību. Latvijas Neatkarības karš Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos". Kā atzina grāmatas autors – tā ir veltījums karavīriem un civiliedzīvotājiem, kuri atdeva dzīvību par Latvijas brīvību.
1776. gada 29. jūnijā spāņu ekspedīcijas vienība, kuru vadīja virsnieks Hosē Hoakins Moraga un franciskāņu mūks tēvs Fransisko Palū, lika pamatakmeni misijai pašā toreizējās Spānijas impērijas malā – Kalifornijas piekrastē. Misija tika nodēvēta par godu Svētajam Asīzes Franciskam un šo vārdu nes joprojām, kad kļuvusi par vienu no pasaules zināmākajām lielpilsētām – Sanfrancisko.
Dumpis uz Krievijas impērijas Melnās jūras flotes bruņukuģa "Taurijas kņazs Potjomkins" uzliesmoja 1905. gada 27. jūnijā – domājams, nekvalitatīvas pārtikas dēļ. Šis dumpis kļuvis par vienu no zināmākajām Krievijas 1905. gada revolūcijas epizodēm, lielā mērā pateicoties Sergeja Eizenšteina ģeniālajam kinodarbam "Bruņukuģis "Potjomkins"".
Viens no Molotova–Ribentropa pakta slepenā papildprotokola punktiem definē PSRS ieinteresētību tobrīd Rumānijai piederošajā Besarābijas provincē un attiecīgu Vācijas pretenziju neesamību. 1940. gada 26. jūnijā PSRS iesniedza Rumānijai ultimātu, pieprasot atdot Besarābiju un arī Bukovinas provinces ziemeļdaļu.