Dzīve & stils / Vēsture
Raunas pils un tās apkārtne apvīta dažādiem nostāstiem un leģendām, taču arī vairāki vēsturiskie fakti, izrādās, savulaik nav precīzi interpretēti. Piemēram, Raunas pils ir celta vēlāk nekā 13. gadsimtā, un nav bijusi viena no bīskapa pastāvīgajām rezidencēm, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja raunēnietis, vēsturnieks Edgars Plētiens.
1858. gada 27. augusts aizsāka jaunu ēru cilvēces vēsturē – šajā dienā amerikānim Edvīnam Lorentainam Dreikam izdevās iegūt pirmo naftu no pazemes urbuma.
Pirms 300 miljoniem gadu Zemi noklāja viens dižkontinents – Pangeja. Tas veidojās, savirzoties kopā trīs kontinentiem un turpināja paplašināties līdz pat triasa perioda (pirms 252–201 miljoniem gadu) beigām. Pirms 130 miljoniem gadu sākās tā sabrukšana, Latvijas Radio 1 raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs.
Pie Turaidas pils, kas ir viena no arheoloģiski visvairāk pētītajām viduslaiku pilīm Latvijā, notiek arheologu svētki, kas ik pa desmit gadiem tiek pieskaņoti pētnieka Jāņa Graudoņa apaļajai jubilejai, šogad – 110. Viņam Turaidas pils senvēstures atklāšana bija mūža darbs. Turaidas pils apkārtni arheologi aktīvi apmeklēja 25 gadu garumā, un nu durvis ver šim procesam veltīta izstāde. Bet izrakumi arvien turpinās, un arī šodien Turaidā vētīs šīs vasaras darbu rezultātus.
1846. gada 26. augustā Birmingemā, Anglijā komponists Fēlikss Mendelszons diriģēja pirmatskaņojumu sava mūža pēdējam lielajam darbam – oratorijai "Elija". Vecās Derības pravieša tēlā var saskatīt līdzību ar paša komponista mākslinieciskās misijas apziņu.
Šodien aprit 103. gadadiena, kopš 1920. gada 25. augustā noslēdzās Varšavas kauja starp Polijas armiju un Padomju Krievijas bruņotajiem spēkiem. Izšķirošajā Padomju-poļu kara sadursmē Polija nosargāja savu nesen atjaunoto valstiskumu, savukārt Krievijas boļševiku sapnis par pasaules revolūcijas uzvaras gājienu Eiropā izkūpēja gaisā.
Pompeja un Herkulāna ir senās Romas pilsētas, kuras mūsu ēras 79. gada 24. un 25. augustā zem pelnu slāņiem apraka Vezuva vulkāna izvirdums. Kopš 18. gadsimta vidus senās pilsētas tikušas atraktas, kļūstot par ārkārtīgi nozīmīgiem arheoloģijas un tūrisma objektiem.
1979. gada 23. augustā, viesizrāžu laikā ASV, no Maskavas Lielā teātra baleta trupas aizbēga viens no vadošajiem solistiem – Aleksandrs Godunovs (1949–1995). Vēlāk viņa spilgtais tēls bija skatāms vairākās Holivudas filmās, taču mākslinieka mūžs aprāvās pāragri.
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2023. gada 22. augusta fotogrāfijas.
No brīža, kad Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību, līdz brīdim, kad tās to atguva, pagāja vairāk nekā 50 gadu, kas aizritēja PSRS okupācijas jūgā. Nāves spriedums Baltijas valstu neatkarībai "pasludināts" vēl pirms Otrā pasaules kara – ar Staļina un Hitlera neuzbrukšanas līgumu un ietekmes sfēru sadalījumu Eiropā.
Baltijas ceļa video kadri brīžiem ir ļoti graudaini. Daudzi no tiem filmēti ar tolaik pieejamo tehniku – VHS kameru. Savukārt fotogrāfu uzņemtās bildes ir daudz asākas. Rīgā uz Akmens tilta atradās fotogrāfs Uldis Briedis, fotogrāfs Aivars Liepiņš atradās helikopterā virs Pleskavas šosejas, Vitālijs Stīpnieks – pie Latvijas un Lietuvas robežas. Tomēr virkni bilžu uzņēmuši amatieri. Piedāvājam ieskatu fotogrāfijās no Rīgas, Pierīgas, Garkalnes un citām vietām uz Pleskavas (Vidzemes) šosejas, kas iesūtītas pēc Latvijas Televīzijas un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja aicinājuma.
1485. gada 22. augustā Anglijas vidienē, kaujā pie Bosvortas krita karalis Ričards III no Jorku nama. Līdz ar šo notikumu Anglijā noslēdzās varas cīņas, kas ieguva Sarkanās un Baltās rozes kara nosaukumu, un arī vairākus gadsimtus ilgusī Plantagenetu dinastijas valdīšana.
Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais apgāds laidis klajā LU profesora Aivara Strangas zinātnisko monogrāfiju "Latvijas ebreji revolūciju un Neatkarības kara laikā: 1917–1920".
1810. gada 21. augustā Zviedrijas parlaments Riksdāgs nolēma aicināt imperatora Napoleona I līdzgaitnieku, Francijas maršalu Žanu Batistu Bernadotu kļūt par Zviedrijas troņmantnieku un nākamo karali. Tā izrādījās pareiza izvēle. Maršals Bernadots, valdīdams kā Kārlis XIV Juhans, daudz darīja savas valsts mierīgai izaugsmei, un viņa iesākto sekmīgi turpināja arī vēlākie Bernadotu dinastijas karaļi.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
