Dzīve & stils / Vēsture
Uzbrukums agrā rītā. 1919. gada 6. jūnijā sākās Cēsu kaujas
Uzbrukums agrā rītā. 1919. gada 6. jūnijā sākās Cēsu kaujas
Pirms vairāk nekā simts gadiem, 1919. gada 6. jūnijā, sākās Cēsu kaujas, kurām bija milzu nozīme ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas vēsturē. Cīņas, kas ilga līdz Strazdumuižas pamiera noslēgšanai 3. jūlijā un Rīgas atbrīvošanai, kļuva par vērienīgāko uzvaru Igaunijas armijas vēsturē un vienu no nozīmīgākajām Latvijas Neatkarības karā.
Šī diena vēsturē. Kritika sašutusi par Elvisa Preslija iegurņa apļošanu
Šī diena vēsturē. Kritika sašutusi par Elvisa Preslija iegurņa apļošanu
Pēc Elvisa Preslija uzstāšanās telekanālā "NBC" ar dziesmu "The Hound Dog" – "Dzinējsuns" – 1956. gada 5. jūnijā kritika sašuta par viņa "vulgārajām", "divdomīgajām", "dzīvnieciskajām" kustībām; sevišķi par viņa iegurņa apļošanu. Tāda bija konservatīvo aprindu reakcija uz laikmetīgo skatuves tēlu, kurā seksualitātei bija nepārprotami izšķiroša loma.  
«Čeka» un četri dažādi periodi padomju drošības iestāžu darbībā okupētajā Latvijā
«Čeka» un četri dažādi periodi padomju drošības iestāžu darbībā okupētajā Latvijā
Padomju valsts drošības iestāžu darbība Latvijā ir traģiska tēma, kas atstājusi paliekošas sekas Latvijas sabiedrībā. Šīs struktūras simbols ir tā dēvētā Stūra māja uz Brīvības ielas un Stabu ielas stūra. No 1940. gada beigām līdz 1991. gada rudenim ar pārtraukumu nacistu okupācijas gados tur atradās padomju režīma terora un represiju centrs. Tagad ēkā atrodas Latvijas Okupācijas muzeja izstāde "Čekas vēsture Latvijā".
Aprit 90 gadi kopš Kārļa Ulmaņa sarīkotā apvērsuma
Aprit 90 gadi kopš Kārļa Ulmaņa sarīkotā apvērsuma
Pirms 90 gadiem – 1934. gada 15. maijā – toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis ar domubiedriem veica valsts apvērsumu. Vēsturnieku ieskatā tas bija viens no ievērojamāko notikumiem pirmskara Latvijas politiskajā dzīvē. Vai tas bija sākums valsts uzplaukumam vai bojāejai?
Otrā pasaules kara augstā cena: Latvijas pilsētas kā PSRS un Vācijas karalauks
Otrā pasaules kara augstā cena: Latvijas pilsētas kā PSRS un Vācijas karalauks
8. maijā, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, svarīgi ir atcerēties ne tikai kara beigas kā robežšķirtni starp kara un pēckara Eiropu, bet arī izprast šī kara nestos zaudējumus un postu Latvijas tautai un valstij. Pretēji ilgus gadu desmitus padomju propagandas un Krievijas Federācijas vēl mūsdienās paustajam "Lielā Tēvijas kara mītam", tostarp par Baltijas valstu "atbrīvošanu" 1944.–1945. gadā, kara laika realitāte runā par ko citu.
Zigfrīda Annas Meierovica radinieces spēkrats «Honda» savu ceļu turpinās Rīgas Motormuzejā
Zigfrīda Annas Meierovica radinieces spēkrats «Honda» savu ceļu turpinās Rīgas Motormuzejā
Pirms 35 gadiem Japānā ražoto automašīnu "Honda Accord Special Edition" vēl līdz šim pavasarim stūrēja Ingrīda Meierovica –  pirmā Latvijas Republikas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dēla sieva. Mašīna ar īpašo stāstu nu nodota Rīgas Motomuzeja darbinieka Valta Cepleviča gādībā. Koši sarkanā "Honda" varētu nonākt ar Latvijas valstsvīriem saistīto spēkratu muzeja krājumā.
Vēsture 1 minūtē: 1990. gada 4. maijs – Latvijas neatkarības atjaunošanas diena
Vēsture 1 minūtē: 1990. gada 4. maijs – Latvijas neatkarības atjaunošanas diena
1990. gada 4. maijs, iespējams, bija viena no dienām, kad visvairāk Latvijas iedzīvotāju gaidīja ievēlēto parlamenta deputātu lēmumu. Bija ne tikai pilnas Rīgas ielas, bet arī ieslēgti radioaparāti teju katrā mājoklī. Neskatoties uz 1990. gadā pieejamajām tehnoloģijām, bija noorganizēta pat sēdes translācijas klausīšanās arī vairākos latviešu centros Ziemeļamerikā. Tas bija saprotams, jo lēmums bija izšķirošs – par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
4. maija deklarācija. Gads līdz
4. maija deklarācija. Gads līdz
1990. gada 4. maija deklarācija par neatkarības atjaunošanu pagrieza varenāko mūslaiku vēstures atslēgu. Jau pēc gada Latvija kļuva patiesi brīva. Bet kādas durvis bija jāatslēdz pirms 4. maija, lai sapnis taptu par īstenību?  
Nākušas klajā prezidenta Jāņa Čakstes mazmeitas atmiņas
Nākušas klajā prezidenta Jāņa Čakstes mazmeitas atmiņas
Karš. Mīlestība. Brīvība. Tas ir Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes mazmeitas Katrīnas Čakstes-Vilsones atmiņu stāsts un autobiogrāfiska liecība par zvērībām Eiropā pirms Otrā pasaules kara, cīņas uz dzīvību un nāvi atspoguļojums, kas noslēdzas kā atbrīvojošs amerikāņu mīlas stāsts. 

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu