Dzīve & stils / Vēsture
Pirms vairāk nekā simts gadiem, 1919. gada 6. jūnijā, sākās Cēsu kaujas, kurām bija milzu nozīme ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas vēsturē. Cīņas, kas ilga līdz Strazdumuižas pamiera noslēgšanai 3. jūlijā un Rīgas atbrīvošanai, kļuva par vērienīgāko uzvaru Igaunijas armijas vēsturē un vienu no nozīmīgākajām Latvijas Neatkarības karā.
Pēc Elvisa Preslija uzstāšanās telekanālā "NBC" ar dziesmu "The Hound Dog" – "Dzinējsuns" – 1956. gada 5. jūnijā kritika sašuta par viņa "vulgārajām", "divdomīgajām", "dzīvnieciskajām" kustībām; sevišķi par viņa iegurņa apļošanu. Tāda bija konservatīvo aprindu reakcija uz laikmetīgo skatuves tēlu, kurā seksualitātei bija nepārprotami izšķiroša loma.
Latvijas Okupācijas muzejs pērn saņēma ziņu no kolēģiem Lietuvā, ka Tuskulēnu padomju upuru piemiņas memoriālajā kompleksā apbedīti arī 18 latvieši. Pētot pieejamos dokumentus, noskaidrojās, ka Lietuvas pierobežā un Latvijā arestētie cilvēki nogalināti no 44. līdz 45. gadam un vairāk nekā pusei represēti arī ģimenes locekļi.
Padomju valsts drošības iestāžu darbība Latvijā ir traģiska tēma, kas atstājusi paliekošas sekas Latvijas sabiedrībā. Šīs struktūras simbols ir tā dēvētā Stūra māja uz Brīvības ielas un Stabu ielas stūra. No 1940. gada beigām līdz 1991. gada rudenim ar pārtraukumu nacistu okupācijas gados tur atradās padomju režīma terora un represiju centrs. Tagad ēkā atrodas Latvijas Okupācijas muzeja izstāde "Čekas vēsture Latvijā".
8. maijā, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, svarīgi ir atcerēties ne tikai kara beigas kā robežšķirtni starp kara un pēckara Eiropu, bet arī izprast šī kara nestos zaudējumus un postu Latvijas tautai un valstij. Pretēji ilgus gadu desmitus padomju propagandas un Krievijas Federācijas vēl mūsdienās paustajam "Lielā Tēvijas kara mītam", tostarp par Baltijas valstu "atbrīvošanu" 1944.–1945. gadā, kara laika realitāte runā par ko citu.
Pirms 35 gadiem Japānā ražoto automašīnu "Honda Accord Special Edition" vēl līdz šim pavasarim stūrēja Ingrīda Meierovica – pirmā Latvijas Republikas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dēla sieva. Mašīna ar īpašo stāstu nu nodota Rīgas Motomuzeja darbinieka Valta Cepleviča gādībā. Koši sarkanā "Honda" varētu nonākt ar Latvijas valstsvīriem saistīto spēkratu muzeja krājumā.
1990. gada 4. maijs, iespējams, bija viena no dienām, kad visvairāk Latvijas iedzīvotāju gaidīja ievēlēto parlamenta deputātu lēmumu. Bija ne tikai pilnas Rīgas ielas, bet arī ieslēgti radioaparāti teju katrā mājoklī. Neskatoties uz 1990. gadā pieejamajām tehnoloģijām, bija noorganizēta pat sēdes translācijas klausīšanās arī vairākos latviešu centros Ziemeļamerikā. Tas bija saprotams, jo lēmums bija izšķirošs – par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.