Vai zini?

Vai zini, ar ko nodarbojās Latvijas Mūziķu biedrība?

Vai zini?

Vai zini, ka 11. gadsimtā Latvijā un kaimiņzemēs naudu nevis skaitīja, bet gan svēra?

Vai zini, kā notika okupantu karaspēka izvākšana no Latvijas?

Vai zini, kā notika okupantu karaspēka izvākšana no Latvijas?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Starpvalstu sarunās Latvija padevās. Saeima ar vienas balss pārākumu bija aizliegusi Latvijas valdības delegācijai runāt par okupācijas armijas statusu, to dēvēja vienkārši par ārvalsts karaspēku. Tādējādi Latvija pati sev atņēma iespēju prasīt kompensāciju par okupācijas laika zaudējumiem. Sarunu mērķis bija viens – dabūt okupantus ārā pēc iespējas ātrāk, lai ko tas maksātu.

Žurnālista Mārtiņa Ķibilda (1973 – 2019) veidotos stāstus par Latvijas vēsturi Latvijas Radio 3 "Klasika" rubrikā "Vai zini?" ieskaņojusi Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa.

Līgumu par armijas izvešanu Latvija un Krievija noslēdza teju post factum, kad gandrīz visa armija jau bija prom, 1994. gada 30. aprīlī. Līdz izvešanas beigu termiņam, 31. augustam, atlicis tikai pārkāpt okupanta asti. Sarunas 12 raundos bija ilgušas divus gadus, un tāpat gala vienošanos no Krievijas izspieda nevis Latvija, bet ASV – prezidenta Bila Klintona administrācijai darbojoties kā neoficiālam starpniekam.

Tā kā līgumus noslēdza pirms pilnīgas bāzu pamešanas, daudzi punkti izklausījās smieklīgi. "Krievijas Federācijas Bruņotie spēki neizmanto dislokācijas vietas komerciāliem mērķiem." "Jebkādus celtniecības darbus, arī demontāžu, var veikt tikai ar Latvijas Republikas piekrišanu." "Kustamas mantas iznīcināšana Latvijas Republikas teritorijā nav atļauta." "Bruņotie spēki nodrošina Latvijas Republikas apkārtējās vides aizsardzības likumdošanas aktu ievērošanu."

Kad piedzēries tēviņš krogā uz salvetes uzšņāpj, ka nekad nav dzēris un nedzers, jūs viņam noticētu? Latvija izlikās, ka tic.

Krievijas tanku izvešana no Latvijas. Lilaste. 1994. gads.
Krievijas tanku izvešana no Latvijas. Lilaste. 1994. gads.

Vēl sāpīgāka bija līguma norma par militārajiem pensionāriem.

Latvija piekrita atstāt šeit uz dzīvi vairāk nekā 22 000 atvaļināto padomju virsnieku un viņu ģimenes, kopā ap 100 000 personu. Vēlāk atklājās, ka vēl vairāki tūkstoši krāpnieku te palikuši ar viltotiem dokumentiem. Vārds "pensionāri" izklausās pūkaini nevainīgs, kaut patiesībā no Padomju armijas varēja atvaļināties jau 40 gadu vecumā.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Krievijas prasība atstāt Latvijā militāros pensionārus bija kategoriska. Labdarība pret tautiešiem? Jaunā Krievijas ārpolitikas koncepcija paredzēja, cik vien iespējams, paturēt krievvalodīgos iedzīvotājus bijušajās padomju republikās jeb tā sauktajās tuvajās ārzemēs, jo tur "viņiem jākalpo par atbilstošu iedarbības sviru ilgstošai perspektīvai". Politikas vērotāji atzīst, ka tieši šī Krievijas politikas svira Ukrainai atņēma Krimu.

Līgums piesmēja Latviju, jo lielāko daļu atbildības par okupācijas seku likvidēšanu uzvēla nevis okupantam, bet pašam nabaga okupētajam.

Joprojām, desmitiem gadu pēc armijas aiziešanas, pašvaldības, "Latvijas valsts meži" un privātie tērē miljonus, lai tiktu no šīs cūcības vaļā – demontē, šķūrē, rekultivē...

Tie visi ir Latvijas zaudējumi. Taisnīgs līgums liktu ciemiņam aiz sevis sakopt pašam. Taču nekāds, pat visskrupulozākais līgums nespētu izdzēst to, kā okupācija izvarojusi mūsu sabiedrību. Gaiziņa netapušās raķešu bāzes armijnieku mikrorajonu Mārcienā vietējie vēl tagad mīlīgi sauc par "Gorodok" – pilsētiņu. Puse pilsētiņas ir tukši grausti, pašvaldība nejaudā tos nojaukt. Otra puse sāk pārvērsties par sociālo izgāztuvi, uz šejieni pārvieto "nelabvēlīgos". Vai šāds "gorodok" mazajai Mārcienai ir labāks par padomju laiku? Šķiet, mums visiem galvā ir tāds "gorodok" – postpadomju cilvēka mentalitātes pretīgais kakts, un pagātnes smaka no tā saindē pārējo.

Mārtiņš Ķibilds raidījuma sērijas par okupantu karaspēku izvākšanos uzņemšanā. 2018. gads
Mārtiņš Ķibilds raidījuma sērijas par okupantu karaspēku izvākšanos uzņemšanā. 2018. gads

KONTEKSTS:

Turpinot žurnālista, televīzijas raidījumu autora un vadītāja Mārtiņa Ķibilda ieceri, ko pats bija jau rūpīgi izplānojis, bet piepildīt nepaguva, norit darbs pie viņa veidotā vērienīgā dokumentālā televīzijas raidījuma "Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi" satura apkopošanas tāda paša nosaukuma grāmatā.

50 faktoloģiski un sižetiski aizraujošos stāstos, kas ilustrēti ar plašu fotomateriālu klāstu, no neparastiem skatupunktiem populārzinātniskā veidā tiks aplūkoti zīmīgākie Latvijas vēstures atslēgas notikumi no 1918. gada līdz mūsdienām. Tomēr grāmatas tapšanas laikā pasaule ir mainījusies – Krievijas karš Ukrainā mūs piespiedis kļūt par satricinošu atslēgas pagriezienu laikabiedriem, arī 21. gadsimtā liekot pārskatīt jautājumus par valstiskumu, vienotību, brīvību un tās augsto cenu. Tūlītēju atbilžu par to, kā dzīvosim tālāk, nav, bet, iespējams, nākotnes vaduguns jāprot saskatīt pagātnē. Mārtiņš Ķibilds būtu sacījis: "Kas reiz bijis, nekad nebūs noslēdzies." Grāmata būs latviešu, angļu un krievu valodā, un tās atvēršana plānota novembra sākumā – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Latvijas Radio 3 rubrikā "Vai zini?" publicē četrus Mārtiņa Ķibilda veidotos stāstus par Latvijas vēsturi.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti