Dzīve & stils / Vēsture
1941. gada augustā Padomju Savienības situācija šķita teju vai bezcerīga. Kopš Vācijas negaidītā uzbrukuma 22. jūnijā no visas vairākus tūkstošus kilometru garās frontes līnijas turpināja pienākt ziņojumi par arvien jaunām ienaidnieka rokās kritušām teritorijām, zaudētām kaujām, desmitiem un simtiem tūkstošu gūstā kritušu sarkanarmiešu un virsnieku. Padomju valsts nespēja attapties no graujošo zaudējumu šoka, tomēr padomju vadonis Staļins un viņa līdzgaitnieki bija pārvarējuši pirmo kara nedēļu frustrāciju un mēģināja glābt no iznīcināšanas savu režīmu un līdz ar to visu milzīgo valsti. Viņi bija gatavi lietot katru līdzekli, un apliecinājums tam bija arī Sarkanās armijas virspavēlniecības pavēle Nr. 270, kas datēta ar 1941. gada 16. augustu.
1795. gada 15. augustā revolucionārā Francija par savu naudas vienību padarīja franku. Šī naudas vienība palika Francijas nacionālā valūta līdz eiro ieviešanai 2002. gadā.
Vai Aglonas svētglezna ir kopija? Vai tai piemīt dziedinošs spēks, un vai tāds ir oriģinālam Traķos, Lietuvā? Ko par to saka baznīca, kā skaidro vēsturnieki un folkloras pētnieki, un vai brīnumiem tic mākslinieki un restauratori? Viņi, kas redzējuši Aglonas Dievmāti tuvplānā – rentgena aparātā, sudraba ietērpa lodējuma vietās, laimes asarās, ko atklāj ticīgo dziedināšanas stāsti. Patiesība, mīti, noslēpumi, mīklas un to atminējumi caurauž stāstu par Aglonas sirdi – Dievmātes Brīnumdarītājas svētgleznu, tās izcelsmi, māksliniecisko mantojumu un nozīmi ticīgo dzīvēs.
Morejas zemes valdnieks Makbets kļuva par Skotu karali pēc tam, kad kaujā pret viņu 1040. gada 14. augustā krita iepriekšējais valdnieks – karalis Dankans I. Abi šie viduslaiku valdnieki vēlāk kļuva par varoņiem Viljama Šekspīra traģēdijā "Makbets", kas gan tikai dažos momentos sakrīt ar mums zināmajiem vēstures faktiem.
Ortopēdija un protezēšana nav nekas jauns. Pirmās ziloņkaula protēzes, iespējams, lietotas jau trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, bet ortozes un protēzes, kādas tās pazīstam šodien, strauji attīstīties sāka 19. gadsimtā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis.
1961. gada 13. augustā Vācijas Demokrātiskās Republikas valdība slēdza robežu ar Rietumvāciju un uzsāka robežas aizsargbūvju celtniecību. Berlīnē robeža pamazām ieguva betona sienas veidolu – tapa Berlīnes mūris.
Vācu izgudrotājs Karls Bencs, kura vārdu joprojām nes viens no atpazītākajiem pasaules auto zīmoliem, bija pirmais, kurš radīja sērijveidā ražojamu braucamrīku ar degvielas dzinēju. Nozīmīgu atbalstu vīram sniedza Benca kundze Berta, kura bija arī viena no pirmajām jaunradītā spēkrata izmēģinātājām – viņas debijas izbrauciens ar Benca "Motorwagen" notika 1888. gada 12. augustā.
Vairākus gadu desmitus Latvijas vārdu pasaulē nesuši daudzi jūrnieki – sevišķi tālbraucējkapteiņi, kuri ar savu pašaizliedzību un nenogurstošo entuziasmu pret izvēlēto profesiju nereti nokļuva skarbos un dzīvībai bīstamos apstākļos. Bieži vien viņiem bija jāsaskaras ar nepārvaramām dabas kataklizmām dažādās pasaules jūrās un okeānos, kas vairākos gadījumos beidzās ar jūrnieku bojāeju. Šo varonīgo jūrnieku vidū pieskaitāms arī tvaikoņa "Helena Faulbaums" tālbraucējkapteinis Nikolajs Cughauss (1889–1936) un viņa komanda, kura 1936. gada oktobra vakarā piedzīvoja traģiskus brīžus Belnahua salas (Lielbritānija) krastos.
1945. gada maijā nacisma sagrāve izbeidza baisāko slaktiņu jaunlaiku Eiropas vēsturē – holokaustu. Tomēr šī hitleriešu politika bija atstājusi kropļojošas pēdas ļaužu apziņā. Leģitimizētā ebreju slepkavošana, aplaupīšana un pazemošana, kurā nacisti iesaistīja arī okupēto Austrumeiropas nāciju piederīgos, bija radījusi uzvedības standartus, kuri nu nebija tik viegli izdzēšami. To apliecināja vairāki antisemītiski ekscesi jau pēc kara beigām, no kuriem viens no iezīmīgākajiem ir Krakovas grautiņš 1945. gada 11. augustā.
Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums kļuva par pamatu attiecību veidošanai arī pēc neatkarības atgūšanas. Krievija gan apšauba tā spēkā esamību.
Vasara vēl turpinās, tāpēc turpinās arī veldzējošu kokteiļu sezona! Izmēģini kādu no pieciem košiem bezalkoholiskajiem kokteiļiem, ko iecienījusi LSM.lv autore Daniela Studente, kura pieņēma izaicinājumu pavadīt gadu bez alkohola lietošanas.
Maljorkas galvaspilsētā Palmā apskatāms piemineklis jūrasbraucējam Žaumē Fereram. Viņš ir pirmais zināmais eiropietis, kurš mēģinājis aizkuģot uz dienvidiem tālāk par Kanāriju salām, tā par teju simtgadi apsteidzot lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetu. Žaumē Ferera kuģis devās ceļā no Maljorkas 1346. gada 10. augustā.
1974. gada 9. augustā Ričards Niksons kļuva par pirmo un līdz šim vienīgo Savienoto Valstu prezidentu, kurš labprātīgi atkāpies no amata. Tāda bija Votergeitas skandāla cena.
1220. gada 8. augustā Sāmsalas igauņi iznīcināja zviedru vienību, kas bija ieņēmusi Lihulas pili Igaunijas rietumos. Zviedrija tā arī nekļuva par nozīmīgu dalībnieci Baltijas krusta karos.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
