Dzīve & stils / Vēsture
Pirmdien, 8. maijā, Eiropas un citas pasaules tautas ar sāpēm atcerējās aizgājušā gadsimta lielāko traģēdiju un upuru miljonus. Šī diena ir Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, bet nu jau otro gadu karš, asiņains un upurus prasošs, risinās tepat blakus. Kamēr daļā Rietumeiropas kara beigas tiek uzskatītas par atbrīvošanu, Latvijā šī pagātnes uztvere ir krietni atšķirīga, pauda vēstures doktors Gints Apals.
Jūras kauja pie Heligolandes (Helgolandes) salas Ziemeļjūrā 1864. gada 9. maijā bija pēdējā patstāvīgi izcīnītā kauja Dānijas Karalisko jūras spēku vēsturē. Dāņi šai kaujā cīnījās pret divu Eiropas lielvalstu – Prūsijas un Austrijas – apvienoto eskadru. Dāņi uzvarēja, kas gan neglāba viņu valsti no sakāves Otrajā Šlēzvigas karā.
Pirmo reizi pēc 70 gadu pārtraukuma Dienvidkurzemes novadā norisinājušies Bārtas plostnieku svētki. Tajos pēc senām tradīcijām tika darināti baļķu plosti, kas, dziesmu pavadīti, devās trīs stundu garā ceļā pa Bārtas upi.
Klaipēda jeb Mēmele, kuras apgabalā bija apmēram vienāds lietuviešu un vācu iedzīvotāju skaits, pēc 1. pasaules kara ieguva īpašu statusu ar starptautisku pārvaldi. 1923. gadā Lietuva veica slēptu militāru operāciju, apgabalu okupējot un pēc tam anektējot. Citas valstis sākotnēji protestēja, bet tad atzina Lietuvas tiesības uz Klaipēdu, ko apstiprināja 1924. gada 8. maijā parakstītā Klaipēdas konvencija.
Kulminācija sestdien būs Bārtas plostnieku svētkos, kas Dienvidkurzemē norisinās pirmo reizi. Pēc 70 gadu pārtraukuma pa upi atkal varēs doties ar plostiem, kas izgatavoti, liekot lietā vēsturisko plostnieku aroda prasmi. Vairākas dienas klātienē varēja vērot, kā entuziasti būvēja plostus no apaļkokiem. Sestdien tos peldinās pa Bārtas upi līdz vecajam plostnieku dambim atpūtas bāzē "Ods".
Mārgareta Tečere nozīmīga ne tikai kā pirmā sieviete kādas Eiropas valsts vadītājas amatā, bet arī kā ārkārtīgi spilgta, harismātiska un mērķtiecīga politiķe, kura atstājusi pēdas Lielbritānijas un visas Eiropas 20. gadsimta politikā. Kā zināms, līdz pat pagājušā gadsimta beigām sieviešu nonākšana valsts vadītāju amatos bija visai rets izņēmums. Pirmā sieviete, kas ieņēma kādas Eiropas valsts premjerministra amatu, bija Mārgareta Tečere, kura stājās Lielbritānijas valdības priekšgalā 1979. gada 4. maijā.
2011. gada 2. maija pirmajā stundā (pēc Pakistānas laika) Amerikas Savienoto Valstu (ASV) īpašo uzdevumu vienības operācijā tika nogalināts teroristiskās islāmistu organizācijas "Al Qaeda" līderis Osama bin Ladens. Tā beidzās kaismīgā un nežēlīgā džihādista pretstāve ar pasaules spēcīgāko lielvalsti.