Dzīve & stils / Vēsture
Aprit 82. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktās masu deportācijas no Baltijas valstīm 1941. gada 14. jūnijā. Šī akcija bija daļa no masu represiju politikas, kuru savas pastāvēšanas laikā piekopa staļiniskais režīms.
Pēc okupācijas 1940. gadā Latvijā stājās spēkā PSRS likumi, sākās padomju režīma nostiprināšana un attiecīgi bija jāatbrīvojas no "šķiriski svešiem elementiem". Maskavas čekistu pavēles par deportāciju sākšanu Latvijas arhīvos nav. Taču saglabājušies citi dokumenti, kas skaidri parāda, kā tika plānotas un īstenotas represijas pret Latvijas iedzīvotājiem.
Mūsu nāciju veido arī mūsu rētas, melnās svītras, kuras nedrīkstam aizmirst, jo tās 20. gadsimtā ir mainījušas mūsu izpratni par to, ko cilvēks var darīt ar cilvēku, ko agresors var darīt okupētā teritorijā. Latvija piedzīvoja divas masveida deportācijas: pirmo – 1941. gada 14. jūnijā, galvenokārt vērstu pret Latvijas inteliģenci. Otro – 25. martā – vērstu pret Latvijas laukiem.
1381. gadā Anglijā uzliesmoja zemnieku nemieri, kuru priekšgalā nostājās Vots Tailers no Kentas. Kulmināciju sacelšanās sasniedza 1381. gada 13. jūnijā, kad nemiernieki ieņēma Londonu un piespieda karali Ričardu II uzsākt sarunas.
1942. gada 12. jūnijā Nīderlandē dzīvojošais ebreju uzņēmējs Oto Franks uzdāvināja savai meitai Annai pieticīgu kara laika dzimšanas dienas dāvanu – nelielu bloknotu. Meitene tajā rakstīja dienasgrāmatu, fiksējot savas ģimenes un vairāku citu ebreju mēģinājumu paglābties no holokausta, mitinoties slēptuvē nacistu okupētajā Amsterdamā. Diemžēl cerība paglābties nepiepildījās, Anna gāja bojā nāves nometnē, taču viņas dienasgrāmata saglabājās un kļuva par satriecošu laikmeta liecību.
1937. gada 11. jūnijā padomju kara tribunāls piesprieda nāvessodu Robertam Eidemanim – latviešu izcelsmes padomju militārajam darbiniekam un arī latviešu dzejniekam. Viņš kļuva par upuri Staļina "Lielajam teroram" – plašām masu represijām Padomju Savienībā pagājušā gadsimta 30. gados.
1967. gada 10. jūnijā ar spožu Izraēlas uzvaru pār Ēģiptes, Sīrijas, Jordānijas un Irākas apvienotajiem spēkiem beidzās Sešu dienu karš. Izraēlai tā bija izšķiroša uzvara, kas būtiski mainīja spēku samēru reģionā un nodrošināja valsts turpmāko pastāvēšanu.
5. gadsimts pirms mūsu ēras bija antīkās grieķu demokrātijas uzplaukuma laiks Atēnu pilsētā. Tas gan ilga vien kādu pusgadsimtu. Pirmās Atēnu demokrātijas pagrimuma pazīmes parādījās Peloponēsas kara laikā, un viens no šādiem momentiem bija oligarhiskais apvērsums Atēnās 411. gada pirms mūsu ēras 9. jūnijā.
1783. gada 8. jūnijā sākas vulkāna Laki izvirdums Islandē, izraisot nopietnas klimata izmaiņas Eiropā un Ziemeļamerikā. Iespējams, šī dabas kataklizma ļoti nopietni iespaidoja cilvēces vēstures gaitu.
Mūsu ēras 800. gadā pāvests Leons III kronēja franku karali Kārli Lielo par Romas imperatoru. Šis pagodinājums nepavisam nenāca par velti – jau pārdesmit gadus agrāk Kārlis, kuram klausīja arī Itālija, bija piešķīris pāvestam plašus apgabalus Apenīnu pussalas centrā. Tā izveidojās pāvesta valsts, kura aptuveni šajās robežās pastāvēja līdz pat 19. gadsimta vidum, atdalīdama Itālijas dienvidus no ziemeļiem. Tomēr jau kopš Napoleona karu laikiem 19. gadsimta sākumā Itālijā vērsās plašumā nacionālisma kustība, un 1860. gadā, kad Sardīnijas karaļa Viktora Emanuela II armija maršēja cauri pāvesta zemēm, lai sastaptos ar Džuzepes Garibaldi spēkiem Dienviditālijā un kopīgi apvienotu valsti, arī pāvesta valsts iedzīvotāji sacēlās un nepārprotami pauda savu vēlmi apvienoties ar saviem tautas brāļiem vienā nacionālā valstī.
1944. gada 6. jūnija pirmajās stundās Savienoto Valstu, Lielbritānijas un to sabiedroto spēki sāka īstenot plašāko jūras desanta operāciju pasaules vēsturē – izcelšanos malā Normandijā, tobrīd Vācijas okupētās Francijas piekrastē.
1967. gada 5. jūnijā sākas Arābu-Izraēlas karš jeb Sešu dienu karš.
Rokfors - ļoti francisks siers, ar kura rašanos saistīta ļoti franciska leģenda. Jau 1411. gada 4. jūnijā Francijas karalis Kārlis VI piešķīra Rokforai šī siera gatavošanas monopoltiesības.
1968. gada 3. jūnijā Ņujorkā rakstniece Valērija Solanasa smagi sašāva popārta mākslas korifeju Endiju Vorholu. Viņas rīcības motīvi joprojām ir neskaidri – tā varēja būt psihiska slimība, idejiska pārliecība vai slimīgas alkas pēc ievērības.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
