Dzīve & stils / Vēsture
1343. gada 23. aprīlī – Jurģu dienas naktī – sākās igauņu sacelšanās pret muižniekiem tobrīd Dānijas karalim piederošajā Harjumas novadā Ziemeļigaunijā. Sacelšanos nežēlīgi apspieda Livonijas ordeņa spēki, pie reizes okupējot un pārņemot savā varā Dānijai piederošās Ziemeļigaunijas zemes.
Portugāļu jūrasbraucēja Pedro Alvareša Kabrala ekspedīcijas galamērķis bija Indija, taču pa ceļam viņš pagrieza savus kuģus uz dienvidrietumiem un 1500. gada 22. aprīlī sasniedza Dienvidameriku. Kabrala ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kuri piestāja malā tagadējās Brazīlijas teritorijā.
Vēršanās pret ebrejiem, sākot ar 12. gadsimta, arvien biežāk izpaudās dažādās Eiropas zemēs. 15. gadsimta nogalē Spānijas un Portugāles ebreji bija spiesti kristīties vai izceļot. Tomēr arī pret tiem, kuri pārgāja katoļticībā, mēdza vērsties līdzcilvēku un varas aizdomas un nepatika. Viens no antisemītisma recidīviem bija asiņains grautiņš Lisabonā 1506. gadā no 19. līdz 21. aprīlim.
Romas universitāte "Sapienza" ir šobrīd Eiropā lielākā klātienē studējošo skaita ziņā. Tā ir arī viena no senākajām – pāvests Bonifācijs VIII to ar savu bullu nodibināja 1303. gada 20. aprīlī.
Otrdien, 18. aprīlī, ASV Ziemeļkarolīnas štata Grīnsboro pilsētā tika atklāts bronzas piemineklis, tas izliets pēc fotogrāfijas, kas uzņemta pirms 82 gadiem Liepājā. Tēlniece Viktorija Karlīna Milsteina to veltījusi holokausta upuru piemiņai. Šī fotogrāfija ir pazīstama visā pasaulē – četras sievietes un meitenīte, ģērbušās tikai veļā, stāv sniegā. Visas ir basām kājām, tikai gados vecā sieviete centrā ir zābakos. Aizmugurējā plānā – cilvēki militārā formā, izrakņāta zeme… 1941. gada decembris. Sals. Šķēdes kāpas Liepājā. Ebreju nošaušanas.
1897. gada 19. aprīlī franču publicists Leo Taksils nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka atmaskojumi, ko viņš veselus 12 gadus bija publicējis par brīvmūrnieku jeb masonu kustību, ir tīrais izdomājums. Attiecīgi noskaņotas aprindas šiem viņa pekstiņiem bija aizrautīgi ticējušas un, var piebilst, mēdz ticēt joprojām.
1518. gada 18. aprīlī Vāveles pilī Krakovā tika dzertas kāzas – Polijas un Lietuvas valdnieks Sigismunds I apņēma par sievu Milānas hercogu Sforcu dinastijas atvasi princesi Bonu. Kļuvusi par karalieni, Bona aktīvi iesaistījās valsts lietās, atstādama paliekošas pēdas Polijas un Lietuvas vēsturē.
19. gadsimta 60. gados Latvijā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē sāka būvēt buriniekus, kas radīja un veicināja jaunu apvērsumu Latvijas piekrastes iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Tika pielietoti jauni kuģu būves darba rīki, radīti jauni burinieki, ar kuģniecību saistīti ikdienas valodas jauni jēdzieni. Toreiz tas bija kaut kas jauns, bet tagad, pēc simt un vairāk gadiem, to var nosaukt tikai par sen aizmirstām lietām jūrniecībā, kuras spilgti raksturo tā laika jūras braucēju laikmetu.
Viena no spilgtākajām epizodēm Krievijas Impērijas strādnieku kustības vēsturē bija streikojošo "Ļenas zelta ieguves sabiedrības" raktuvju strādnieku apšaušana 1912. gada 17. aprīlī (4. aprīlī pēc vecā stila). Žandarmu sarīkotā asinspirts satricināja visu valsti, un šī viļņošanās bija priekšvēstnesis dramatiskajiem notikumiem cara impērijā piecus gadus vēlāk.
1802. gada 15. aprīlī angļu dzejnieks Viljams Vērdsverts, kopā ar māsu Dorotiju, pastaigājoties gar Allsvoteras ezera krastu, uzgāja dzelteno narcišu audzi. Šis pieredzējums iedvesmoja viņu dzejolim "Narcises".
Savam laikam ļoti modernais tvaikonis "Titāniks" bija konstruēts tā, lai būtu teju nenogremdējams. Tomēr jau sava pirmā reisa laikā, 1912. gada 14. aprīlī, kuģis neveiksmīgi sadūrās ar aisbergu un nogrima. Bojāgājušo precīzs skaits nav zināms, bet tiek lēsts, ka to ir ne mazāk kā 1490, bet, iespējams, pat vairāk nekā 1600.
Kauja par Samtera fortu, kas notika no 1861. gada 11. līdz 13. aprīlim, bija pirmā sadursme Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsoņkara vēsturē.
"Lai labi garšo!" Tā saviem pircējiem vienmēr novēlējis valmieriešu iecienītais saldumu tirgotājs Oskars Bērziņš.
1945. gada 12. aprīlī, Otrā pasaules kara beigu priekšvakarā, savas šīs zemes gaitas beidza tolaik pasaules varenākās lielvalsts līderis, vienīgais trīsreiz ievēlētais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Franklins Delano Rūzvelts.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
