Dzīve & stils / Vēsture
1947. gada 9. septembrī Hārvarda Universitātes kibernētiķi konstatēja sava eksperimentālā datora darbībā traucējumus un atrada cēloni – relejā iekļuvušu drēbju kodi. Pētījumu žurnālā viņi to aprakstīja kā "pirmo konstatēto "kukaini" – "bug".
1655. gada 8. septembrī Polijas galvaspilsēta Varšava pirmoreiz savā vēsturē krita naidīgas armijas rokās – pilsētu ieņēma Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava armija. Karš, kura laikā dažādas armijas vairākkārt pārstaigāja toreizējās Polijas-Lietuvas kopvalsts teritoriju, nesa tai smagus un daudzējādā ziņā neatgriezeniskus zaudējumus.
1978. gada 7. septembrī Londonā tika saindēts no toreizējās Bulgārijas Tautas republikas emigrējušais rakstnieks Georgijs Markovs, kurš dažas dienas vēlāk mira. Atentāts diezgan nepārprotami bija komunistiskās Bulgārijas slepeno dienestu roku darbs.
Krievijas impērijas Ziemeļrietumu apgabalu ģenerālgubernatora Konstantīna fon Kaufmana 1865. gada 6. septembra cirkulārs uz gandrīz 40 gadiem ieviesa latīņu drukas aizliegumu bijušās Polijas – Lietuvas valsts nepoļu zemēs, tajā skaitā Latgalē. Tā impērija reaģēja uz nesen notikušo poļu sacelšanos, cerot šo teritoriju pamatiedzīvotājus – lietuviešus un latgaliešus – atraut no poļu kultūrtelpas un pārkrievot.
1698. gada 5. septembrī Krievijas cars Pēteris I atgriezās Maskavā no ilga ceļojuma pa Rietumeiropu. Jaunais valdnieks bija entuziasma pārpilns mainīt savas valsts dzīves kārtību pašos pamatos, tuvinot to Eiropai. Pārmaiņas skāra arī kādu līdz tam neatņemamu krievu vīrieša ārienes detaļu – bārdu.
1905. gada 4. septembrī dzimis leģendārā fotoaparāta VEF-Minox radītājs – vācbaltiešu izgudrotājs Valters Caps.
Pirmā pasaules kara fronte Rīgas tuvumā atradās kopš 1915. gada vasaras beigām. 1917. gada 3. septembrī Vācijas impērijas armija, sekmīgi forsējusi Daugavu, Rīgu ieņēma. Pilsētas krišana apliecināja, ka Krievijas armijas kaujas spējas bija kritiski zemā līmenī.
Kad pagājušā gadsimta 80. gados toreizējā Moldāvijas Padomju Sociālistiskajā republikā izveidojās moldāvu nacionālā kustība, teritorija toreizējās Moldāvijas PSR austrumos, kur dominēja krievvalodīgie iedzīvotāji, kļuva par šīs kustības pretinieku atbalsta zonu.
1939. gada 1. septembris atnesa radioklausītājiem Lielbritānijā satraucošas ziņas. Raidsabiedrība BBC Londonā ziņoja: "Šīs dienas galvenais notikums: Vācija ir uzbrukusi Polijai un bombardējusi daudzas pilsētas."
No 1946. līdz 1949. gadam Grieķijā norisinājās pilsoņkarš starp komunistu nemierniekiem un likumīgās valdības spēkiem. Tas noslēdzās ar komunistu sakāvi, pēdējiem viņu kaujiniekiem 1949. gada augusta beigās atkāpjoties pār robežu Albānijā.
Zināmākais mēģinājums nogalināt Krievijas boļševiku līderi un padomju valsts nodibinātāju Vladimiru Uļjanovu-Ļeņinu notika 1918. gada 30. augustā, kad uz viņu esot šāvusi ar eseru partiju saistītā revolucionāre Fanija Kaplāne. Tiesa, ir vairāki fakti, kas padara versiju par Kaplāni kā atentāta izpildītāju apšaubāmu.
Lai turpinātu publisku diskusiju par Latvijas vēstures zinātnes, izglītības un atmiņu institūciju stāvokli un attīstības perspektīvām, 15. novembrī Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Nacionālo arhīvu rīko Latvijas vēstures kongresu 2023, informēja biedrībā.
1756. gada 29. augustā ar Prūsijas armijas iebrukumu Saksijā sākās Septiņgadu karš – pirmais globālais militārais konflikts pasaules vēsturē.
1850. gada 28. augustā Veimārā pirmizrādi piedzīvoja Riharda Vāgnera opera "Loengrīns". Iestudējumu vadīja un diriģēja komponists Ferencs Lists. Sauvkārt pēc Veimāras 1850. gada un Breslavas (tagadējās Vroclavas) 1854. gada operas iestudējuma trešais "Loengrīna" iestudējums notika Rīgā 1855. gadā. Tātad Rīga ir pirmā mūsdienu galvaspilsēta, kur iestudēja šo Vāgnera operu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
