Rēzeknē militārā parāde
Turpinot tradīciju 4. maijā kādā no Latvijas novadiem organizēt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dienu, šodien Brīvības svētki ar NBS militāro parādi notika Rēzeknē, varēja vērot arī Gaisa spēku demonstrējumus.
Pilsētas ielās uzrunātie iedzīvotāji atzina, ka militārā parāde pilsētā rada īpašu svētku sajūtu. Svētki pilsētā notiek visas dienas garumā.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") uzrunā norādīja, ka Krievijas īstenotais nežēlīgais karš Ukrainā ir skaudrs atgādinājums tam, cik trausla ir brīvības uguns. Viņš uzsvēra, ka, svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, nepieciešams skaidri apzināties, ka pasaule ir nepastāvīga, mainīga, un brīvība nav pašsaprotama vērtība. "Mums visiem jābūt pastāvīgā sardzē par to," uzsvēra Sprūds, piebilstot, ka Latvijas drošības stūrakmens ir arī dalība NATO.
Tāpat ministrs pauda, ka Latvijas drošība ir atkarīga no tā, cik sabiedrība ir vienota savā ticībā un gatavībā aizstāvēties. "Tā ir mūsu kopēja atbildība," norādīja Sprūds.
Vienlaikus aizsardzības ministrs pauda pateicību karavīriem, zemessargiem un jaunsardzei par dalību parādē un valsts aizsardzībā. Parādes dalībnieki ar savu piemēru, patriotismu un pašaizliedzību iedvesmo ikvienu cilvēku aizstāvēt valstiskās vērtības.
"Ar savu gribu un gatavību aizstāvēt un sargāt valsti jūs iedvesmojat. Mums visiem ir jādomā un jārīkojas no drosmes un pārliecības, nevis no baiļu pozīcijām," pauda Sprūds.
Pie Brīvības pieminekļa gulst ziedi Latvijai
Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 34. gadadienu, šodien pie Brīvības pieminekļa ziedus nolika valsts augstākās amatpersonas.
Noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, viena no neatkarības atjaunotājām, bijusī Augstākās Padomes deputāte Velta Čebotarenoka šodien uzsvēra, ka dara to arī par tiem, kuri vairs nevar atnākt un satikties.
"Toreiz, vēsturiskajā [1990. gada] 4. maijā bija tikpat silts. Mani daudz sveic arī tie, kuri nevar atnākt fiziski veselības dēļ. Un tas kaut kā padara gaišāku šo dienu, ka esam kopā.
Es domāju, ka Latvija būs mūsu sirdīs līdz pēdējam elpas vilcienam. Darīsim, teiksim, domāsim un strādāsim Latvijas labā," vēlēja "4. maija deklarācijas kluba" prezidente Velta Čebotarenoka.
Kā jau ierasts, savus pavasara ziedus "Ziedu Latvijā" ielika Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), valdības pārstāvji un Saeimas deputāti. Viņiem sekoja kādreizējie valsts vadītāji un cilvēki, bez kuriem Latvija nebūtu tāda, kāda tā ir tagad. Tāpat svinīgajā brīdī piedalījās ārvalstu vēstnieki Latvijā un citi diplomāti. Ziedu nolikšanu vēroja daudzi interesenti.
"Mums arī jābūt pateicīgiem, ka ir Latvija, ka ir brīva Latvija, un par to sabiedrības atbalstu tādai kopīgai nostājai, ar stingru mugurkaulu pasakot – nē, mēs esam Eiropas valsts, mēs esam NATO valsts, mēs neklanīsimies dažādām varām," pauda Siliņa.
Taču ikviens svētku viesis varēja veidot "Ziedu Latviju" pie Brīvības pieminekļa, piepildot Latvijas kartes kontūru ar pavasara ziediem.
Tāpat kā iemācām bērniem teikt lūdzu un paldies dzimtajā valodā, tāpat jāmāca 4. maijā sveikt Latviju tās svētkos, atzīst ģimenes, kuras Brīvības laukumā šodien ielika savu puķīti valsts kontūrā. Tikai tā visi kopā varam panākt, ka visa Latvija ir ziedoša. Tiešā un pārnestā nozīmē.
"Es laikam ar lepnumu varu teikt, ka viņa bija pirmā, kura pamodās, teica, ka jāiet pirkt puķes, un meklēja, kur ir karodziņš. Valsts svētki mums ir svētki," atzina mazās Hannas tētis Kārlis.
"Cik es sevi atceros, vienmēr svinam valsts svētkus. Un hokeja uzvaras."
Sveicēji novēlēja, lai Latvija būtu brīva, lai iedzīvotāji – priecīgi. Par īpaši labu garastāvokli šodien gādāja arī defilē programmas dalībnieki – Latvijas mūzikas skolu pūtēju orķestri.
Vecrīgā – tautastērpu parāde
Par godu svētkiem šodien Rātslaukumā, Vecrīgā, notika ikgadējā akcija "Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai!".
Akcijas laikā dalībnieki no visiem novadiem bija ieradušies pašu darinātajos, mantotajos un īpaši šūdinātajos tautastērpos. Vairāki akcijas dalībnieki sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka ar lepnumu uzvelk savu tautastērpu, kas liek iztaisnot muguru un būt lepniem par savu tautu. Tautastērps ceļ pašapziņu, pazūd kautrīgums, iztaisnojas pleci. Tas vairo sajūtu, ka esi latvietis, Latvijas Televīzijai atzina gājiena dalībnieki.
Svētku gājiens turpinājās līdz Brīvības piemineklim, kur gājiena dalībnieki nolika ziedus.
Tāpat plkst. 12 Saeima sanāca uz svinīgo sēdi, kur uzrunu teica Saeimas spīkere Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība). Sēdē tradicionāli aicināts piedalīties Valsts prezidents, bijušie Valsts prezidenti, bijušie Saeimas priekšsēdētāji, Ministru kabineta locekļi, Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ārvalstu diplomātiskais korpuss un starptautisko organizāciju pārstāvniecību vadītāji Latvijā.
Siltais laiks un plašā kultūras programma Rīgas parkos un dārzos ļāva sanākušajiem svinības turpināt, gan klausoties svētku koncertus, gan līdzdarbojoties radošajās aktivitātēs.
Bet vēl viens no šīs svētku dienas aicinājumiem bija – radi zaļu Latviju. Lieli un mazi svinētāji varēja iejusties mežinieku un dārznieku lomās, iestādītot koku vai puķi par prieku sev un Latvijai. Daudzas ģimenes izmantoja šo iespēju – bez maksas tikt pie kociņiem, lai vēlāk jau savas mājas pagalmā, savās lauku mājās vai viesojoties pie vecvecākiem pārstādītu šodien iegūto ozolu, liepu, lapegli vai pļavas ziedus.
1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990. gada 4. maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam vēstījumu, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
