Vairāki desmiti tiesas spriedumu kukuļošanas lietās rāda, ka visbiežāk no policistiem atpirkties pārkāpēji mēģina ar summu līdz 50 eiro. Lai arī oficiālā statistika liecina, ka kukuļošanas gadījumu skaits samazinās, aisberga neredzamā daļa, visticamāk, ir iespaidīga.
Autora ziņas
Pasūtījuma slepkavības Latvijā notiek reti. Policijas dati rāda, ka laika posmā no 2001. gada līdz 2015. gadam tādas bijušas 55. Šovasar drūmo statistiku likumsargiem nācās pārskatīt. 30. maija rītā pie Rīgas Meža kapiem nogranda ieroču dārdi un lodes izdzēsa advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus dzīvību. Viņa brālis Kristaps Bunkus uzskata, ka nozieguma atklāšana ir policijas goda darbs. Visu līmeņu vainīgo aizturēšana būtu labs signāls sabiedrībai, ka tiesiskums valstī nav miris.
Šī nedēļa un tās izskaņa parādīja, ka mainīgo laika apstākļu dēļ pieaug dažādu traumu skaits. Proti, cilvēki paslīdējuši, krituši un guvuši lūzumus vai citas traumas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša aicina cilvēkus pārvietoties uzmanīgi, ja nepieciešams, atbalstam izmantot spieķi.
ANO dokuments "Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju" aicina nedemonizēt migrāciju, bet gan pievērsties šai problēmai un to atrisināt kopīgiem spēkiem, bet saglabājot valstīm savus principus. Tā Latvijas Radio norādīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja, tiesnese Ineta Ziemele.
Partiju “Saskaņa” neuztrauc dažādos tiesu procesos ierautā, bijušā „Latvijas Krājbankas” valdes locekļa Andreja Surmača, kurš kļuvis par “Saskaņas” Saeimas frakcijas konsultantu, juridiskās problēmas. Surmačs ir viens no atbildētājiem likvidējamās bankas administratora „KPMG Baltics” prasībā par 15 miljonu eiro solidāru piedziņu no bankas bijušajiem valdes locekļiem. Kā arī apsūdzētais tā dēvētajā „Krājbankas” krimināllietā.
Cīnoties par vietām bērnudārzos vai skolās, lai izvairītos no palielināta nekustamā īpašuma nodokļa un daudzu citu iemeslu dēļ jau vairāk nekā 15 gadus jebkurš Latvijas iedzīvotājs var deklarēt savu dzīves vietu kaut prezidenta pilī. Un izskatās, ka šis vēl ilgi būs tas gadījums, kad slīcēja glābšana ir viņa paša rokās. Pierādot, ka cilvēks deklarējies bez juridiskā pamata, īpašnieks var panākt "atdeklarēšanos", bet tas ir lieks slogs, jo ir jātērē savs laiks, rakstot iesniegumu un gaidot lēmumu.
Ekonomikas ministrija (EM), sadarbojoties ar būvniecības nozarē strādājošajiem ekspertiem, plāno izstādāt šīs jomas kvalitātes indeksu. Tas nākotnē palīdzēs mērīt būvniecības jomas pakalpojumu kvalitāti. Savukārt saprotot, kas ir vājākie nozares posmi, varēs izstrādāt pamatotus uzlabojumus būvniecības regulējumam.
AS "Pasažieru vilciens" jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas ražotāja "Patentes Talgo S. L." ("Talgo"), kura piedāvājums atzīts par saimnieciski izdevīgāko vilcienu ekspluatācijas laikā jeb 35 gados. Par to pēc četru konkursā saņemto piedāvājumu izvērtēšanas trešdien, 21. novembrī, paziņoja "Pasažieru vilciena" vadība.
21. novembrī pirms pieciem gadiem Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Viņi bija devušies savas ikdienas gaitās, viņi, kā jau daudzreiz iepriekš, vienkārši iegriezās veikalā, no kura vairs nekad nepārnāca. Traģēdijā dzīvību zaudēja arī trīs glābēji, kas pirmie metās sabrukušajā veikalā palīdzēt izdzīvojušajiem. Traģēdijas tiesvedība ilgst jau trīs gadus, un, visticamāk, tiesu debates šogad nesāksies. Bet šodien pulksten 17.44 ar klusuma brīdi pieminēs traģēdijas upurus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šogad veica apjomīgu pētījumu par iedzīvotāju uzskatiem un attieksmi pret ugunsdrošību. Tajā noskaidrots, ka Latvijas sabiedrība kopumā ir ieinteresēta saņemt informāciju par ugunsdrošību, bet joprojām nav gatava veikt nepieciešamos pasākumus, lai savu mājokli un apkārtējo vidi padarītu drošu.
Valsts policijā ierosinātas disciplinārlietas pret diviem policistiem saistībā ar Jūrmalas mēra Gata Trukšņa narkotiku glabāšanas lietas savlaicīgu nenodošanu piespiedu izpildei.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien, 14. novembrī, pēc būtības sāka skatīt civillietu, kurā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieki no valsts vēlas piedzīt 12 miljonus eiro. Prasītāju ieskatā tā ir summa, kas viņiem nav samaksāta par darbu. Parāds radies, nepareizi piemērojot būvniecības izmaksu indeksu, uzskata "Gaismas pils" būvnieki.
Visbiežāk zagļi mājas un dzīvokļus apciemo tad, kad saimnieki ir devušies prom. Policijas dati rāda, ka lielākais zādzību skaits no mājokļiem notiek Rīgas reģionā – vidēji 4 līdz 5 zādzības dienā. Tāpēc, dodoties prom, arī tagad tumšajā laikā ejot ikdienā uz darbu, policija aicina ievērot virkni elementāru drošības pasākumu, piemēram, palūgt kaimiņiem mājokli pieskatīt.
Bez rezultāta beigusies Rīgas domes un Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja „Prana Property” tikšanās, kurā spriests par tālāko likteni īpašumam, uz kura atradās pirms pieciem gadiem sagruvusī lielveikala „Maxima” ēka. Igauņiem pieder daļa no šī īpašuma, tostarp daļēji uzbūvētā dzīvojamā ēka. Pašvaldība šo daļu vēlas atpirkt, lai vēlāk nojauktu un ierīkotu piemiņas vietu.
Saulkrastos pēc dabas pieminekļa "Baltā kāpa" daļējas nogrūšanas novada dome plāno mēneša laikā atjaunot laipas pieejai kāpai.
Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) valdība kļuvusi par ilglaicīgāko viena termiņa valdību Latvijas jauno laiku vēsturē. Otrdien tā sāks savu 1000.darba dienu, strādājot kā pagaidu valdība, kamēr 13.Saeimā ievēlētie izveidos savu Ministru kabinetu. Pirms pirmdien, 4.novembrī, ieplānotajiem darbiem Kučinskis kolēģus uzrunāja, aicinot novērtēt šajos gados paveikto.
Šogad teju 600 cilvēku Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir informējuši par papildu peļņas avotu - sava nekustamā īpašuma izīrēšanu ilgtermiņā vai tūrisma vajadzībām. Situācija šīs saimnieciskās darbības jomā ir uzlabojusies, jo senāk nekustamā īpašuma īres tirgus vairāk dzīvoja pagrīdē. Ieguvēji ir gan valsts, gan īrnieki.
Administratīvā rajona tiesa Rīgā daļēji apmierinājusi Baltijas pētnieciskā centra "Re: Baltica" žurnālistu prasību pret Rīgas domi par informācijas nesniegšanu medijam. Žurnālisti vēlējās saņemt ziņas par to, kā tiek tērēta pašvaldības nodibinājumam "Riga.lv" piešķirtā nauda. Dome informāciju nesniedza, aizbildinoties ar komercnoslēpumu un Riga.lv darbinieku privātās dzīves aizsargāšanu. Turpretī tiesa spriedumā norāda, ka žurnālisti informāciju par darbinieku atalgojumu pieprasīja objektīvu apsvērumu dēļ un lika ziņas atklāt.