Patvēruma meklētāji jeb bēgļi, saņemot oficiālu atļauju uzturēties Eiropas Savienībā (ES), Latvijā paliek reti. Vairums, esot nemierā ar zemajām algām, dodas uz kādu no turīgākajām ES valstīm. Tiesa, sodu politikas izmaiņas, kuras tagad paredz cietumsodu par nelegālu cilvēku pārvešanu pāri robežai, bēgļu straumes ir samazinājušas. Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos šobrīd aizņemti vien 10% no gultas vietām.
Autora ziņas
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa jau astoņus gadus skata tā dēvēto Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietu. Prokurors jau pabeidzis lasīt apsūdzības debašu runu, lūdzot tiesu atzīt apsūdzētos par vainīgiem. Taču tagad pastāv bažas, ka lietas izskatīšana var vēl ieilgt, jo viens no apsūdzētajiem ir palicis bez advokātes.
Tiesai jābūt redzīgai arī ārpus tai izskatāmajām lietām. Proti, iztiesājot krimināllietu, civillietu vai administratīvo lietu, jāpamana arī citas, ar konkrēto strīdu nesaistītas, problēmas. Tāpēc likumdevējs ir devis instrumentu – blakus lēmumu. Tiesu administrācijas dati rāda, ka blakus lēmumu pieņemšanā tiesas nav pārāk naskas. Pērn krimināllietās tādi bijuši 19, civillietās – 30. Tiesneši un prokurori saka, tas nav maz.
Informējot sabiedrību par "Dogo" saistību ar pēkšņo suņu saslimšanu, kurā dzīvniekiem paplašinājās barības vads jeb “megaesophagus”, vetārsti ir rīkojušies profesionāli. Tā, noraidot suņu barības ražotāja “Tukuma straume” prasību par pusmiljona eiro kompensācijas piedzīšanu no veterinārārstiem, secināja tiesa.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētais “Rīgas satiksmes” darbinieks Aleksandrs Brandavs, kurš ir atstādināts no amata, darbā neatgriezīsies, paziņoja “Rīgas satiksmes” pagaidu vadītājs Ernests Saulītis.
“Rīgas satiksmes” valde, reaģējot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcību, aizturot uzņēmuma darbinieku Aleksandru Brandavu, nolēmusi atstādināt viņu no amata, liecina “Rīgas satiksmes” informācija.
Latvija joprojām ir populāra tranzītvalsts nelikumīgajiem imigrantiem. Tomēr, pateicoties robežas modernizēšanai un citiem pasākumiem, ir izdevies tūkstošiem migrantu novirzīt prom no Latvijas robežas. Tā trešdien, 6. martā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem sacīja robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.
Auditorkompānijas "Ernst&Young" ziņojumā par situāciju pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" ir tukšas frāzes, kas neļauj izdarīt secinājumus par iepriekšējās valdes atbildību neizdevīgu darījumu slēgšanā. Tāpēc esot jāiepērk vēl viens izvērtējums, to otrdien, 5. martā, sacīja "Rīgas satiksmes" jaunais pagaidu vadītājs Ernests Saulītis.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") joprojām uzskata, ka ir jāsagaida Valsts ieņēmumu dienesta (VID) verdikts jautājumā par iespējamo „aplokšņu algu” maksāšanu labklājības ministres Ramonas Petravičas ("KPV LV") vīram Aleksandram Petravičam piederošajā uzņēmumā SIA „Monēta”. Uz aizdomu pamata viņš ministres atkāpšanos neprasīs.
Ņemot vērā lielo skaitu iedzīvotāju, kuri, pašiem to nezinot, kļuvuši par nodokļu parādniekiem, partijas plāno mainīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību. Tā pēc koalīcijas partiju sanāksmes sacīja “Attīstībai/Par!” deputāts Daniels Pavļuts. Nodokļu parādu rašanos viņš skaidroja ar pērn ieviesto nodokļu reformu, kas esot bijusi nepārdomāta.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta līdere maija beigās gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijusī finanšu ministre, tagad Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola. ZZS sarakstā ar otro un trešo numuru EP vēlēšanās startēs bijušais aizsardzības ministrs, tagad Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis un bijušais Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.
Ceļu satiksmes noteikumos ir teiks, ka riepas, kas ir paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, var tikt nomainītas, sākot ar 1. martu. Taču nereti ziema neseko šim kalendāram un 1. martā vēl nav atkāpusies. Tāpēc autovadītājiem ar pāreju uz vasaras riepām nevajadzētu steigties, aicina Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte.
Interneta vidē ir parādījusies jauna izaicinājumu spēle, kura sasniegusi arī Latviju, tāpēc organizācijas, kuras rūpējas par drošu internetu, aicina vecākus ar saviem bērniem pārrunāt uzvedību internetā. Spēles mērķis ir komerciāls, proti, aizvilināt pēc iespējas vairāk pusaudžu uz konkrētu interneta vietni. Savukārt policija uzskata, ka interesei par jauno interneta fenomenu radījuši mediji, par to ziņojot.
Pirmo reizi Saulkalnē biju pērn ziemā. Tur pirms desmit gadiem mazā veikaliņā nogalināja pārdevēju Zinaidu. Policijai bija aizdomās turētais. Viņš kļuva arī par apsūdzēto, un pirmā tiesu instance vīrieti atzina par vainīgu slepkavībā, kas saistīta ar laupīšanu. Bet tad cita - Augstākā - tiesa viņu attaisnoja. Slepkava joprojām nav atrasts. Saulkalnē gribu atrast šī notikuma aculieciniekus. Vai ciematā Zinaidu atceras?
Lai gan pirms desmit gadiem Saulkalnē veikalā nogalinātās pārdevējas lieta joprojām nav atrisināta un slepkava nav atrasts, Valsts policijas priekšnieks, ģenerālis Ints Ķuzis intervijā Latvijas Radio pauž pārliecību, ka lietā vēl būs turpinājums un slepkavība jāatšķetina. Viņš arī norāda, ka slepkavību izmeklēšana policijā ir vissakārtotākais lauciņš.
Pirms 10 gadiem mazā daudzdzīvokļu māju ciematā Saulkalnē notika slepkavība. Veikalā nogalināja pārdevēju Zinaidu. Vainīgo atrada un piesprieda 15 gadus cietumā. Alekseju Šarovu no ieslodzījuma izglāba DNS. Augstākā tiesa viņu attaisnoja. Latvijas Radio sērijā "Slepkava brīvsolī. Kriminālstāsts par neatklātu slepkavību" dodas pa pēdām 10 gadus vecam noziegumam un pēta, kas izmeklēšanā nogājis greizi. Atbildīgo paviršības dēļ nevainīgs cilvēks nonāca aiz restēm, un Saulkalnē vairs necer, ka noziegumu jelkad atrisinās.
Pagājušā gada beigās bija jānoslēdzas tiesu reformai. Ar tās palīdzību bija plānots apvienot vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. Šajā jaunajā teritorijā turpina darboties līdzšinējās tiesas. Tas darīts, lai paaugstinātu tiesu darbības efektivitāti un racionālāk izmantotu tiesu resursus. Piemēram, ātrāk izskatītu lietas, izmantotu videokonferences priekšrocības.
Pēc tā dēvēto „čekas maisu” publicēšanas vairāki cilvēki publiski izteicās, ka dosies uz tiesu, lai pierādītu savu nesadarbošanos ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK). Likumā gan uzsver, ka publicētās ziņas ir informatīva rakstura un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā. Tomēr pagaidām „maisos” atrastie kūtri iet ceļu, lai pierādītu nesadarbošanās faktu.
Kriminālprocesam pret Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu ir pamats, uzskata Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš trauksmes cēlāja statusu Jurašam nesteidz piedēvēt, jo laikā, kad risinājušies notikumu ap iespējamo Juraša kukuļošanas mēģinājumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersona ar iesniegumu prokuratūrā neesot vērsusies.