Piektdien, 16. augustā, neizdevās ievēlēt Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes priekšsēdētāju, jo abiem kandidātiem uz amatu pietrūka balsu. Neviens amatam nevirzīja iepriekš izskanējušo un kritizēto premjera padomnieka, Nacionālās apvienības politiķa Imanta Parādnieka kandidatūru.
Autora ziņas
Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)), kurš pašlaik pilda mēra pienākumus, pārliecināts par savu apstiprināšanu galvaspilsētas domes priekšsēdētāja amatā. Rīgas mēra vēlēšanas plānotas pirmdien,19.augustā. Pēc partijas frakcijas sēdes Burovs sacīja, ka rēķinās ar 35 deputātu balsīm, ar partiju "Saskaņa" un neatkarīgajiem deputātiem koalīcijas līgums ir saskaņots.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien, 14. augustā, izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES). Lietuva jau paziņojusi, ka tirdzniecības robežu ar Baltkrieviju slēgs. Tomēr Latvijas pusē uzsver, lēmums atvērt tirdzniecības robežu ar Krieviju, lai iegādātos elektroenerģiju no trešajām valstīm tādā veidā, nenozīmē tiešo tirdzniecību ar Baltkrieviju.
Latvijā pieaug un arī turpinās pieaugt kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums un intensitāte. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) prognozes liecina, ka stipru nokrišņu gadījumu skaits pieaugs par 20%. Lai dabas stihijas varētu efektīvāk un ātrāk prognozēt, ministrija četru gadu laikā cer uzlabot brīdinājuma sistēmas, investējot 6,76 miljonus eiro.
Popmūzikas izpildītāja Eda Šīrana koncerts piektdien, 12. jūlijā, vakarā Rīgā, Lucavsalā noticis bez starpgadījumiem, secina Valsts policija. Arī organizatori ziņo, ka pasākums noritējis bez problēmām ar cilvēku iekļūšanu un izkļūšanu no koncerta norises zonas. Koncertaģentūras "L Tips Agency" dati rāda, ka Šīrana uzstāšanos noklausījās vairāk nekā 50 000 cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija citu valstu iedzīvotāji, lielākoties no Lietuvas un Igaunijas.
Visā valsts ceļu tīklā turpinās remontdarbi. Tāpēc autobraucējiem ir jārēķinās, ka vietām ir satiksmes ierobežojumi, ir vairāki posmi, kuros izvietoti pagaidu luksofori un jāieplāno papildu laiks ceļā. Par visiem remontus skārušajiem ceļu posmiem var uzzināt “Latvijas Valsts ceļu” mājaslapā.
Pagājušās ziemas mēnešos patversmēs uzturējušies nedaudz mazāk kā 600 cilvēki. Ja salīdzina ar ziemu vēl pirms gada, tad Rīgā ir novērojams kritums – secināts Rīgas domes Labklājības departamenta ziņojumā. Tomēr tas nenozīmē, ka bezpajumtnieku problēma galvaspilsētā mazinās. Nereti šie cilvēki ir atkarīgi no alkohola un izvēlas nedoties uz patversmi, bet nakšņot zem klajas debess vai daudzdzīvokļu namu kāpņutelpās.
Poligonā "Mežaine" Skrundas novadā otrdien, 2. jūlijā, Apvienoto reaģēšanas spēku militāro mācību "Baltic Protector 2019" ietvaros norisināsies Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona rotas noslēdzošās mācības. To laikā var būt novērojami gan gaisa kuģu pārlidojumi, gan militārās tehnikās pārvietošanās.
Tiesās saņemto lietu skaits turpina samazināties, bet tiesvedības ilguma rādītājos pēdējo trīs gadu laikā nav pozitīvu izmaiņu, liecina Valsts kontroles apkopotā informācija. Valsts kontroles ieskatā Tieslietu ministrijai, Tieslietu padomei un Tiesu administrācijai regulāri jāseko līdzi tiesvedības ilgumam, analizējot un izvērtējot tiesvedības ilgumu ietekmējošos faktorus, atbilstoši secinātajam, pieņemot lēmumus par tālāko rīcību, lai mazinātu šo faktoru ietekmi uz tiesvedības ilgumu.
Pēc divu kuģu sadursmes Daugavā pie Zaķusalas 44 izglābti cilvēki, no tiem desmit gan ievainoti. Tik dramatisku scenāriju gada apjomīgākajās mācībās trešdien, 26. jūnijā, izspēlēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Lai darbu atspoguļošana iegūtu reālus vaibstus, starp kuģa pasažieriem bija arī žurnālisti – viņi uz savas ādas izbaudīja gan slīkšanu, gan izglābšanu.
No valsts budžeta programmas, kur ir paredzēta nauda neparedzētiem gadījumiem, bankrotējušās tūrisma kompānijas "Prieks tūre” klientiem plānots izmaksāt vairāk nekā 160 000 eiro. Pērn uzņēmumā radās likviditātes problēmas un viņi nespēja pildīt savas saistības un sniegt tūrisma pakalpojumus. Savukārt jaunā Eiropas direktīva paģērē, ka dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību augstākajā līmenī, tāpēc ir izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuri šādā gadījumā ļauj lemt par zaudējumu atmaksu no valsts budžeta.
Vistraģiskākos Jāņus piedzīvojām 2000.gadā. Toreiz triju dienu laikā dzīvību uz ceļiem zaudēja 26 cilvēki. Galvenais iemesls – sēšanās pie stūres reibumā. Lai asiņainie Jāņi neatkārtotos, policija un citi dienesti sāka dažādas kampaņas, mudinot cilvēkus dzērumā automašīnu nevadīt. Rīkotāji saka –rezultāti ir. Arī šogad Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ar kampaņu "Ballējam, izguļam" aicina atcerēties par drošību.
2017.gadā piedzīvotais obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jeb OCTA cenu kāpums bija pamatos – preses konferencē uzsvēra Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Atbildot Konkurences padomes izteiktajiem pārmetumiem par pārlieku caurskatāmo OCTA polišu cenu sistēmu, viņš norādīja, ka jebkurš komersants sevi salīdzina ar konkurentu.
Līgo un Jāņi šogad solās silti un bez lietus. Lai tie aizritētu mierīgi, glābšanas dienesti un likumsargi aicina atcerēties par elementāriem drošības pasākumiem. Piemēram, nesēsties pie stūres reibumā un vispār atturēties no pārmērīgas grādīgo dzērienu lietošanas. Policija jau piektdien, 21. jūnijā, sāks pastiprināti uzraudzīt satiksmi.
Ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro. Valsts kontrole revīzijā secināja, ka daudziem atvieglojumiem nav skaidru mērķi, nevar novērtēt, vai tie devuši kādu labumu, tāpēc sistēma būtu jāpārskata, atsakoties no nevajadzīgiem atvieglojumiem un mērķtiecīgāk sniedzot nepieciešamo atbalstu.
Visā Latvijā notika atceres pasākumi, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, godinot Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941. gada 14. jūnijā tika deportēti uz Sibīriju. Latvijas Valsts arhīva dati liecina, ka 1941. gada 14. jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem. Cilvēki joprojām atminas šo traģisko Latvijas vēstures dienu un negrasās to aizmirst.
Latvijā kontrabandas preču pircēju skaits pēdējos gados samazinās, tomēr tas joprojām ir pietiekami liels, trešdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Piemēram, kontrabandas tabaku vidēji valstī pērk 11%, bet Latgalē to ir pirkuši 16% iedzīvotāju. Biežākie nelegālās preces pirkšanas iemesli ir vēlme ietaupīt, kā arī veids, kā izrādīt attieksmi pret valsti.