Jautāta, kā motivēt maksāt visus nodokļus mazo pakalpojumu sniedzējus, kas nereti neizsniedz čekus, VID vadītāja pauda, ka viņa savus priekšlikumus šajā jomā ir iesniegusi Finanšu ministrijā (FM) un šobrīd par tiem notiekot "skarbas" diskusijas.
"Tas priekšlikums ir tieši tāds – lai izvilktu no ēnām un it īpaši pakalpojumu sniedzējus, kur viena fiziska persona sniedz pakalpojumu otrai fiziskai personai, kaut kādā veidā motivēt, ka viņi tomēr maksā šos nodokļus. Šobrīd ir diskusija, ar kādiem nosacījumiem ļaut veikt, piemēram, papildu darbus.
Mana priekšlikuma pamatā: lai izvilktu no ēnām, ir jāiedod kāds burkāns," teica Šmite-Roķe.
Šis "burkāns", pēc VID vadītājas teiktā, varētu būt iespēja maksāt mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Piemēram, reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam, pirmajā gadā kopējā nodokļa likme varētu būt 10–15%.
Tas būtu līdzīgi kā savulaik ar mikrouzņēmumu nodokli (MUN), kad likme bija 9–15%. Pieredze ar zemo MUN likmi, daudziem uzņēmumiem pārreģistrējoties par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, gan kopumā radīja negatīvu efektu.
"Tādēļ šeit ir jāuzliek ļoti daudz ierobežojumi," klāstīja VID ģenerāldirektore. "Bet būtība ir kāda? Šie cilvēki šobrīd tāpat ir ēnās un viņi nav sociāli nodrošināti. (..) Ja mēs uzliekam kaut mazāku likmi, viņi iznāks ārā [no ēnas] un valsts vismaz iegūs šos 10–15% kopējā budžetā."
Šmite-Roķe piebilda, ka tā nebūtu atgriešanās pie MUN režīma sākotnējās versijas.
"Es domāju, ka noteikti nevajadzētu tā darīt, otrreiz uz grābekļa kāpt, tas būtu diezgan muļķīgi. Tādēļ šie nosacījumi varētu būt šaurāki," teica VID vadītāja.
Piemēram, zemākus nodokļus varētu ieviest konkrētiem pakalpojumu sniegšanas veidiem par papildu darbiem. "Ja ir pastāvīgi nodarbināti kādā darba vietā un ja tev ir papildu darbs, tad ir iespēja samaksāt mazākus nodokļus," teica VID vadītāja.
