Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

LNSO un Latvijas Radio koris atklāj sezonu

Trīs pirmizrādes vienā vakarā

Izvēles, morāle, un cīņa – Nacionālajā teātrī trīs pirmizrādes vienā dienā

Nacionālajā teātrī ceturtdien 19. septembrī notiks trīs pirmizrādes. Lielajā zālē – Aivara Freimaņa romāna “Katls” dramatizējums Ināras Sluckas režijā. Aktieru zālē - Juha Jokela “Finlandizācija” Valtera Sīļa režijā. Jaunajā zālē – Ivo Brieža “Pēdējais salmiņš” Toma Treiņa režijā, informē Nacionālais teātris.

Aivara Freimaņa “Katls” – izrāde par izvēlēm

“Ievērojamā latviešu kinorežisora, ironiskā nomaļnieka Aivara Freimaņa pirmais un vienīgais romāns beidzas ar šādiem vārdiem: “..varbūt ierakumi neizzūd tāpēc, ka varētu būt vajadzīgi vēl kādreiz?” Viņa romāna lappusēs Kurzemes lībiešu krastā pēdējā kara gadā un pirmajos pēckara gados sastopas vienkāršs lībiešu zvejnieka dēls Ingus Zutis un... jaunā dzīve. Ingus kā cīņas līdzekli izvēlas anonīmu zīmīšu rakstīšanu, lai notikumi risinātos tā, kā vēlas viņš. Viņa draugi - nē. Vai notikušo mēs varam atcelt kā nebijušu, ja atrodam tam attaisnojumu?” teikts izrādes aprakstā.

“Kinorežisora Aivara Freimaņa romāns „Katls“. Grāmata,  kas mūsu valsts simtgades svinību laikā iegūst pilnīgi citu nozīmi. Kā atgādinājums mums pašiem - latviešiem, ka ne viss ir tik viennozīmīgs.

Grāmata, kura uzdod mūžīgos jautājumus. Vai nodevība mērāma tās lielumā? Vai šodienas sīkās nodevības, kuras veicam mēs paši, var neuzskatīt par nodevību? Kas spiež mūs veikt vienu vai otru izvēli? Pārliecība, bezizeja vai bailes? Ko viņiem toreiz un mums pašiem tagad nozīmēja/nozīmē veikt šīs izvēles, un kā pēc tam turpināt dzīvot. Varbūt, uzņemoties atbildību, mēs nekļūstam vājāki, bet gan stiprāki?” par izrādes pamatmateriālu stāsta režisore Ināra Slucka.

““Katla” nosaukums daudznozīmīgi atsaucas uz tajā aprakstītajiem vēstures posmiem. Sākumā tas atgādina par “Kurzemes katlu” – vācu karaspēka ielenkumu Kurzemē Otrā pasaules kara noslēgumā. Tomēr Kurzemes piekrastes izolācijas zonas un “katla” raksturs saglabājās arī padomju laikos, kad tā bija slēgtā zona.

Noslēgtā zvejniekciemu vide, izolācija un piekrastes ciemata dzīves īpatnības ļauj romānā veidot savdabīgu sabiedrības šķērsgriezumu, kurā īpaši groteski pamanāms tas, kā cilvēki it kā maina un pieņem jaunas lomas, pielāgojoties vēstures posmu un režīmu maiņām,” par romānu raksta ģimenes pārstāve Santa Remere.

Lomās: Kārlis Reijers, Dace Bonāte, Madara Bore, Anna Klēvere, Inga Misāne-Grasberga, Liene Sebre, Evija Krūze, Līga Zeļģe, Ance Kukule, Ilze Blauberga, Kaspars Aniņš, Romāns Bargais, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Mārtiņš Egliens, Juris Hiršs, Arturs Krūzkops, Normunds Laizāns, Juris Lisners, Egils Melbārdis, Jānis Skanis, Jurģis Spulenieks, Kaspars Zvīgulis, Artis Drozdovs, Matiass Knolls, Oļegs Jurjevs, Artjoms Antonovs, Lūcijā Bargā un Džemma Zebre.

Scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Marija Ulmane, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, videomākslinieks Artis Dzērve. Dramatizējuma autore Ināra Slucka.

Juhas Jokela “Finlandizācija” - darbs par dubulto morāli

“Neliels somu medicīnas iekārtu uzņēmums ir radījis ierīci, kas spēj ļoti precīzi analizēt smadzeņu darbību un tās traucējumus. Tā ir izcila iekārta, tomēr tā ir ļoti dārga, un ne visas slimnīcas to spēj atļauties. Patiesībā to nevar atļauties pat neviena Somijas slimnīca. Taču pateicoties Ārvalstu tirdzniecības ministrijas atbalstam, izdodas atrast partnerus Krievijā,” teikts izrādes aprakstā.

Somu dramaturga Juhas Jokela lugas “Finlandizācija” darbība notiek nesenajā vēsturē -  laikā no 2013. gada līdz 2015. gadam - Krimas okupācijas laikā.

Dramaturgs karsto tēmu ietvēris situācijā, kurā darbojas zinātnieki. Luga un Nacionālā teātra jauniestudējums “Finlandizācija” skatītājam kā detektīvam  rosina sekot notikumiem.

“Tas ir tas interesantais šajā darbā – par to, kurā brīdī bezkompromisa situācija ir bīstama un kurā pārlieki kompromisi arī kļūst bīstami. Un kaut kur pa vidu ir mūsu katra sirdsapziņa, man liekas, šajā stāstā,” atklāj režisors Valters Sīlis.

Izrādē rādītie vēsturiskie notikumi ir dokumentāli un politiķus sauc īstajos vārdos. Lugas nosaukums “Finladizācija” ir termins, kurš raksturo Somijas politiku padomju laikā – tā bija spēlēšana uz abām pusēm, skaidro režisors Valters Sīlis. Arī cilvēku raksturs un rīcība bieži ir ļoti duāla.

“Pēkšņi kaut kas notiek lielvalstī, ar kuru ir nesaraujamas saites. Somijai ir vēl citi stāsti par to “finlandizāciju”, par to mūžīgo laipošanu ar Krieviju, par to draudzīgo attiecību uzturēšanu. Latvijai ir mazliet citi stāsti. Bet arī - tās ir zināmas attiecības. Un kaut kas tāds notiek! Un tikai tajā brīdī, kad ir vajadzīgs kaut ko pārdot vai tirgoties, vai kaut kā saistīties ar šo lielvaru, tad šie jautājumi aktualizējas,” stāsta izrādes aktieris Gundars Grasbergs.

 “Nevis izrunāt šos politiskos teikumus ir sarežģīti, bet runāt par šo lietu – cik mēs esam atkarīgi no šī lielā kaimiņa. Un kā tas tiešām dzīvē reāli ir. Cik mēs apzināmies - cik patiešām no viņa esam atkarīgi?” izrādes nozīmi raksturo aktrise Daiga Gaismiņa.

“Tās problēmas, kas 14. un 15. [gadā] un arī joprojām ir māksliniekiem dažādās kultūras sadarbības ar Krieviju, tās [izrādē] ir pārceltas uz zinātni. Precīzi pārceltas un uz tādu jomu, kur propaganda ir grūtāk panākama. Mākslā tas ir panākams, māksla ne vienmēr ir laba nesēja,” stāsta režisors Valters Sīlis.

Lomās: Gundars Grasbergs, Ivars Kļavinskis, Uldis Anže, Daiga Gaismiņa, Jana Ļisova, Voldemārs Šoriņš, Zane Jančevska, Agnese Cīrule.

Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Uģis Bērziņš, video mākslinieki Toms Zeļģis un Linda Ģībiete, tulkotāja Maima Grīnberga, gaismu māksliniece Krista Erdmane, komponists Edgars Raginskis, skaņu dizains – Arvīds Saulītis.

Ivo Brieža “Pēdējais salmiņš” – stāsts par cīņu un glābiņu

“Karā starp konvencionālo un netradicionālo medicīnu uzvarētāju nav, jo “frontes līnija” vijas cauri ikvienam, kurš saskaras ar jautājumu “būt vai nebūt”. To, kurā pusē nostājies tu pats, nav nemaz tik viegli saprast.

Dzīvē ir situācijas, kad cilvēks kā slīcējs ir gatavs ķerties pie jebkā, pie pēdējā salmiņa, un “salmiņu” piedāvājumu mūsdienās netrūkst. Tējiņas, masāža, hipnoze, dēles un vardes, lūgšanas un buramvārdi, vai mūsu izrādes harismātiskā dziednieka Voldemāra (viņa prototips ir odiozais krievu izgudrotājs Ivans Kuzņecovs) izgatavotais adatu tepiķītis. Tas, vai šie brīnumlīdzekļi patiešām glābj, vai arī tā ir laimīga sakritība, bet varbūt tikai placebo efekts, vai pat kaitējums, pagaidām neteiksim, taču viens ir skaidrs - lai gan tas ir smieklīgi, tas ir ļoti nopietni. Dziednieku tēliem ir prototipi,” teikts izrādes aprakstā.

Lomās: Lāsma Kugrēna, Marija Bērziņa, Ilva Centere, Ainārs Ančevskis, Jānis Āmanis, Arturs Krūzkops.

Dramaturgs Ivo Briedis, scenogrāfe Kristina Rezvohh, kostīmu māksliniece Marta Mielava, gaismu mākslinieks Toms Streilis, video mākslinieks Toms Zeļģis.

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti