Piektdiena, 26. aprīlis

Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +10 °C, ZR vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Māra Rozenberga

Latvijas Radio žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
«Sēdējām un plēsām matus – tik daudz foršu darbu!» Pasniegta Aijas Jurjānes stipendija topošajam māk...
«Sēdējām un plēsām matus – tik daudz foršu darbu!» Pasniegta Aijas Jurjānes stipendija topošajam māksliniekam
Jau trešo gadu kādam topošajam māksliniekam tiek pasniegta Aijas Jurjānes stipendija, kuru savas mammas, gleznotājas un pedagoģes piemiņai izveidojuši Kristīne, Ieva un Pāvils Jurjāni. Šogad stipendiju ieguvusi Jaņa Rozentāla mākslas skolas studente Alise Gaile. Bet, stipendijas devējiem par prieku labu pretendentu šoreiz bijis tik daudz, ka piešķirtas arī piecas veicināšanas balvas.
Katrā labdarī redzam āža kāju? Kā vairot kultūras mecenātisma prestižu Latvijā – diskusija
Katrā labdarī redzam āža kāju? Kā vairot kultūras mecenātisma prestižu Latvijā – diskusija
Kultūra un mecenātisms ir mūžvecs, taču arī mūžam aktuāls temats. Publiskajā telpā tas tiek cilāts ik pa laikam, atkal un atkal secinot, ka mecenātisma tradīcija pie mums ir vāji attīstīta un kultūra nav privāto finansētāju prioritāšu augšgalā. Vai to jāmaina, un kā to panākt? Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Meistars Knehts" diskutē kultūras nozares pārstāvji.
Melnās pirts karstumā atklātie sāpīgie stāsti. Saruna ar igauņu režisori Annu Hints
Melnās pirts karstumā atklātie sāpīgie stāsti. Saruna ar igauņu režisori Annu Hints
Melnās pirts karstumā vispirms nāk ārā fiziskie netīrumi, pēc tam – emocionālās sāpes un traumas, ko nēsājam sevī. Ar mērķi caur pirts tvaikiem uzrunāt arī kino skatītājus igauņu režisore Anna Hints pirms septiņiem gadiem ķērās pie savas pirmās dokumentālās filmas, kas tagad kļuvusi par vienu no spožākajiem pēdējo gadu notikumiem Baltijas kino. Bet pašai režisorei filma "Melnās pirts māsība" kļuvusi arī par negaidītu dziedināšanas pieredzi. Filma nesen bija nominēta arī Lux Eiropas skatītāju balvai, un Briselē ar Annu Hints tikās Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo".
Tautas deju ansamblis «Vektors» 65. dzimšanas dienu svin ar diviem lieliem koncertiem
Tautas deju ansamblis «Vektors» 65. dzimšanas dienu svin ar diviem lieliem koncertiem
Viņi nupat pievienojušies vecuma grupai "65+", bet pensijā doties pavisam noteikti negrasās. Savu jubileju Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis "Vektors" svinēs pavisam jauneklīgā garā – ar veseliem diviem liela mēroga koncertiem Ķīpsalas izstāžu hallē, vienā no tiem izdejojot savu zelta fondu, bet otrā piedāvājot pirmoreiz tieši "Vektoram" veidotu deju uzvedumu ar kolektīva vadītājas Dagmāras Bārbales horeogrāfiju un Mārtiņa Miļevska mūziku.
Būt cilvēkam ir arvien lielāks izaicinājums. Saruna ar Dailes teātra izrādes «Meistars un Margarita»...
Būt cilvēkam ir arvien lielāks izaicinājums. Saruna ar Dailes teātra izrādes «Meistars un Margarita» režisoriem
"Ja mēs paņemam trīs vai četras stundas no skatītāju dzīves, mēs tās nevaram atdot atpakaļ. Tāpēc tām ir jābūt labi pavadītām. Tas ir tas skaistais teātra dalīšanās rituāls: mēs kopīgi mēģinām saprast, ko tas nozīmē – būt cilvēkam," tā par teātri un savu režijas darbu intervijā "Kultūras rondo" teic igauņu režisore un māksliniece Ene-Līsa Sempere.
Ko iesākt ar padomju kultūras mantojumu un pieredzi? Diskusija par iekšējām pretrunām
Ko iesākt ar padomju kultūras mantojumu un pieredzi? Diskusija par iekšējām pretrunām
Par padomju okupācijas laika mākslu nav iespējams runāt kā par kaut ko monolītu – arī tolaik, it sevišķi pēc sešdesmitajiem gadiem, tajā nošķiramas dažādas strāvas. Totalitārisma režīmā vienmēr atrodama ļoti spēcīga pretošanās enerģija, un tieši tā mums tur ir jāmeklē un jānovērtē, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Meistars Knehts" pauda teātra zinātniece Edīte Tišheizere.
Leknais zaļums. Mākslinieces Laimas Eglītes daiļradē jauna aizraušanās – ainavu glezniecība
Leknais zaļums. Mākslinieces Laimas Eglītes daiļradē jauna aizraušanās – ainavu glezniecība
Māksliniece Laima Eglīte glezno jau daudzas desmitgades un iemīļota vairāku paaudžu skatītāju vidū – gan ar savām plastiskajām un izjustajām figurālajām kompozīcijām, gan labsirdīgajām un emocionālajām grāmatu ilustrācijām un nu jau par klasiku kļuvušo animācijas filmu "Kabata". Taču ainavu glezniecība viņas daiļradē ir jauns pagrieziens. Sulīgie dabas skati galerijā "Daugava" ir viņas jaunākās personālizstādes "Murjāņi un.. par zaļu pat vēl zaļāks" centrā. Tie mijas ar Laimas Eglītes cilvēku vērojumiem un TV pārraidēs tvertu personību vaibstiem. 
Anatomijas cilvēciskā dimensija. Māksla un medicīnas vēsture satiekas izstādē «Mierpilns»
Anatomijas cilvēciskā dimensija. Māksla un medicīnas vēsture satiekas izstādē «Mierpilns»
Mierpilnas ir to cilvēku sejas, ko māksliniece Baiba Rībere izšuvusi uz medicīniskās marles savā pirmajā personālizstādē. Tādas viņa tās ieraudzījusi savā darbavietā – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejā. Jā, šīs sejas uz auduma pārceļojušas no muzeja eksponātu traukos ieraudzītajiem vaibstiem, ar mākslinieciskiem līdzekļiem atgādinot, ka aiz katra anonīmā eksponāta ir cilvēks. Baibas Rīberes izstāde "Mierpilns" ir viens no piemēriem, kā muzejs mērķtiecīgi savieno mākslu un medicīnas vēsturi, lai pirmā viesošanās muzeja apmeklētājiem nebūtu pēdējā.
Smieklīgi būs visiem. «Kvadrifrons» iestudējis «dibentrilleri» bērniem
Smieklīgi būs visiem. «Kvadrifrons» iestudējis «dibentrilleri» bērniem
Gabals, kurā būs smieklīgi visiem vecumiem, – tā par teātra trupas "Kvadriforns" jauniestudējumu bērniem "Brūnais siers" saka pirmie skatītāji. Paulas Pļavnieces režisētā izrāde veidota pēc populārā norvēģu rakstnieka Ērlenna Lū detektīvkomiksa "Kurš sasēdēja brūno sieru?" motīviem un ir pasaulē pirmais šīs grāmatas iestudējums teātrī. Lai jūs nemulsina žanrs "dibentrilleris" – lai gan dibenu šajā stāstā ir daudz, tas nebūt nav lēts apakšbikšu humors. 
«Daudzi klausītos latviešu mūziku, ja zinātu, ka tā eksistē» – franču psihoanalītiķis par aizraušano...
«Daudzi klausītos latviešu mūziku, ja zinātu, ka tā eksistē» – franču psihoanalītiķis par aizraušanos ar Latvijas komponistu darbu
Tas bija komponista Jēkaba Jančevska skaņdarbs "Atsalums", kas latviešu mūzikā ievilka un sagūstīja franču psihoanalītiķi Žilu Delesu-Vēliņu. Dzīve viņu uz Latviju atveda pirms pieciem gadiem, un kopš tā laika viņš Latvijas komponistu daiļradē iedziļinājies tik pamatīgi kā reti kurš. Turklāt ne tikai kā klausītājs, bet arī kā intervētājs: platformā "YouTube" Žils kopā ar sievu izveidojis projektu "Vienā balsī", kurā intervē latviešu mūziķus ar mērķi popularizēt viņu veikumu pasaulē.
Kāda saistība radošumam ar automātiskumu? Jauno mediju mākslinieku izstāde Liepājā
Kāda saistība radošumam ar automātiskumu? Jauno mediju mākslinieku izstāde Liepājā
Kāda saistība radošumam ar automātiskumu? Šo šķietamo pretrunu saistošā jauno mediju mākslas izstādē Liepājā risina četru valstu mākslinieki. Viņu darbos indivīda un sabiedrības uztvere satiekas ar tehnoloģiju radītajām automatizācijas iespējām, risinot jautājumus par mākslinieka lomu, autorību, rutīnu un radošumu mūsdienu laikmetā.
Kā no viena grāvja esam iebraukuši otrā? Diskusija par humanitāro zinātņu pašreizējo statusu un nāko...
Kā no viena grāvja esam iebraukuši otrā? Diskusija par humanitāro zinātņu pašreizējo statusu un nākotni Latvijā
Izglītības sistēmas uzdevums pēdējos gados ir bijis strikts un skaidrs – attīstām STEM (no angļu valodas science, technology, engineering, mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierija, matemātika) nozari, bet tādā veidā no viena grāvja esam nokļuvuši otrā, jo šobrīd humanitārajās zinātnēs trūkst pat pedagogu, kas tās pasniegtu. Vajadzētu mest malā sacensības, kura nozare ir prioritāte, jo galvenais ir balanss. Mūsdienīga un demokrātiska valsts nevar pastāvēt bez inovācijām un tehnoloģijām, bet tāpat nevar arī bez vērtībām – un tās māca humanitārās zinātnes, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Meistars Knehts" pauda Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Latvijas bobsleja leģendārais sākums Liepājas teātra varoņeposā «Latviešu raķetes»
Latvijas bobsleja leģendārais sākums Liepājas teātra varoņeposā «Latviešu raķetes»
Uz Latvijas teātru skatuvēm uzplaucis sports: nesen Valmierā skatuves dzīvi sāka stāsts par soļotāju Jāni Daliņu, bet Liepājas teātrī sestdien, 17. februārī, pirmizrāde stāstam par Latvijas bobsleja pirmsākumiem jeb, kā to dēvē izrādes veidotāji, "dokumentālam varoņeposam" ar nosaukumu "Latviešu raķetes". Režisoru Regnāru Vaivaru piesaistījusi par Latvijas bobsleja "tēvu" sauktā trenera Rolanda Upatnieka neparastā personība, un stāsts par cilvēku aiz sporta virsrakstiem, medaļām un sekundēm aizrāvis arī teātra aktierus.
Reta iespēja «Rīgas biržā» aplūkot muzeja Āzijas mākslas kolekcijas dārgumus
Reta iespēja «Rīgas biržā» aplūkot muzeja Āzijas mākslas kolekcijas dārgumus
Muzejā "Rīgas birža" no 17. februāra būs skatāma neliela, bet vizuāli aizraujoša un jaunām zināšanām piesātināta japāņu mākslas izstāde "Tōkaidō ceļš". Tajā eksponēti vieni no "Rīgas biržas" Āzijas mākslas kolekcijas dārgumiem – desmit slavenā 19. gadsimta japāņu mākslinieka Utagavas Hirošiges un viņa mācekļa Hirošiges II grafikas.
Zīmējuma rosināta saruna par redzes fenomenu LMA izstādē «Pāreja»
Zīmējuma rosināta saruna par redzes fenomenu LMA izstādē «Pāreja»
Zīmējums kā daudzveidīgs un pašpietiekams vizuālās mākslas veids sevi pieteicis Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā "Pilot" Vecrīgā, kur pašlaik skatāma zīmēšanas praksei veltīta izstāde "Pāreja". Tā tapusi akadēmijas studentu un pedagogu sadarbībā, lai izceltu mūsdienu zīmējumu akadēmijas procesā un rosinātu sarunu par redzes fenomenu autora radošajā darbā.
Par mākslinieka izvēlēm – «Zuzeum» vienkop skatāmi vairāki simti padomju laikā tapušu mākslas darbu
Par mākslinieka izvēlēm – «Zuzeum» vienkop skatāmi vairāki simti padomju laikā tapušu mākslas darbu
"Kur lai paslēpjās!" – māksliniekam Robertam Stārostam 1954. gadā tas bija izmisuma kliedziens ar izsaukuma, nevis jautājuma zīmi. To par pamatu jaunai izstādei ņēmis mākslas centrs "Zuzeum", nosaukumā apzināti atstājot gramatisku aplamību – vārds "paslēpjās" rakstīts ar garo "ā", kā to lietojis arī pats mākslinieks. Izstādē no 9. februāra vienkop skatāmi vairāki simti mākslas darbu, kas tapuši padomju okupācijas laikā un uzdod arī šodien aktuālus jautājumus par mākslinieka izvēlēm ārējas nebrīves apstākļos.
Vai Latvijas kino nozare veidojas par hermētisku burbuli? Atziņas pēc «Lielā Kristapa» ceremonijas
Vai Latvijas kino nozare veidojas par hermētisku burbuli? Atziņas pēc «Lielā Kristapa» ceremonijas
4. februārī sadalītas nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps". Daudzos ceremonija radījusi mulsinošu sajūtu, jo balvas ieguva daudzsēriju filma "Padomju džinsi", kura plašākai publikai vēl nemaz nav pieejama. Ir sajūta, ka kino nozare iet paralēlu gaitu tam, kā dzīvo skatītāji, radot savu "burbuli", Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pauda kinokritiķe Dārta Ceriņa. Savukārt režisore, "Lielā Kristapa" žūrijas komisijas pārstāve Ieva Ozoliņa norādīja, ka nākamgad cer situāciju mainīt. 
«Beigts kaķis», «uzasinātās» ausis un ķirurga rūpība – kino aizkulises skaņu režijas «kabinetā»
«Beigts kaķis», «uzasinātās» ausis un ķirurga rūpība – kino aizkulises skaņu režijas «kabinetā»
Skaņu meistariem, kas strādā gan filmēšanas laukumā, gan pēcapstrādē, augstākais novērtējums ir – ja jūs to nemaz nepamanāt. Viss vienkārši ir tā, kā tam jābūt. Bet, lai līdz tam tiktu, jāiegulda daudz vairāk darba, nekā no malas varētu šķist. Aizkulises skaņu režijas pasaulē Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" paver meistari Ernests Ansons, Verners Biters un Mārtiņš Rozentāls.
Kino neredzamā daļa: ekskursija pa filmu pēcapstrādes labirintiem
Kino neredzamā daļa: ekskursija pa filmu pēcapstrādes labirintiem
Jau šajā nedēļas nogalē tiks pasniegta nacionālā kino balva "Lielais Kristaps". To gaidot, vēlamies pavērt priekškaru uz kino tapšanas neredzamo daļu. Kino aizkadru tehniskie un radošie ļaudis ir tie, bez kuru darba filmas līdz ekrānam nevarētu nonākt. Ekskursijā pa filmu pēcapstrādes labirintiem "Kultūras rondo" vedīs studijas "Lokomotīve" tehniskais direktors Pēteris Sudakovs un producents Dominiks Jarmakovičs.
Dejotāji ar koncertu «Soļi rakstos» apliecina – ir dzīve arī pēc svētkiem
Dejotāji ar koncertu «Soļi rakstos» apliecina – ir dzīve arī pēc svētkiem
"Vai ir dzīve pēc Dziesmu svētkiem?" – šo kanonisko frāzi pēcsvētku jaunajā sezonā sev uzdod ne viens vien amatierkolektīva dalībnieks un vadītājs. Ar spēcīgu apliecinājumu – ir dzīve arī pēc svētkiem – 20. janvārī Ķīpsalas hallē Rīgā tiksies 15 deju kolektīvi no dažādām Latvijas malām. Koncertā būs skatāmas gan nesen tapušas horeogrāfijas, gan skatuviskās tautas dejas klasika, kā arī dejas no pagājušās vasaras Deju svētku repertuāra.
Kāda būs latviešu skatuviskās tautas dejas nākotne? Sarunas pirms koncerta «Soļi rakstos»
Kāda būs latviešu skatuviskās tautas dejas nākotne? Sarunas pirms koncerta «Soļi rakstos»
Kāda būs latviešu skatuviskās tautas dejas nākotne, un kā to ietekmēs jaunā horeogrāfu paaudze? Horeogrāfs un tautas deju ansambļa "Teiksmas" mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis paredz, ka dejā redzēsim arvien vairāk aizguvumus no mūsdienu dejas, savukārt horeogrāfe Dagmāra Bārbale atzīmē, ka horeogrāfiem ir gana brīvības, atkarībā no tā, cik viņi ir gatavi riskēt un uzņemties atbildību par to, ko rāda uz skatuves.
Festivāls «Homo Novus» turpmāk vēlas akcentēt ciešāku sadarbību ar vietējo kultūras vidi
Festivāls «Homo Novus» turpmāk vēlas akcentēt ciešāku sadarbību ar vietējo kultūras vidi
Pagājušā gada nogalē pārmaiņas piedzīvojusi Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) un festivāla "Homo Novus" vadības komanda: institūta un festivāla mākslinieciskās vadītājas pienākumus no austrāliešu kuratores Bekas Bergeres pārņēmusi viena no festivāla producentēm, kultūras kritiķe Santa Remere. Pēc trīs pasaules elpas piepildītiem gadiem Bergeres vadībā "Homo Novus" vēlas akcentēt ciešāku sadarbību ar vietējo kultūras vidi un sola arī turpmāk būt "visiem neērts, provocējošs un suģestējošs".
Kādreizējais zvejniekciems Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos
Kādreizējais zvejniekciems Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos
Mangaļsala ir viena no neparastākajām Rīgas apkaimēm: ilgus gadus tas bijis rosīgs zvejnieku ciemats ar dažādu varu armijas klātbūtni salas ziemeļos, un savu atšķirīgo identitāti un savpatnību Mangaļsala saglabā arī mūsdienās. Nupat klajā nākusi neparasta Mangaļsalai veltīta grāmata. To veido pamatīgs pētījums, ko 30 gadu ilgā laika posmā sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem veikusi Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Dace Bula, kā arī mangaļsalieša Ģirta Strazdiņa apkopotie Mangaļsalas saimnieku dzimtu stāsti.
Politkorektums vai cenzūra? Varbūt abi? Diskusija par mākslu un vērtībām
Politkorektums vai cenzūra? Varbūt abi? Diskusija par mākslu un vērtībām
Politkorektums ir piederīgs publiskām personām, politiķiem un organizācijām, bet māksliniekiem nevajadzētu brīvprātīgi uzņemties šos pašus ierobežojumus. Politiķiem ir jāsaliedē sabiedrība, jāmeklē sava atbalsta bāze, bet, ja mākslinieki brīvprātīgi izvēlas politkorektumu, sabiedrība neko no tā neiegūst, secina filozofs Haralds Matulis. 
Jubilejas ieskaņās Alekseja Naumova izstādē izrādīti vēl neredzēti mākslinieka darbi
Jubilejas ieskaņās Alekseja Naumova izstādē izrādīti vēl neredzēti mākslinieka darbi
Mākslinieka Alekseja Naumova košo gleznu parādes janvāra pelēkumā ap paša meistara dzimšanas dienu jau kļuvušas gandrīz par tradīciju. Viņa jaunākā izstāde izvērtusies par interesantu "pārresoru sadarbību", kā teiktu ierēdņi. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un dizaina institūtā Ķīpsalā nupat atklāta Alekseja Naumova izstāde "Uzgleznotā arhitektūra". Kāpēc abas mākslas satikušās, un kas no tā izvērties?
Gada tumšākie mēneši – gaismas uzvedumu triumfa laiks
Gada tumšākie mēneši – gaismas uzvedumu triumfa laiks
Šajā laikā, kad no saules lēkta līdz rietam ir vien knapas septiņas stundas un tās pašas nereti paiet zem pelēku mākoņu vāka, acis īpaši meklē gaismu. Tāpēc gada tumšākie mēneši ir gaismas uzvedumu triumfa laiks. Covid-19 pandēmija, Krievijas karš Ukrainā un pastāvīgā tehnoloģiju attīstība ietekmējusi gan cilvēku paradumus masu pasākumu apmeklējumā, gan pašu pasākumu estētiku. Lai gan virknē pilsētu šogad atgriezusies tradicionālā svētku uguņošana, arvien populārāki kļūst arī dažādi citi gaismas uzvedumi, lāzeru un dronu šovi, ienesot plašāku krāsu paleti kopējā izklaides piedāvājumā.
Kā diena ar nakti – Madaras Neikenas saulainās gleznas un Marko Mētama melnais humors galerijā «Māks...
Kā diena ar nakti – Madaras Neikenas saulainās gleznas un Marko Mētama melnais humors galerijā «Māksla XO»
Cik daudzveidīga un dažādas emocijas raisoša var būt mūsdienu vizuālā māksla, koncentrētā veidā pašlaik var skatīt galerijā "Māksla XO" Rīgā. Tur divās zālēs gluži kā diena ar nakti satikušās jaunās latviešu mākslinieces Madaras Neikenas gaiši saulainās gleznas un igauņu vecmeistara Marko Mētama melnā humora piesūcinātie darbi.
Atgriezies mājās ar siltu «kažociņu» – kas Leļļu teātrī mainījies un kādi jaunumi gaida skatītājus?
Atgriezies mājās ar siltu «kažociņu» – kas Leļļu teātrī mainījies un kādi jaunumi gaida skatītājus?
Pēc divarpus pagaidu telpās pavadītiem gadiem 15. decembrī ar pirmizrādi mājās atgriežas Latvijas Leļļu teātris. Vēsturiskā ēka ieguvusi siltu "kažociņu", drošas konstrukcijas un augstākus Mazās zāles griestus, kas paver vairāk māksliniecisku iespēju. Pa šo laiku arī mainījies teātra vadītājs un divas aktieru trupas apvienojušās vienā – latviski spēlējošā. Leļļu teātris ir apņēmības pilns paplašināt skatītāju amplitūdu un veidot platformu jauno režisoru izaugsmei.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti