Kultūras rondo

Gleznotāja Rūdolfa Piņņa daiļrade izstādē un grāmatā

Kultūras rondo

"Scēna" - iznāk Arņa Balčus grāmata par jauniešu alternatīvo subkultūru

Zīmējums kā daudzveidīgs un pašpietiekams vizuālās mākslas veids izstādē "Pāreja"

Zīmējuma rosināta saruna par redzes fenomenu LMA izstādē «Pāreja»

Zīmējums kā daudzveidīgs un pašpietiekams vizuālās mākslas veids sevi pieteicis Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā "Pilot" Vecrīgā, kur pašlaik skatāma zīmēšanas praksei veltīta izstāde "Pāreja". Tā tapusi akadēmijas studentu un pedagogu sadarbībā, lai izceltu mūsdienu zīmējumu akadēmijas procesā un rosinātu sarunu par redzes fenomenu autora radošajā darbā.

Eksperimentālajā mākslas telpā "Pilot", kas Vāgnera ielā Vecrīgā darbojas jau ceturto gadu, viesojos īsi pirms jaunās zīmējumu izstādes atklāšanas. Vēl notiek pēdējie priekšdarbi, kopā rosās Mākslas akadēmijas studenti un pasniedzēji. Ideja par izstādi radusies pasniedzējas Elīnas Zundes vadītā Zīmēšanas kontekstuālās kompozīcijas kursa gaitā: "Tur mēs satiekamies tie, kas ir ar vēlmi un degsmi zīmēt – par un ap akadēmisko zīmējumu, bet ko zīmējums vēl var pateikt? Kopā ar studentiem mēs nolēmām, ka ir jātaisa izstāde, jo katram atsevišķi darboties ir viens, bet kopīga izstāde paver pilnīgi citas iespējas.

Manuprāt, tā ir arī lieliska iespēja studentiem pašiem noticēt tam, ko viņi dara. Šajā procesā tas ir būtiskākais."

Elīna Zunde
Elīna Zunde

Izstādes darbus vieno ne tikai zīmējuma medijs, bet arī saruna par redzes fenomenu – par krāsu un melnbalto spektru, ko rosinājusi britu neirologa un dabas pētnieka Olivera Saksa 1996. gada grāmata "Krāsu akluma sala" par mazo Pingelapas atolu Mikronēzijā, kur daļai salinieku ir reta, paaudzēs pārmantota ģenētiska kaite – ahromatopsija jeb nespēja uztvert krāsas.

"Tas bija ievads, lai veidotu sarunu, kādas ir paralēles redzei ar zīmējumu. Šis pavediens šķita ļoti interesants – gan tiešā, anatomiskā un pat medicīniskā ziņā, bet arī metaforiskā un ļoti plašā nozīmē," saka Zunde.

Izstādes nosaukums "Pāreja" rosina domāt vēl par kādu tēmu – gan par melnbalto un krāsaino spektru un zīmējumu, kas var būt gan melnbalts, gan krāsains, gan arī par pārejas procesa simbolisko un šobrīd ļoti aktuālo nozīmi. "Tā ir arī pāreja, runājot par laiku, kurā dzīvojam. Pāreju var gan ieraudzīt, gan sajust, gan piedzīvot. Tā ir lieta, kuru apzinoties, notiek attīstība. Pāreja var būt no krāsas uz melnbalto un atpakaļ, un lielākā mērogā varam apzināties, ka pastāvīgi ejam cauri kādām pārmaiņām. Ja uztveram tās kā pāreju, veidojas interesanta un cerīga perspektīva jebkuros apstākļos. (..) Satiekoties ar studentiem, mēs arī par to runājam, un atbildes ir ļoti interesantas, jo jaunajiem autoriem ir viedoklis, ko vērts ņemt vērā. Arī viņi atrodas pārejas posmā," piebilst Zunde.

Viena no šiem studentiem ir Gunta Lante – viņa studē zīmēšanu Mākslas akadēmijas maģistrantūrā un melnbalts zīmējums ir viņas tuvākā mākslas valoda. Tās centrā – cilvēka ķermenis.

Gunta Lante
Gunta Lante

"Šī ir mana maģistra darba tēma, ko pieteicu, stājoties Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedrā. Tēma bija "cilvēks – mēbele", "cilvēks – krēsls", galvenokārt simbolizējot cilvēka attiecības ar varu. Tas krēsls ir kā amats un reizē arī drošā atpūtas vieta, kur justies ērti. Tai pašā laikā es risinu tēmu, cik ļoti ērtības un komforts iznīcina cilvēka virzību uz priekšu. (..) Šajā konkrētajā darbā es attēloju sievieti, kura atpūšas no savas varas un pienākumiem, bet ir gana spēcīga, lai pieturētos un celtos," stāsta māksliniece. "Mākslas akadēmija un Elīnas [Zundes] kurss man ir devis pārliecību, ka šis ir mans ceļš.

Krāsa man nes lieku saturu. Reizēm, lai izteiktu būtisko, ir nepieciešams pavisam maz."

Guntas Lantes studiju biedrs Mika Solomons izstādē "Pāreja" piedalās ar piecu darbu kompozīciju. Studēt zīmēšanu maģistrantūrā savu senču dzimtenē Latvijā viņš ieradies no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Lūdzu pastāstīt par viņa zīmējumiem.

Mika Solomons
Mika Solomons

"Viss ir ar ogli, arī grafītu. Ogles pulveri sajaucu ar ūdeni un zīmē – tas ir mazliet kā akvarelis, bet, manuprāt, vairāk kā zīmēšana. Es strādāju ar fantāzijas [žanru] un mēģināju atrast jaunas formas – kaut ko atpazīstamu, bet vienlaikus arī dīvainu. Mani interesē objekti un kā materializēt vai vizualizēt emocijas, kas ir saistītas ar šiem objektiem," teic mākslinieks.

Izstādē ar saviem darbiem piedalās ne vien šī kursa studenti, kas izvēlējušies zīmēšanas specializāciju maģistra līmenī, bet arī citu nodaļu studenti un pasniedzēji, rosinot sarunu par zīmējuma mediju vēl plašākā mērogā. Grafikas studentus uzrunājis un arī pats ar saviem darbiem izstādē ir pārstāvēts Vizuālās mākslas nodaļas vadītājs Juris Petraškevičs: "Studenti savus darbus veido dažādās tehnikās un ļoti dažādiem tehniskiem paņēmieniem. Zīmējums, manuprāt, ir viens no tiem, kas pieļauj ļoti plašu iespēju spektru. Tas ir gan pats zīmējums kā tāds, gan arī tas, ka to var kombinēt ar daudzām – šajā gadījumā grafikas – tehnikām un iespējām.

Zīmējums arvien vairāk un vairāk kļūst par patstāvīgu mākslas formu un izteiksmes veidu."

Juris Petraškevičs
Juris Petraškevičs

Izstādē piedalās arī māksliniece Maija Kurševa, kura strādā ar LMA Audiovizuālās mediju mākslas nodaļā, un viņas uzrunātie studenti.

"Man liekas interesanti paskatīties uz zīmējumu tā daudzveidībā – cik tas ir dažāds un ka tas ir visur! Es pasniedzu apakšnozarē "Kustība. Attēls. Skaņa", kur fokuss ir tieši uz animāciju. Taču mēs ar studentiem daudz zīmējam, es šo kursu neoficiāli saucu par "neakadēmisko zīmēšanu". Mēs mēģinām strādāt citos veidos un likt fokusu tieši uz individuālā stila un sava rokraksta attīstīšanu. Manuprāt, zīmēšanā ir svarīgi visu laiku kustināt roku un vingrināties. Varbūt nav tik svarīgi, cik nopietna ir tēma vai cik ģeniāls ir gala rezultāts, bet galvenais ir vingrināties, un ar katru zīmējumu tu paliec labāks un labāks."

Maijas Kurševas darbs arī ir viens no pirmajiem, kas sagaida, ieejot izstādē, tāpēc lūdzu viņu mazliet pastāstīt arī par to. Melnbaltais zīmējums ir citāts no šveiciešu simbolista Arnolda Boklīna gleznas "Mirušo sala".

"Es to esmu savā veidā pārveidojusi, noņemot krāsu un atstājot tikai kontūru. Mazliet pārveidoju arī nozīmi, šo darbu nosaucot par "Vasarnīcu". Tas ir veids, kā tu ar valodu vari mainīt nozīmi, savu attieksmi un skatījumu pret lietām un to, cik viegli šī pāreja prātā var notikt. Man šis attēls ir mierpilna sala, kur tu beidzot vari no visiem aizmukt, atpūsties, veltīt laiku sevis izglītošanai, grāmatu lasīšanai, zīmēšanai… Visām mīļākajām lietām, kam parasti pietrūkst laika, bet šeit var redzēt arī to, cik spēcīgs ir oriģinālais attēls, – tam ir noņemts tik daudz, bet tas tāpat ir ļoti atpazīstams."

Zīmēšanas tehnikai veltītā izstāde "Pāreja" ir LMA iniciatīva Ziemeļvalstu mākslas augstskolu kopprojektā jaunām perspektīvām par zīmējumu mākslas izglītībā, kurā iesaistījušies visi trīs izstādē pārstāvētie pasniedzēji.

Dialogā par zīmēšanu izstādes "Pāreja" apmeklētāji mākslas telpā "Pilot" varēs iesaistīties līdz 23. martam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti