Madara Fridrihsone

LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” redaktore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas

16.03.23

«Salipināts saraksts» un politiskās gribas trūkums: ko KNAB un politiķi neiekļāva korupcijas novēršanas plānā

Šonedēļ valdībā apstiprinātais Korupcijas novēršanas un apkarošanas plāns 2023. gadam tapis kā dažādu institūciju iesniegts darbu saraksts, turklāt tā apspriešanas gaitā bijis vērojams, kā dažādas ministrijas "bīda uzdevumus viena otrai atpakaļ". Tā valdībā ar aptuveni divu gadu novēlošanos apstiprinātā plāna tapšanu trešdien "Kas notiek Latvijā?" raksturoja nevalstisko organizāciju pētnieki, kas piedalījušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotā plāna saskaņošanas sanāksmēs.

16. marts, 2023, 16:30

13.03.23

Saeimas lēmums: algas politiķiem un augstākajām amatpersonām 2024. gadā augs vēl par 239-478 eiro

Pēc tam, kad valsts augstāko amatpersonu algu pieaugums no šā gada par 27%–75% izraisīja neapmierinātību sabiedrībā, "Mana balss" portālā rosināto algu iesaldēšanu Saeima pāradresēja valdībai – izvērtēšanai. Taču, lai arī vērtēšanas termiņš vēl nav pienācis, aizvadītā mēneša laikā valdība un Saeima, apstiprinot valsts budžetu šim un turpmākajiem diviem gadiem, bez jebkādiem publiskiem skaidrojumiem nolēmusi izdarīt grozījumus atalgojuma sistēmā, nodrošinot fiksētus nākamos algu pieaugumus arī no 2024. gada 1. janvāra. Tostarp piecām augstākajām amatpersonām – par teju 478 eiro, ministriem – par 423 eiro, bet Saeimas deputātu pamatalgas pieaugs par gandrīz 239 eiro mēnesī.

13. marts, 2023, 13:50

12.03.23

Naids vai duelis starp konservatīvo un liberālo – aktrise pret ministru par seksuālo minoritāšu tiesībām

Valsts jeb politiķu un sabiedrības noraidošā attieksme pret seksuālajām minoritātēm piederīgajiem ir savā starpā saistītas, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", pirmo reizi aci pret aci tiekoties ar kultūras ministru Nauri Puntuli, pauda aktrise Marija Luīze Meļķe. Nacionālo apvienību pārstāvošais ministrs viņas viedoklim nepiekrīt un apgalvo, ka, ilgus gadus strādājot Latvijas Nacionālajā operā un baletā, nekādu naidu vai noraidošu attieksmi nevienā brīdī neesot manījis.

12. marts, 2023, 16:00

10.03.23

Kam tiek valsts budžets? 11 miljoni pētījumiem – jaunajai Klimata ministrijai detalizētu aprēķinu nav, klimats «apdalīts»

Pagājušā gada pēdējos mēnešos, runājot par nepieciešamību veidot jauno Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), politiķi un amatpersonas apgalvoja, ka budžeta izdevumi jauna resora dēļ būtiski nepieaugs, jo tiks pārdalīti esošo ministriju resursi. Taču šā gada un turpmāko divu gadu valsts budžetā noteikts, ka KEM papildus saņems 11 miljonus eiro pētījumu veikšanai. Enerģētikas sistēmas attīstības scenāriju modelēšanas rīks, ziņojums Saeimai par kodolenerģijas attīstības perspektīvām Latvijā un valsts interesēm atbilstošas energoapgādes infrastruktūras attīstību veicinoša regulējuma izstrāde – šie ir daži no pasākumiem paskaidrojumos par miljonu tēriņiem. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vērtēja sīkāk, kāds ir to pamatojums, izvaicājot Latvijas un aizrobežu lietpratējus.

10. marts, 2023, 12:57

07.03.23

Kam tiek valsts budžets? 2662 eiro par datorkomplektu referentam, piemaksas par 48 kolēģu apmācībām – vēl 42 darbiniekiem

Dārgi datori, augstākas algas nekā kolēģiem, jauniekārtotas darba vietas uz trim gadiem – tā var raksturot nodrošinājumu vēl neizveidotajai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļai, ko plāno veidot, lai pildītu pērn pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, kas agrāk bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kam jāapliecina valsts valodas prasmes. Raidījums "Kas notiek Latvijā?", turpinot publikāciju sēriju "Kam tiek valsts budžets?", šajā rakstā analizē, cik racionāli plānoti valsts budžetā šim mērķim paredzētie vairāk kā 2,4 miljoni eiro šogad un krietni vairāk nekā divarpus miljoni katrā no abiem turpmākajiem gadiem.

7. marts, 2023, 12:59

06.03.23

Kam tiek valsts budžets? 31 miljons eiro trauku, apģērbu un higiēnas preču rezervēm X stundā

Divi gabali ziepju, četri ruļļi tualetes papīra, apakšveļas un zeķu komplekts, tējkarote – šīs un vēl divus desmitus citu mantu šogad un turpmākajos gados pirmoreiz par valsts budžeta miljoniem centralizēti iepirkt plāno Ekonomikas ministrija. Valsts budžeta prioritāšu saraksts liecina, ka trīs gadu laikā vairāk nekā 31 miljonu eiro plānots iztērēt programmai "Iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā".

6. marts, 2023, 15:24

03.03.23

Kam tiek valsts budžets? 710 miljoni no 2,2 miljardiem 2023.gada prioritātēm – neformālās koalīcijas diskusijās

"Tiek meklēts labākais sabalansēšanas modelis" – tā finanšu ministrs Arvils Ašeradens diskusijā "Kas notiek Latvijā?" dienu pēc 2023. gada valsts budžeta projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā atbildēja uz jautājumu, kā koalīcija sadalīja 710 miljonus eiro tā dēvētajiem prioritārajiem pasākumiem. Resoru pieprasījumi pārsniedza 2,2 miljardus, un valdības sēdes protokolā teikts, ka lēmums pieņemts, "pamatojoties uz valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā panāktajām vienošanām". Taču papildu jautājumi politiķiem un amatpersonām atklāj neskaidrības gan par lēmumu, gan plānoto summu pamatotību.

3. marts, 2023, 15:15

27.02.23

«Uztaisīt rullīti un palaist propagandas kanālos» – politologs Daugulis kritizē komunikāciju par šaubīgajiem armijas iepirkumiem

"Tiklīdz mums pielīp klāt, ka zog, bet tā, ka apjomīgi, publiskajā telpā, politiskajā retorikā, propagandā vai kaut kur citur, – mēs jau to pēc tam noplēst nost nevaram, pat ja izvērtējot izrādīsies, ka tur viss bija kārtībā," kritizējot politiķu un Aizsardzības ministrijas komunikāciju situācijās, kad šaubas radījuši darījumi par vērienīgiem iepirkumiem armijas vajadzībām, trešdien diskusijā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis.

27. februāris, 2023, 9:00

23.02.23

«Apiet līdzīgi kā citus likumus» un «nav vietas naivumam»: kāpēc sankcijas un ētika nemazina Latvijas eksportu uz Krieviju

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Latvija vārdos allaž atbalstījusi plašas un stingras sankcijas pret Krieviju, taču ārējās tirdzniecības dati par 2022. gadu liecina, ka, arī karam sākoties, savstarpējā tirdzniecība starp Latviju un Krieviju nav apsīkusi. Vēl vairāk – straujais eksporta pieaugums atsevišķu NVS valstu virzienā vedina uz secinājumu, ka atrasti ceļi sankciju apiešanai. Šādu vērtējumu, komentējot importa un eksporta tendences, trešdien "Kas notiek Latvijā?" pauda ekonomikas un politikas lietpratēji.

23. februāris, 2023, 16:30

19.02.23

«Burbuļi» un «latviešu valoda no katra gludekļa»: kurās Latvijas pašvaldībās ir visvairāk Krievijas pilsoņu

Trijās Latvijas valstspilsētās – Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē – Krievijas Federācijas pilsoņu skaits sasniedz 5% no iedzīvotāju kopskaita, bet Jūrmalā un galvaspilsētā Rīgā – 3% no iedzīvotāju kopskaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šajās pilsētās Krievijas pilsoņiem, kam, atbilstoši pērnruden pieņemtajām Imigrācijas likuma normām, līdz 1. septembrim ir jāapliecina savu valsts valodas prasmju atbilstība vismaz A2 līmenim, daudzos gadījumos latviešu valodas zināšanas ir ļoti vājas, viņi ir varējuši ilgstoši iztikt bez tām, pieļauj "Kas notiek Latvijā?" diskusijas dalībnieki.

19. februāris, 2023, 15:30

09.02.23

«Būs Saeimā interesanti skaidrot» – Ašeradens un Kučinskis par miljonu piešķīrumiem budžeta prioritātēm

Veidojot 2023. gada budžetu, ko finanšu ministrs Arvils Ašeradens ceturtdien iesniedza izskatīšanai Saeimā, valdošo partiju politiķi un valdība vienojušies par atbalstāmo budžeta prioritāšu sarakstu, kopējām un nozaru prioritātēm atvēlot simtos miljonu eiro mērāmas summas. Tomēr par šo summu pamatotību un arīdzan par principiem, kā izvērtēti šo vēl iepriekšējās valdības laikā tapušie pieprasījumi, skaidru atbilžu ministriem nav.

9. februāris, 2023, 16:15

03.02.23

Sods sportā un vienīgā uguntiņa – Latvijas olimpiešu motīvi un emocijas par Krievijas atlētiem un nepiedalīšanos olimpiādē

"Man Parīzes spēles šobrīd ir vienīgā uguntiņa, kas manī deg, lai es būtu sportā, jo es gribu darboties arī citās jomās, es gribu arī būt ar ģimeni un tamlīdzīgi. Šis ir vienīgais mans tāds pamatīgais mērķis, uz kuru es soli pa solim eju," tā, lūgta paust savas pārdomas par iespēju, ka Latvijas sportisti varētu nepiedalīties 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, ja starts tajās netiks liegts Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, trešdien "Kas notiek Latvijā?" pauda Latvijas Olimpiskās komitejas Atlētu komisijas vadītāja, vieglatlēte Gunta Vaičule.

3. februāris, 2023, 14:00

26.01.23

Mājsaimniecības, «zaļie» ražotāji, energoietilpīgs bizness – kam elektrības sadales cena augs vairāk, kam mazāk par pusi?

"Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" vadītāji šobrīd vairās prognozēt, tieši cik lielu tarifa samazinājumu varēs panākt, ar valsts budžeta starpniecību subsidējot tīkla operatorus no "Latvenergo" dividendēm. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe uzsver, ka "zaļās" enerģijas ražotājiem būtu nepieciešams, lai par jaudas maksu noteiktā tarifa pieauguma samazinājums būtu nevis uz pusi, bet vairākas reizes mazāks, nekā paredz "Sadales tīkla" pērnruden iesniegtais tarifu projekts. Tajā maksu par jaudas uzturēšanu bija plānots palielināt par 570%.

26. janvāris, 2023, 16:37

23.01.23

Valsts pārvaldes algu reformas mērķa – «viduspunkta» – sasniegšanai budžetā vajagot 200 miljonus, piešķirt plāno vien 25

Zemāko algu celšanai valsts pārvaldē 2023. gada valsts budžetā, kuru valdība februārī iesniegs apstiprināšanai Saeimā, būs paredzēti vairāk nekā 25 miljoni eiro. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra – tā dēvētajām nabadzīgajām iestādēm atalgojuma palielināšanai no šīs summas paredzēts piešķirt vairāk.

23. janvāris, 2023, 9:05

20.01.23

Elektrības pārvades un sadales cenu celšanas projekti «iesprūduši» SPRK, ministriem nav risinājumu tarifu modeļa maiņai

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija arvien ir apturējusi pērnruden iesniegto "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" tarifu projektu vērtēšanu. Valdība par iespējamiem risinājumiem, kas mazinātu tarifu pieauguma ietekmi, varētu diskutēt nākamnedēļ – visticamāk, tiks lemts par "Latvenergo" dividenžu izmantošanu "Augstsprieguma tīkla" zaudējumu segšanai. Savukārt jautājums par elektroenerģijas iepirkuma modeļa izmaiņām pagaidām palicis bez virzības.

20. janvāris, 2023, 11:40

22.12.22

«Kā robots rakstījis» un cilvēku psiholoģija – diskusija par mākslīgā intelekta radītu valdības deklarāciju

"Nav tālu no īstās," komentējot mākslīgā intelekta versiju par Krišjāņa Kariņa valdības deklarāciju, kuras ievadā par galveno mērķi nosaukta ekonomikas transformācija labākai dzīvei, trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ironiski atzīmēja kinorežisors Matīss Kaža. "Tā pirmā sadaļa, tā, kur vajadzētu to mērķi nospraust, viņa ir tāda, kā robots būtu rakstījis," paužot līdzīgu vērtējumu, sacīja filozofs Artis Svece.

22. decembris, 2022, 17:04

16.12.22

Bez stratēģijas un «ministrs saķēris sirdi» – kā Indriksone un Ašeradens mainīs draudīgos elektrības sistēmas tarifus?

"Augstspriegumu tīkla" un "Sadales tīkla" iesniegtajos tarifu projektos ietvertie tarifu pieaugumi liecina gan par enerģētikas stratēģijas, gan par komunikācijas un koordinācijas trūkumu, taču liela daļa atbildības par šo projektu saturu būtu jāuzņemas arī abu uzņēmumu padomēm, kas tos apstiprināja pirms iesniegšanas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Šādi vērtējumi, iztirzājot elektroenerģijas pārvades un sadales operatoru iesniegtos tarifu projektus, kas paredz jaudas maksu kāpumu par līdz pat 570%, trešdien izskanēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā.

16. decembris, 2022, 14:24

15.12.22

Pusmiljons eiro dienā – elektrības tirgotāji peļ «Augstsprieguma tīkla» un «Sadales tīkla» izmaksas tarifu celšanai

Turpinot zudumu segšanai nepieciešamo elektroenerģiju iepirkt par biržas cenām, "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" par to pamatīgi pārmaksā. Savukārt tarifu projektos, kas iesniegti apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, zudumu segšanai nepieciešamās summas aprēķinātas, balstoties uz prognozēm par elektroenerģijas cenu biržā, un tādēļ ir ievērojami augstākas nekā tad, ja valstij piederošie elektroenerģijas pārvades un sadales operatori tās iepirktu par cenām, kādas tiem būtu pieejamas, slēdzot ilgtermiņa līgumus. To trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā norādīja vairāki elektroenerģijas tirgus lietpratēji.

15. decembris, 2022, 17:00

10.12.22

«Gaterī strādā kvalificēti darbinieki,» LDDK prezidents Bite oponē ekonomikas ministrei par lētu darbaspēku no ārzemēm

Topošo koalīcijas partneru ilgās sarunas par valdības deklarācijas saturu beigušās ar dokumenta projektā fiksētu tēzi par to, ka atbalstīta tiks tikai kvalificēta darbaspēka piesaiste, turklāt – īpaši veicinot reemigrāciju. Lielākie iebildumi pret Latvijas darba tirgus plašāku atvēršanu ir Nacionālajai apvienībai, kuru pārstāvošā ekonomikas ministre Ilze Indriksone šonedēļ "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara ekonomikā un finansēs?" uzstāja: "Tas ir slikts un nepieņemams virziens."

10. decembris, 2022, 16:41

09.12.22

Citiem «nulle pārkāpumu» – NEPLP turpināšot atbalstīt neatkarīgos žurnālistus no Krievijas

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē norit pārbaude par vīzu atcelšanu trīspadsmit nule kā apraides tiesības Latvijā zaudējušās Krievijas televīzijas kanāla "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain") darbiniekiem, taču Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons, kura pārstāvētā Nacionālā apvienība (NA) pirmdien aicināja kanāla žurnālistus izraidīt no valsts, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" neizslēdza iespēju, ka "Doždj" žurnālisti Latvijā var lūgt politisko patvērumu.

9. decembris, 2022, 12:00

07.12.22

«Melnās kasītes» un «kauns skatīties» – Rungainis un Bite polemizē ar politiķiem par valsts uzņēmumu kotēšanu biržā

Piekāpjoties "Apvienotā saraksta" politiķu prasībām, "Jaunā Vienotība" piekritusi no valdības deklarācijas projekta svītrot ideju par valstij piederošo kapitālsabiedrību daļēju kotēšanu biržā. "Apvienotā saraksta" politiķi savu piesardzību pamato ar bažām par nesamērīgu mazākumakcionāru ietekmi un slēptu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Tupretim privātā sektora pārstāvji norāda – jau šobrīd valsts kapitālsabiedrības orientējas uz maksimālu peļņas gūšanu pat krīzes apstākļos, turklāt tiek izmantotas kā "kasītes" dažādu vajadzību finansēšanai.

7. decembris, 2022, 12:30

02.12.22

Izglītības jomā jaunā koalīcija nav vienojusies par skolu tīklu, otro svešvalodu un prasībām ārvalstu pasniedzējiem

Topošās koalīcijas politiķi, kas strādā pie valdības deklarācijas izglītības jomā, jau tikušies un savas ieceres apsprieduši ar nozares nevalstiskajām organizācijām. Potenciālo valdības partneru vidū arvien ir atšķirīgi viedokļi par vairākiem nozīmīgiem jautājumiem, tajā skaitā – par to, kas īsti darāms saistībā ar skolu tīkla optimizāciju. Tas izriet no pašu politiķu teiktā piektdien "Kas notiek Latvijā?" cikla "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" raidījumā, kas bija veltīts izglītībai un zinātnei.

2. decembris, 2022, 16:20

01.12.22

Diskusija par topošās valdības mērķi – ekonomikas transformāciju: tehnokrātisks formulējums un «kurā pirkstā kodīsim»

Ekonomikas transformācija, kuru par topošās valdības mērķi nosaucis Ministru prezidenta amatam nominētais Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un kas ir arī valdības deklarācijas vadmotīvs, ir tehnokrātisks formulējums, kas neatbild uz jautājumu, kurp valdību veidojošie politiķi vēlas virzīt valsti un sabiedrību. To trešdien, 30. novembrī, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" iztirzājot valdības deklarācijas melnrakstu, uzsvēra raidījuma dalībnieki – dažādu jomu lietpratēji.

1. decembris, 2022, 17:05

23.11.22

Levits gatavs rosināt referenduma «sliekšņa» samazināšanu, politiķi Saeimā piesardzīgi

Pēc konsultācijām ar 14. Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām Valsts prezidents Egils Levits varētu rosināt parlamentu lemt par patlaban noteiktā referendumu ierosināšanas "sliekšņa" būtisku samazināšanu. Ar šādu solījumu Levits nāca klajā raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Saeimas frakcijās gan iespēju samazināt tautas nobalsošanas ierosināšanai savācamo vēlētāju parakstu skaitu vērtē piesardzīgi.

23. novembris, 2022, 12:28

20.11.22

Neofobi, neofili un īstermiņa ambīcijas – diskusija par iemesliem, kāpēc Latvijā nevedas reformas

Latvijas politiķiem lielākoties piemīt īstermiņa ambīcijas un trūkst drosmes īstenot reformas, kuru rezultāti būtu redzami tikai pēc ilgāka laika. To trešdien diskusijā "Kas notiek ar Valsts prezidenta lomu valdības tapšanā un valsts attīstību?" pauda Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers. Tikmēr "Accenture Baltics" vadītājs Maksims Jegorovs uzsver, ka, viņaprāt, definēt atpalicības novēršanu par attīstības stratēģiju ir psiholoģiski nepareizi.

20. novembris, 2022, 14:16

14.11.22

Nepamanītais Kariņš, dzīres budžetā, ministru biedri un politiskā cena: kas (ne)notika politiķu sarunās nedēļas nogalē

Nedēļas nogalē notikušajās potenciālo koalīcijas partneru neformālajās sarunās, kuras, pēc "Apvienotā saraksta" (AS) valdes locekļa Māra Kučinska teiktā, notikušas, "Jaunās Vienotības" līderim Krišjānim Kariņam klāt neesot, politiķiem izdevies vienoties par vairākiem jautājumiem, piemēram, Ministru kabineta komitejas sēžu atjaunošanu. Tomēr vienošanās par atbildības jomu sadali joprojām nav panākta – pēc iepazīšanās ar informāciju par nākamā gada budžetu "Apvienotā saraksta" skepse par piedāvājumu uzņemties atbildību par veselības aprūpes nozari nav mazinājusies.

14. novembris, 2022, 16:31

10.11.22

«JV nav 51 mandāts» un «pārsteidz tāda neprofesionalitāte» – Pīlēns un Ašeradens par Kariņa stilu valdības veidošanā

""Jaunajai Vienotībai" nav 51 mandāts, un tas tā kā būtu jāsaprot," trešdien diskusijā "Kas notiek ar jaunās koalīcijas un valdības atbildības jomu sadali un deklarāciju?", kritizējot "Jaunās Vienotības" līdera Krišjāņa Kariņa izraudzīto darba stilu jaunās valdības veidošanā, pauda "Apvienotā saraksta" līderis Uldis Pīlēns. Tikmēr "Jaunās Vienotības" valdes loceklis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens saka – nebijām gaidījuši tādu neprofesionalitāti.

10. novembris, 2022, 14:00

07.11.22

Putniņš, Vitenbergs vai Mitrevics, Čakša vai Batņa, Tavars, Šmits vai Putra: kam pārdalīt ministru amatus?

"Apvienotais saraksts" vēl nav teicis jāvārdu "Jaunās Vienotības" līdera Krišjāņa Kariņa piedāvātajam atbildības jomu sadalījumam, tikmēr politisko procesu analizētāji un vērtētāji pirmdien diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?": kas notiek koalīcijā - vērtē politologi un žurnālisti" jau iztirzāja gan šīs "pauzes" iemeslus, gan vairākus iespējamos kandidātus uz dažādu ministru amatiem.

7. novembris, 2022, 17:12

06.11.22

«Tur vispār ārprāts» un kur vajag «izrāvienu» – kā Saeimas deputāti izprot mudinājumu mainīt sklerotisko valdības struktūru

Iespējams, Latvijai būtu jāpārņem rietumvalstu prakse, kur nozaru ministriju uzskaitījums netiek nofiksēts Ministru kabineta iekārtas likumā un, veidojot valdību, tiek lemts par to, kādi ministru posteņi tiks veidoti, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda vēlēšanu uzvarētāja – apvienības "Jaunā Vienotība" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Potenciālie "Jaunās Vienotības" koalīcijas partneri no "Apvienotā saraksta" uzskata – jāseko Valsts prezidenta Egila Levita mudinājumam un jāievieš speciālo ministru "portfeļi".

6. novembris, 2022, 10:55

04.11.22

Laba zīme vai «viss ir nolemts»: kādēļ vairākums opozīcijas Saeimas prezidija vēlēšanās balsoja kopā ar topošo koalīciju?

"Šis balsojums ir laba zīme, tā ir zīme par tādu iespējamu konstruktīvu sadarbību," tā, atbildot uz jautājumu, kā nākas, ka otrdien notikušajās Saeimas prezidija vēlēšanās par ievēlētājiem prezidija locekļiem balsoja ne vien potenciālie valdošās koalīcijas partneri no "Jaunās Vienotības" (JV), Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS), bet arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), partijas "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvo" deputāti, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

4. novembris, 2022, 8:30

01.11.22

Pirkstiņu teātris, horizontāls ministrs, vide trešajā vietā: politiķi un lietpratēji polemizē – vai vajag jaunu ministriju?

Jaunas Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidi nu jau trīspusējās potenciālo koalīcijas partneru sarunās plānots apspriest trešdien. No raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijas ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?" Kam un kāpēc vajadzīga jauna - Enerģētikas, klimata un vides ministrija?" dalībnieku – vairāku nozaru ekspertu teiktā izriet, ka līdzšinējā valdības struktūrā klimata un vides jautājumi bijuši atstāti novārtā, tomēr pārliecības, ka risinājums ir jaunas ministrijas izveide, viņiem nav.

1. novembris, 2022, 8:30

31.10.22

Kariņš apsolījis – Patmalnieks nebūs enerģētikas, klimata un vides ministrs; Kučinskis neredz atbilstošu kandidātu

Līdzšinējais Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa biroja vadītājs Jānis Patmalnieks netiks virzīts enerģētikas, klimata un vides ministra amatam. To šodien potenciālajiem koalīcijas partneriem no "Apvienotā saraksta" apliecinājis Kariņš, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pavēstīja "Apvienotā saraksta" valdes loceklis Māris Kučinskis. Viņš atzīst – šobrīd grūti iedomāties, kurš politiķis varētu būt atbilstošs kandidāts šim amatam.

31. oktobris, 2022, 14:42